/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/14/8979992t1h821c.jpg)
Šodien Saeimā ārkārtas sēdē sprieda par Latvijas starptautiskajiem aizņēmumiem. Pareizāk sakot, tā bija plānots, bet, kā varat iedomāties, lielākoties notika savstarpēja apsaukāšanās un sevis izrādīšana. Nu, labi – ko padarīsi...
M.Zanders: Neatbildēti jautājumi par Latvijas aizņēmumiem (85)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt, ja ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu iepazīstas ar partijām nesaistīts Latvijas pilsonis, viņam tomēr rodas daži jautājumi, turklāt ne tikai pašreizējam premjeram un finanšu ministram (lieta tā, ka virkne plānoto aizņēmumu neattiecas uz šo gadu, tātad izšķiršanās var būt nevis Dombrovskim un Repšem, bet kādiem citiem personāžiem).
1) Tātad – ko nu esam aizņēmušies, to esam, un kaut kāda skaidrība par jau saņemto kredītu izlietojumu ir. Tomēr jau saņemtie 2,089 miljardi latu ir tikai daļa no kopējās summas, 7,5 miljardiem eiro. Attiecīgi būtu jauki uzzināt a) ar kādiem nosacījumiem mēs vispār aizņemamies vai neaizņemamies nākamās summas 2010.gadā, b) kā šīs summas aizņemšanās gadījumā tiks izmantotas. Un tās ir diezgan prāvas: no Eiropas Komisijas vēl papildus 300 miljoni eiro, no SVF – 600 miljoni, no Ziemeļvalstīm – 1,9 miljardi eiro, no ERAB, Polijas un Čehijas – 200 miljoni. Kopumā nākamgad iezīmēti 3 miljardi eiro, 2011.gadā – vēl 400 miljoni eiro. Atkal 36% “aizies” finanšu sektora stabilizācijai?
2) Protams, labi, ka mums kāds vispār aizdod, tomēr nevarētu teikt, ka nosacījumi būtu saudzīgi. Šajā gadījumā runa ir tieši par kredīta tehniskajiem nosacījumiem, nevis daudz apspriestajiem memorandiem un protokoliem. Aizdevumu likmes kopumā ir labas, bet... Piemēram, SVF kredītlīnija ir līdz 2011.gadam, kad vismaz teorētiski mēs varētu saņemt pēdējos 100 miljonus eiro. Un jāatdod mums ir līdz 2013.gada 27.decembrim, respektīvi, faktiski tas ir īstermiņa kredīts.
Un kāpēc “aizdevuma atmaksa Eiropas Komisijai paredzēta vienā maksājumā, atmaksas termiņa beigās” (ziņojuma 3.lpp.)? Vai tad nav grūti vienā reizē atmaksāt 1,29 miljardus eiro tik mazai ekonomikai (runa ir par to “porciju”, kas jāatmaksā līdz 27.01.2015.)? Es saprotu, ka atmaksājamā summa tiks uzkrāta, nevis vienā paņēmienā “izrauta” no budžeta, tomēr tas vienalga procesu sarežģī (iedomājieties, ka jums hipotekārais kredīts ir nevis sadalīts maksājumos, bet jums pašam jāatliek summas vienam maksājumam).
Protams, tā kā minētie līgumi (ar EK un SVF) ir jau noslēgti, bezjēdzīgi erroties, bet varbūt gadījumā, ja aizņemamies vēl, ir vērts pacīnīties par labākiem nosacījumiem?
Tomēr būtiskākais ir pirmais jautājums – ar kādiem nosacījumiem nākamgad valdība sāk sarunas par nākamajiem aizņēmumiem, to nu vajadzētu godīgi pasacīt visām partijām, kas ir pie vai pretendē uz varu. Jo tomēr dīvaini lasīt ziņojumā, ka uz 31.augustu no jau saņemtajiem 2,089 miljardiem latu gandrīz 973 miljoni latu “stāv” neizlietoti. Varētu saprast, ka pirmā stresa situācijā valdība aizņēmās, cik varēja, tā sakot, katram gadījumam, tomēr turpmāk tā nevajadzētu notikt.
Vairāk ŠEIT