Lai gan aizdevēji iesaka nākamgad turpināt sabiedriskajā sektorā strādājošo štatu mazināšanu, šādus pasākumus nav plānots veikt, trešdien intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).
Premjers sola nākamgad nemazināt štatus valsts sektorā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka štatu mazināšana nākamgad gan nav plānota, bet atalgojuma līmenis sabiedriskajā sektorā strādājošajiem saglabāsies līdzšinējā apmērā. Tomēr Dombrovskis teica, ka Latvija turpina virzīties uz nosprausto mērķi, lai valstī būtu mazs un efektīvs sabiedriskais sektors, kur strādātu ne vairāk kā 8% no kopumā valstī nodarbinātajiem.
Aizdevēji iesaka vairākās iestādēs samazināt strādājošo skaitu, un uz tā rēķina paaugstināt atalgojumu atlikušajiem darbiniekiem.
Premjers piebilda, ka Latvija līdz šim strukturālo reformu jomā ir izdarījusi daudz un šajā jomā virzība ir bijusi strauja.
Dombrovskis atkārtoti pauda cerību, ka starptautiskie aizdevēji akceptēs valdības otrdien atbalstītos nākamā gada budžeta konsolidācijas pasākumus un to apjomu. Tomēr, ja vienošanos neizdosies panākt, valdība "nepieciešamības gadījumā" ir gatava strādāt pie papildu konsolidācijas pasākumiem.
Sociālajiem partneriem sola nepaaugstināt nodokļus un nesamazināt pensijas
Valdība līdzšinējās sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem skaidri paudusi savu nostāju, ka nav pieļaujama ne nodokļu paaugstināšana, ne pensiju samazināšana, un šī nostāja nav maināma, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, apspriežot 2012.gada valsts budžeta projektu, sacījis Ministru prezidents.
Kā informēja Ministru kabinetā, Dombrovskis uzsvēris, ka 2012.gada valsts budžets tiek plānots, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un stabilu valsts attīstību un finanšu stabilitāti. Pārliecību par Latvijas ekonomikas izaugsmes ilgtspēju stiprinot arī tas, ka pašlaik ražošanas un eksporta apjomi jau pārsnieguši pirmskrīzes līmeni, tādēļ jāturpina darbs pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, lai šīs tendences turpinātos.
Valdības pārstāvji norādījuši, ka pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai uzskatāmi par strukturālajām reformām. Tāpat, viņuprāt, pozitīvi vērtējama arī veselības aprūpes nozarē plānotā pāreja uz mājas aprūpes paplašināšanu ar mērķi samazināt neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitu, Aizsardzības ministrijas administratīvo izdevumu būtiska samazināšana, uzlabojot efektivitāti, kā arī vairāki pasākumi citos sektoros.
Finanšu ministrs - šis ir labs variants
Valsts budžeta konsolidācija 122 miljonu latu apjomā esot labs variants. Finanšu ministrs Andris Vilks lēš, ka šai summai piekritīs arī starptautiskie aizdevēji. Ministrs apgalvo, ka sabiedrība un uzņēmēji plānoto konsolidāciju īpaši nejutīs.
Jautāts par jomām, kuras konsolidācija skars visvairāk, viņš šorīt intervijā sacīja, ka sabiedrība un uzņēmēji plānoto konsolidāciju īpaši nejutīs. Nav plānota ne nodokļu palielināšana, ne konkrētu jomu samazinājumi, kas atstātu sekas. "Šī konsolidācija ir tāda, ka tā praktiski gandrīz nebūs sajūtama sabiedrībā vai biznesā, vai tamlīdzīgi. Lielā daļa jomu ir samazinājumi, bet tie nav kardināli.