M.Zanders: Ar Valsts kontroli un prokuratūru nepietiks (60)

Mazliet pārsteidz finanšu ministra norobežošanās: Repše šodien publiski paziņoja, ka gaida prokuratūras viedokli, vērtējums jāizsaka arī parlamentam. Tātad mums atliek cerēt, ka prokuratūras objektivitāti neietekmēs fakts, ka tās bijušais vadītājs pēc ģenerālprokurora amata atstāšanas pats devies strādāt uz šo banku. Un mums jāpaļaujas, ka daļa deputātu parlamentā “Parex” jautājumu neizmantos rēķinu kārtošanai ar Latvijas Banku. Tomēr Repšes teiktajā pārsteidz nevis šī pārņemšanas procesa nekomentēšana, jo principā viņš rīkojas korekti, - izbrīna mēģinājums norobežoties no “Parex” jautājuma kā tāda. Saprotams, ka finanšu ministram 2010.gada budžeta jautājumi ir ļoti būtiski un pirmajā vietā, tomēr Repšem nevajadzētu piemirst, ka viņam ir visas iespējas pasteidzināt bankas pārdošanu un kaut daļas no valsts ieguldītās naudas atgriešanos ekonomikā. Repšes rakstura pēc viņš varētu būt īstais, kurš ignorē dažādu konsultantu čīkstēšanu par slikto tirgus konjunktūru un dod nepārprotamu impulsu pārdošanai.

Kas attiecas uz bankas pārņemšanas procesa izvērtēšanu, domāju, ka mēs nekad neuzzināsim, kas tad īsti notika. Mums jau ir šāda pieredze: vai šodien, gandrīz 15 gadus vēlāk, ir pilnīgi skaidrs, kā rīkojās politiķi "Bankas Baltija" brukšanas laikā? Liekas, ka nav. Vai Laventa kungs žēlojas par iztikšanu? Liekas, ka nē. Turklāt “Parex” gadījumā liela daļa no ieinteresētajām pusēm, kas ietekmēja notikumu gaitu, atrodas ārpus Latvijas un, kamēr visai mazticama atklātības lēkme neuznāks kādam kungam Krievijā vai Vidusāzijā, varēs tikai minēt, kāpēc notika tā, kā notika. Pieļauju, ka šādus kungus identificēt vispār būtu iespējams, bet jautājums, kā padarīt viņus runātīgus? Latvijas svars ir nepietiekošs, tādēļ vienīgā iespēja būtu lūgt palīdzību sabiedrotajiem Rietumos, kuru rīcībā ir ietekmīgākas sviras. Savulaik Ukrainā izmeklētāji bija līdz bezjēgai nomocījušies ar bijušā premjera Lazarenko nobēdzināto naudiņu meklēšanu, tomēr sekmes bija nelielas līdz brīdim, kad jautājumam “pieslēdzās” amerikāņi. Tātad, manuprāt, ja gribam “Parex” tēmu patiešām pavirzīt skaidrības virzībā, paši saviem spēkiem galā netiksim.

Šodien arī uzzinājām, ka nākamgad Latvijas komercbankām var nākties izmantot daļu no daudz piesauktajiem 600 miljoniem eiro, kas rezervēti no starptautiskā aizdevuma banku sektora stabilizācijai. Proti, Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Tverijons ir pārliecināts, ka šogad bankas tiks galā pašas saviem spēkiem, bet nākamgad šāda nepieciešamība var rasties.

Ņemot vērā, cik nepopulāra Latvijas sabiedrībā ir pati ideja ar valsts aizņemtiem līdzekļiem palīdzēt bankām, būtu nepieciešama pilnīga skaidrība, kādās formās un ar kādiem nosacījumiem šī palīdzība tiks sniegta. Kurai palīdzēs, kurai ne? Vai valsts iegādāsies banku akcijas? Ja tā, tad uz cik ilgu laiku valsts kļūs par akcionāru? Vai šis akcionāra statuss nozīmēs, ka valsts varēs ietekmēt bankas kredītpolitiku? Kas būs akciju turētājs – Finanšu ministrija kā „Parex” gadījumā?

Ir faktiski gada beigas, un atbildīgajām amatpersonām un speciālistiem pēdējais laiks ķerties pie šo jautājumu izstrādes.

Vairāk ŠEIT