Dzīves līdzsvars – visu veidu panākumu atslēga

Mēdz teikt – jo vairāk ir ko darīt, jo vairāk var padarīt, un sava veida taisnība tur ir. Bet kā visu padarīt tā, lai nekas neciestu un vienlīdz veiksmīgi attīstītos un veiktos visas mums nepieciešamās lietas? Jāatrod līdzsvars starp tām.

Laiks kļūst arvien ātrāks. Nē, īstenībā ātrāks kļūst temps – mēs skrienam, skrienam, skrienam. Stundām sēžam korķos un uz pāris minūtēm apciemojam savus tuviniekus. Visu dienu skatāmies datora ekrānā, bet nespējam atcerēties, kad pēdējo reizi no sirds kaut ko izdarījām paši priekš sevis. Paradoksu pasaule, kurā jāpaspēj savienot viss tā, lai neviena dzīves joma neciestu. Lai pietiekami veiksmīgu karjeru spētu savienot ar veiksmīgu ģimeni, lai darbs netraucē hobijam un hobijs darbam. Mums gribas būt veiksmīgiem it visā, bet dienā ir 24 stundas, un parasti par to, kur tās palikušas, sākam domāt pie izirušas ģimenes sliekšņa, psihologa kabineta durvīm vai brīdī, kad vienkārši saprotam – esam pārdeguši un no kaut kā jāatsakās.

Ar laiku ir tāpat kā ar veselību – kad tas ir, to nemana. Just un domāt par to sāk, kad tā nav. Tieši tāpēc par laiku, tāpat kā par veselību, jādomā tad, kad tas ir un mēs to nejūtam. Dzīves līdzsvars jāizveido tajā brīdī, kad šķiet, ka ar to viss kārtībā.

Kā nokļūt līdz dzīves līdzsvaram?

Dzīves līdzsvara panākšanai ir pāris vienkārši stūrakmeņi – vispirms katram pašam jāsaprot, kas ir svarīgākās mūsu dzīves jomas. Kas ir tās lietas, kam mēs sevi vēlamies veltīt, kas mums ir nepieciešamas, kurās mēs sevi realizējam un kam ir jāveltī laiks? Šīs lietas jāmēģina sadalīt vairākās atbildības zonās. Tradicionāli galvenās atbildības zonas cilvēkiem ir darbs, ģimene, izklaide, taču tās ir ļoti, ļoti individuālas un unikālas, tieši tikpat unikālas kā mēs paši. Lai noteiktu savas atbildības zonas, pietiek uzdot sev jautājumu – kas man ir svarīgi. Ja svarīgas šķiet fiziski it kā neizmērāmas lietas, piemēram, labklājība, prieks, pozitīvas emocijas, tās jāpadara izmērāmas, uzdodot sev jautājumu – kas man palīdz to nodrošināt? Labklājību noteikti nodrošinās labi atalgots darbs, pozitīvas emocijas – cilvēki un izklaide utt. Pēc tam šīs lietas sagrupē lielās dzīves jomās – piemēram, ceļotprieku un pastmarku kolekcionēšanu noteikti var apvienot atbildības zonā brīvais laiks, utt. Jāveic sava veida dzīves inventarizācija – jāsaprot, ko paši vēlamies un kas jāuzlabo.

Nākamais stūrakmens ir plānošana. Saprast, cik laika man katrai lietai ir jāveltī un kad es to varu atrast. Un vispirms atmetot iebildumus - pa kuru tad laiku, man laika nav utt. Laiks ir un atšķirībā no citiem resursiem visiem iedots vienādi. Aizbildinājums, ka laika nav, ir mūsu pašu nevēlēšanās par to domāt. Un tikai. Izskatot savu dienas plānu, iespējams, atklāsies, ka jaunākās biznesa literatūras apskatu lieliski var apvienot ar pusdienām vai kafijas dzeršanu un jaunās mājās meklējumiem var izmantot brīvā laika sprīžus darbdienas vidū. Šie laika sprīži tikai jāpameklē un jāierauga.

Ja jūtat, ka šīs jomas ieraudzīt tik viegli vis neizdodas un šķiet, ka arī ideja par vienlīdz veiksmīgām visām dzīves jomām ir utopija, izmantojiet iespēju 20. – 22. maijā piedalīties seminārā "Dzīves līdzsvars". Seminārā uzzināsiet vairāk par dzīves līdzsvara ideju, sapratīsiet, kā to panākt un plānot efektīvi, ar interaktīvu vingrinājumu, speciāli sagatavotas TimeMentor galda spēles palīdzību mācīsieties efektīvas laika vadības principus un kvalificēta trenera vadībā izstrādāsiet personisko dzīves līdzsvara plānu sešiem mēnešiem. Sīkāka informācija pa tālruni 7316888.

Raksts tapis sadarbībā ar Nordic Training International.

Uz augšu