M.Zanders: Daži jautājumi premjeram un finanšu ministram (55)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Izlasot vakar publiskoto Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) nodomu protokolu (no Latvijas puses parakstīts šā gada 27.jūlijā), nekādus sensacionālus pārsteigumus (kaut ko līdz šim publiskajā telpā neizskanējušu) neatrodam, tomēr vairāki jautājumi rodas.

Varbūt tos varētu uzdot deputāti īpaši sasauktajā Saeimas sēdē rīt. Protams, daudzi politiķi šo sēdi izmantos sava publiskā tēla spodrināšanai un viņu jautājumi būs retoriski. Tālāk uzskaitītie jautājumi savukārt saistīti vienīgi un tikai ar vēlmi saprast, ko valdība plāno, kas sagaidāms.

1) Protokola 34.punkts saka, ka finanšu sektorā „mēs pilnveidosim plānu ārkārtas situācijās un krīzes vadības kapacitāti”. Vai drīkstētu uzzināt ko vairāk par šo plānu ārkārtas situācijām? Vai arī tas ir valsts noslēpums?

2) 2.punkta 2.apakšpunkts min, ka „FKTK ir pastiprinājusi uzraudzību atsevišķām bankām”. Tā kā runa nav par „Parex banku”, vai varētu uzzināt, kas tās ir par bankām?

3) Kāpēc hipotekāro kredītu ņēmējiem jādod lielākas cerības uz valsts palīdzību, nekā pati valsts reāli gatava sniegt? Protokola 35.punktā skaidri teikts, ka „mēs apsveram iespēju” šādu palīdzību sniegt. Apsvērt iespēju nav tas pats, kas gatavoties konkrētiem darbiem.

4) 24.punktā valdība apņemas nodrošināt, ka nākamgad izdevumi atalgojumam valsts pārvaldē „tiks uzturēti zem 7% no IKP”. Vai, lūdzu, nevarētu konkrētāk par šo „zem”, jo tas var būt gan 6,9% gan 4% no IKP?

5) Šis pats punkts paredz, ka līdz nākamā gada 1.jūlijam tiks sagatavota pensiju reforma, kas tikšot ieviesta no 2011.gada 1.janvāra. Kāds ir šīs reformas plānotais saturs? Ir dzirdēts par pensijas vecuma paaugstināšanu, tomēr laikam jau runa ir ne tikai par to, jo cenza paaugstināšanu nevar tā uzreiz sākt no 2011.gada. Pensiju reforma, atvainojos par banalitāti, ir ļoti nopietns jautājums, kas iepriekš plaši apspriežams sabiedrībā, nevis „pa fikso” uzrakstāms papīrs.

6) Būtu nepieciešams arī iegūt skaidrību, ko reāli nozīmē 22.punktā solītā „sociālo pabalstu samazināšana, paplašinot sociālās drošības tīklus”. Kādus pabalstus samazinās?

7) Protokola autoriem, raksturojot jaunu nodokļu ieviešanu, patīk norādīt, cik procentus no IKP šādi izdosies papildus iekasēt. Interesanti, ka nodokļa paaugstināšana pašnodarbinātajiem šādi nav aprakstīta. Varbūt ieguvums niecīgs? Ja tā, tad varbūt nevajag?

8) Ko konkrēti nozīmē 14.punktā paustā apņemšanās “palielināt finansējumu tam, lai ārkārtas gadījumos tiktu nodrošināts mājoklis”? Kas ir “ārkārtas gadījums”? Ja banka atņem mājokli? Ja cilvēks nevar samaksāt komunālos pakalpojumus? Kāds cits? Mums ir pietiekoši šādu mājokļu?

9) Vai nav pretruna, ka 15.punktā valdība apņemas apturēt visus PPP projektus, izņemot četru bērnudārzu būvi, savukārt presē izskan, ka būs arī citi PPP projekti (piemēram, t.s. “Sēnītes” automaģistrāle)? Kurš te kuru māna?

10) Ko nozīmē 15.punkta 4.apakšpunktā teiktais, ka “mēs uz laiku ierobežosim valsts garantijas ... izņemot vienreizējas garantijas, kas pašlaik ir izsniegtas vai ieplānotas budžetā ar Hipotēku un zemes banku un Parex banku saistītām darbībām. Papildu garantijas tiks piešķirtas vienīgi banku restrukturizācijas pasākumiem...” Vai tas nozīmē, ka daudz solītās papildu garantijas uzņēmumu eksportam un apgrozāmajiem līdzekļiem ir tukša runāšana?

11) Ko nozīmē 19.punkta teksts “Mēs arī atzīstam, ka 2009. gada budžets ir pakļauts ieviešanas riskiem”? Protokols parakstīts 27.jūlijā, vai šie riski ir joprojām? Kas tie tādi? Vai tie var novest pie nepieciešamības šā gada budžetu vēl labot?

12) Ir diezgan skaidrs (diemžēl), ka nākamgad vienā jaukā brīdī valdībai nāksies ķerties arī pie PVN likmes paaugstināšanas un progresīvā ienākumu nodokļa, lai gan šobrīd premjers un finanšu ministrs apgalvo, ka, kā saka, tik tālu nenonāksim, jo pietikšot ar citiem pasākumiem. Kādēļ tāds pesimisms? Tādēļ, ka pati valdība protokolā atzīst, ka ar tās makroekonomiskajām prognozēm 2010.gadam “neapšaubāmi saistās liela nenoteiktība” (9.punkts). Nu, labi – patiesībā ar šo vissliktāko gadījumu mēs jau rēķināmies. Tomēr kāpēc solījumā par progresīvo ienākumu nodokli atstāts vasarā diskusiju karstumā “uzpeldējušais” 500 Ls slieksnis (pēc kura sākas augstāka likme)? Tas nu gan nav godīgi – paši ministri nenogurdināmi saka, ka tas ir bijis tikai viens no variantiem, ne sevišķi veiksmīgs utt., bet protokolā tomēr ieraksta. Vai tad nevarēja aprobežoties ar formulējumu par progresīvo IIN vispār? Kāpēc bija jāmin konkrēts slieksnis?

Tomēr, iespējams, būtiskākais secinājums diemžēl ir tāds, ka protokols neko nesaka par Latvijas ekonomikas stimulēšanu. Protokola autori un parakstītāji tā arī pasaka jau pirmajā punktā - „mūsu neatliekamākais uzdevums ir veikt strukturālās reformas, kas nepieciešamas valsts finanšu sistēmas dzīvotspējas atjaunošanai”. Skaidri un gaiši: finanšu sistēmas dzīvotspējai. T.i., banku sistēmas stabilitātei un kaut cik sabalansētam budžetam. Šie mērķi nepārprotami ir ļoti svarīgi, tomēr var jau ieviest kārtību bankās un valsts finansēs, bet, ja neatjaunosies ekonomiskā aktivitāte, tas būs tāds kapsētas miers un stabilitāte.

Vairāk ŠEIT

Komentāri (55)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu