M.Zanders: Zatlera iecere neizdosies (66)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rīt plānota īpaša, atklāta valdības sēde, kas sasaukta pēc Zatlera ierosinājuma, lai cilvēkiem kļūtu skaidrāks, kurp virzās valsts. Nav īsti korekti vērtēt sēdi pirms tā notikusi, tomēr atļaušos tās jēgu apšaubīt. Vairāku iemeslu dēļ.

1) Līdz 14.septembra pievakarei (vismaz līdz 18.00) virkne 15.septembra sēdē uzklausāmo ziņojumu valdības mājas lapā vispār nebija ievietoti. Turklāt tādi būtiski kā paša Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojums par sociālo situāciju un tās iespējamām attīstības tendencēm, un premjera Ziņojums par valsts pārvaldes strukturālās reformas gaitu. Te nu bija atklātība... Nav jau pat runa par vienkāršo reņģēdāju, kuram būtu radusies neveselīga interese vairāk uzzināt par dzimtajā valstī notiekošo. Štrunts par viņu, bet kā ministri rīt varēs auglīgi diskutēt, ja dokumenti nav pieejami? Vai arī amatpersonas tāpat apzinās sēdes formālo raksturu un „neiespringst”.

2) Nav skaidrs, kāpēc valsts tālākās attīstības virzienu iezīmēšanai uzaicināti tik maz ziņotāju un attiecīgi debatētāju. Būtu interesanti uzklausīt gan Latvijas Bankas un FKTK, gan Valsts Kontroles pārstāvjus. Finanšu ministrs ziņos ES fondu apguvi, bet par nodokļiem, starptautisko kredītu atdošanu u.c. valsts finanšu sistēmu skarošiem jautājumiem – nē.

Dīvaini, ka valsts tālāko virzību tieši skaroši ziņojumi tiek skatīti Ministru kabineta sēdē, kas notiek pirms Zatlera sasauktās. Gan ekonomikas ministra sagatavotais Informatīvais ziņojums par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai, gan Zalāna Informatīvais ziņojums par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu pārvaldes pakalpojumu pieejamībā u.c. Tikai viena nelaime – ar tiem iepazīties tieši MK sēžu sadaļā nav iespējams... Tiktāl Zatlera prasītais, lai sēdē varētu iegūt „kopainu” par valstī notiekošo.

3) Arī lasot Veselības, Labklājības un Izglītības ministriju sagatavotos ziņojumus, rodas iespaids, ka tie tapuši ar metodi „copy – paste” izmantojot jau iepriekš tapušos. Respektīvi, samērā skaidri ir aprakstīts, ko valdība ir padarījusi, un kam turpmāk vajadzētu pievērst uzmanību, kā būtu labi. Ko konkrēti darīs – nav skaidrs. Nav arī kaut nelielas kļūdu analīzes, modelējuma par to, vai kaut ko varēja darīt citādi, raitāk, niansētāk. Nē, viss izdarīts pareizi. Apbrīnojami.

Īsi sakot, izskatās, ka ārkārtas sēde notiks tādēļ, ka prezidents tā gribējis, un viņam atteikt nevar. “Ķeksīša dēļ”.

Mēģināju saprast, kāpēc šāds, atvainojos “pofigisms”. Ir divi varianti. Vai nu partijas jūt, ka valdība tāpat drīz kritīs un tāpēc nemaz necenšas. Vai arī saņemtie aizdevumi savienojumā ar salīdzinoši mazāku kā iepriekš plānots budžeta deficītu ir radījuši sajūtu, ka tik traki jau nav un var te lēnā garā, vēlreiz atvainojos, ņemties. Par šo atslābumu liecina arī tas, ka vienas dienas laikā vairākas augstākas amatpersonas sākušas runāt atšķirīgi no iepriekš teiktā, solītā. Rau, Valsts Kancelejas vadītāja iebilst pret tālāku algu samazināšanu valsts pārvaldē, FKTK vadītāja kritizē ideju ieviest kapitāla pieauguma nodokli (lai gan FKTK ir parakstījusi šādu solījumu aizdevējiem).

Nezinu kā citiem, bet man veidojas tāda absurda sajūta: plāna nav, ir aktīvi mēģinājumi atteikties no iepriekš solītā, jautājumi tiek “stiepti garumā”, atbildību neviens tā īsti uzņemties negrib. Vienīgais cilvēks, kurš valdībā runā skaidru valodu izrādās iekšlietu ministre, kura sola bargi vērsties pret nemieru cēlājiem. Tukšpauraina vara, kas māk vienīgi draudēt.

Nez vai Zatleram arī tā liekas? Vai jau viņš jau ir domājis par nākamā premjera kandidatūru? Kādi varianti?

Vairāk ŠEIT

Komentāri (66)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu