Krievija liedz iebraukšanas vīzu Vēsturnieku komisijas loceklim Strodam

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Heinrihs Strods

Krievija liegusi iebraukšanas vīzu Latvijas prezidenta administrācijas paspārnē izveidotās Vēsturnieku komisijas loceklim profesoram Heinriham Strodam, šodien vēsta laikraksts "Latvijas avīze". Strods pētniecības nolūkos regulāri apmeklējis Krievijas arhīvus jau kopš 1954.gada. Nekādu īpašu šķēršļu nav bijis arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, taču šoreiz vairākkārtējie mēģinājumi iegūt vīzu aprīlī un maijā beigušies ar atteikumu.

Vēsturnieks laikrakstam stāstījis, ka vispirms atļauju iebraukt viņš lūdzis kā tūrists, tad Latvijas vēstnieks Andris Teikmanis profesoru ielūdzis kā savu viesi, visbeidzot Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārējās vēstures institūts viņu uzaicinājis nolasīt referātu konferencē 31.maijā, taču viss izrādījies velti.

''''Šķiet, es pārāk dziļi esmu ieracies viņu arhīvos. Pārāk daudz zinu,'''' komentē vēsturnieks. Strods norādījis, ka viņa pieredze un pazīšanās ļāvusi samērā labi orientēties Krievijas arhīvu kārtībā, zināt, kur kas meklējams, un tas, iespējams, kādam šķitis pārāk bīstami.

Līdz šim pēdējā Stroda darbā ''''PSRS kaujinieki Latvijā (1941 - 1945)'''', kurā uzsvērts, ka kara gados Latvijā darbojošies padomju partizāni drīzāk jādēvē par sarkanās armijas iesūtītiem diversantiem, izmantoti daudzi Krievijā iegūti dokumenti.

Strods ir jau otrais latviešu vēsturnieks, kam pēdējos gados atteikta iebraukšanas vīza. 2005.gadā Krievijas robeža kļuva nepārvarama profesoram Aivaram Strangam.

"Latvijas avīze" raksta, ka savu līdzdalību Vēsturnieku komisijā atteicis tās loceklis Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārējās vēstures institūta direktors Aleksandrs Čubarjans.

Vēsturnieku komisijas vadītājs Andris Caune maija beigās saņēmis vēstuli no Čubarjana ar paziņojumu, kurā tas raksta, ka ''''uzskata par neiespējamu'''' turpināt sadarbību ar Vēsturnieku komisiju.

Krievijas vēsturnieks savu rīcību argumentējis ar lielajām atšķirībām uzskatos, kādas pastāvot starp viņu un pārējiem komisijas locekļiem. Viņa viedoklis komisijā netiekot ņemts vērā.

Komisijas locekļi pieļauj, ka tā varētu arī nebūt paša Čubarjana pozīcija, taču viņam jāievēro Krievijas Ārlietu ministrijas nostāja.

Neoficiāli tiek minēts, ka Vispārējās vēstures institūta direktors kritis nežēlastībā pagājušā gada sadarbības dēļ ar Lietuvas Vēstures institūtu, kad tapis dokumentu krājums, kas bija veltīts Krievijas un Lietuvas attiecībām 1939./1940.gadā.

Izdevuma ievadā vēsturniece Natālija Ļebedeva atklāti atzina: "1940.gada 15.-16.jūnijā padomju armija ieņēma lielāko daļu Lietuvas. Līdz ar to no Padomju Savienības puses tika uzsākts Lietuvas un pārējo Baltijas valstu okupācijas un tālākās aneksijas process." Akadēmiķis Čubarjans, būdams atbildīgs par izdevumu, to apstiprināja drukāšanai, neievērojot, ka tekstā pieminēta Baltijas padomju okupācija - jēdziens, kas neatbilst oficiālajai Maskavas nostājai.

''''Čubarjanam nu jāmaksā par Ļebedevas grēkiem,'''' uzskata vēsturniece Irēne Šneidere, kamēr Vēsturnieku komisijas vadītājs atzinās, ka viņam, dzirdot par ''''Čubarjana vajāšanām'''', atmiņā ataususi nesenā pagātne. ''''Tur nekas nav mainījies,'''' secināja Caune. Čubarjans bija Vēsturnieku komisijas loceklis kopš 2000. gada 1. septembra.

Jautāts, vai komisija gatavojas uzaicināt savās rindās kādu citu vēsturnieku no Krievijas, prezidentes padomnieks vēstures jautājumos un komisijas loceklis Antonijs Zunda atbildēja apstiprinoši, sakot, ka atsevišķas kandidatūras jau ir. Pašreizējais komisijas sastāvs ir spēkā līdz šā gada novembrim un izmaiņas būtu iespējamas pēc tam. Vispirms gan jātiek skaidrībā ar Vēsturnieku komisijas darba apstākļiem Valda Zatlera prezidentūrā.

Uz augšu