Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

"Mērnieku laikus" iekaļ naudā

Latvijas Banka šodien laiž apgrozībā sudraba jubilejas monētu "Mērnieku laiki". Kā Financenet pavēstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Laimonis Šēnbergs, ģipša modeli – tēlniece Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Tagad šādu monētu jau ir 68, katra no tām ir gan mākslas darbs, gan arī savas zemes izziņas avots, un kopā tās veido Latvijas vērtību enciklopēdiju. Monētās daudzi Latvijas mākslinieki smalkos, dziļos, asprātīgos darbos trīs, četros centimetros attēlojuši vērtības ziņā neizmērāmas lietas.

Šogad pirmo reizi Latvijas Banka velta monētu literāram darbam – pirmajam latviešu romānam brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki". Mākslinieks Laimonis Šēnbergs, dzimis piebaldzēns, par godu romāna izdošanas 130. gadadienai monētā atveidojis brāļu Kaudzīšu un E. Brencēna kopdarbā tapušo populāro varoņu vizuālos tēlus. Tādējādi pirmoreiz Latvijas monētā atveidotas tik daudz cilvēku figūru, un tajā netrūkst arī satīras.

Sudraba 1 lata monēta "Mērnieku laiki" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā tirāža – 7000. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – 23,10 lati.

Monētas apraksts

"Efah! Žū!" Švauksts ar pātagu uzplīkšķina tā, ka zirgs sāk iet pilnos rikšos un ratu riteņi gar acīm nozib vien...

Tā 1879. gadā latviešu literatūrā, kur līdz tam atrodami vien dažādi īsprozas žanri un lokalizējumi, ietraucas "Mērnieku laiki" – divu lauku skolotāju Reiņa un Matīsa Kaudzīšu pirmais latviešu romāns. Tas ir vēstījums par zemes iemērīšanas darbiem 1867.–1873. gadā Vidzemes triju muižu un to pagastu teritorijās Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā, ko brāļi Kaudzītes nodēvējuši par Slātavu un Čangalienu.

Romāna varoņu vārdi – Švauksts, Prātnieks, Pietuka Krustiņš, Oļiniete, Pāvuls un Ķencis – laika gaitā kļuvuši par sugas vārdiem, apzīmējot ākstību, mantkārību, ārišķīgu tautiskumu, paštaisnību, prastumu un citas cilvēciskas, taču negatīvas īpašības. Reālajā dzīvē noskatītos literāros tēlus vēl izteiksmīgākus un arī citās valstīs saprotamus darījuši Eduarda Brencēna zīmējumi (romāna ceturtajā izdevumā 1913. gadā). Mākslinieks vienu vasaru pavadījis Piebalgā, vērodams un savos darbos spilgti raksturodams piebaldzēnus un viņu īpašo ģērbšanās stilu – platmalu melnās gardibenes, garos mēteļsvārkus –, kā arī sadzīves un darba ainas.

Līdzīgi romānā aprakstītajiem ratiem Latvijas Bankas monētu klāstā 2009. gadā ieripo "Mērnieku laiku" jubilejas monētas ritenis. Mākslinieks Laimonis Šēnbergs, dzimis piebaldzēns, par godu romāna izdošanas 130. gadadienai monētā atveidojis brāļu Kaudzīšu un E. Brencēna kopdarbā tapušo populāro varoņu vizuālos tēlus.

Monētas reversā Prātnieks, Pāvuls, Švauksts, Pietuka Krustiņš, Liena un Oļiniete kā seši ratu riteņa spieķi katrs ar savu jaudu un mijiedarbībā cits ar citu modina iztēlē dažādos mērnieku laiku notikumus. L. Šēnbergs atjautīgi izmantojis romānam raksturīgo ierobežotību mazajā, iekšējā pasaulītē, kas līdzīgi ratu rumbai nepārtraukti griežas ap zemes iemērīšanas darbiem.

To, ka, gadu desmitiem ritot, īpašumu pārdale, vērtību pārvērtēšana jeb mērnieku laiki un tiem piemītošie "tikumi" Latvijā joprojām ir aktuāli, monētas aversā simbolizē Ķencis.

Uz augšu
Back