Karjeras jautājums: veiksmīgas darba intervijas noslēpumi

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Karjeras izveide un veiksmīgs darbs vienmēr ir aktuāla tēma gandrīz jebkuram iedzīvotājam. Lasītājiem ir radušies praktiski jautājumi sakarā ar karjeras izaugsmi, personīgu profesionālo attīstību un esošām darba attiecībām. Kā uzvesties darba pārrunās, uzrakstīt izcilu motivācijas vēstuli un kā pareizi prasīt paaugstinājumu amatā, lai to patiešām saņemtu? Varbūt Jūs esat darba devējs un esat satraukušies par savu darbinieku motivāciju vai korporatīvo kultūru? Tvnet.lv ir nolēmis piesaistīt vadošus personāla vadības un citu jomu speciālistus, lai iepazīt lasītājus ar kompetentiem viedokļiem.

Ja jūs satrauc kāds jautājums sakarā ar darbu un karjeru, sūtiet savus stāstus un jautājumus uz karjera@tvnet.lv, bet tagad piedāvājam uzzināt atbildes par īpaši populāru tēmu – kā būt labākajam darba intervijā.

Atbildes sniedz ABLV Bank,AS Personāla nodaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa.

Dace Rūķīte-Kariņa
Dace Rūķīte-Kariņa Foto: Publicitātes foto

1) Labdien! Mani sauc Solvita.Pašlaik esmu LU 3.kursa studente un tagad uzsāku sava pirmā darba meklējumus. Ļoti uztraucos par darba intervijas procesu. Vai jūs varētu sniegt dažus padomus?

Viss sākas no ārēja izskata. Tam ir jāatbilst organizācijas profilam, līmenim un amatam, uz ko pretendē. Apģērbam nav jābūt no dārgiem zīmoliem, bet kārtīgam un tīram, tas pats attiecas uz personas ārējo izskatu. Pirmais iespaids veidojas pirmajā tikšanās reizē, un tas ir ļoti svarīgi.

Pirmajā intervijā nevajadzētu jautāt par atalgojumu. Ja jaunietis tiks aicināts uz nākamo atlases kārtu, tad šis jautājums tiks apspriests. Bet sapratnei par vēlamo atalgojumu ir jābūt - jāzina, kāda ir darba tirgus vērtība attiecīgam amatam un jāsalīdzina tā ar savām spējām.Šim jautājumam jāpieiet samērā kritiski.

Bet priekšstats par jaunieti rodas ne tikai klātienes intervijā, bet arī no tā, kā potenciālais darbinieks pasniedz sevi citos komunikācijas kanālos (gan CV saturs un noformējums, gan komunikācija sociālajos tīklos u.c.)

2) Esmu vidēji liela uzņēmuma vadītājs, vēlējos jautāt pēc padoma sakarā ar jaunu darbinieku meklēšanu. Pašlaik organizēju darba intervijas konkrētam amatam, taču man tajā nav pilnīgi nekādas pieredzes. Kā labāk noskaidrot un kādus jautājumus uzdot, lai saprastu, vai intervējamais ir atbilstošs pretendents amatam?

Tas ir intervētāja profesionalitātes jautājums. Ja atlasi veic cilvēks, kas ikdienā nestrādā ar personāla vadības jautājumiem, noteikti vajadzētu piesaistīt profesionāļa palīdzību, kurš spēs novērtēt kandidāta potenciālu. Tas noteikti atmaksāsies ilgtermiņā.

Pirms atlases uzsākšanas ir skaidri jānodefinē meklējamā darbinieka profils, lai konstatētu, kādas kompetences (personības iezīmes un profesionālās zināšanas) ir nepieciešamas attiecīgā amata veikšanai. Tad arī būs skaidrs, vai attiecīgajam amatam ir nepieciešama iepriekšēja darba pieredze, kaut neliela. Varbūt kandidāts var būt bez pieredzes un spēs ātri apgūt vajadzīgās iemaņas un zināšanas. Vēlos vērst uzmanību, ka tikpat svarīgi kā profesionālās zināšanas ir jāizvērtē personības atbilstība uzņēmuma vai struktūrvienības vērtībām un korporatīvajai kultūrai. Ja kandidāts nespēs pieņemt esošās uzņēmuma vērtības, tad produktīva sadarbība nesanāks, lai arī cik spējīgs viņš būtu profesionāli.

3) Sveiki! Es esmu sekretāre ar 4 gadu pieredzi. Nesen mani pieņēma jaunā darba vietā, taču darba pārrunās biju sastāstījusi nedaudz vairāk kā zinu un māku. Ko man darīt – atklāt, ka tomēr nemāku kaut ko izdarīt, vai turpināt blefot?

Spēt sevi novērtēt adekvāti - tas nozīmē sabalansēt savas teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi. Ambīcijām ir jābūt saliedētām ar savu profesionālo sagatavotību. Nevajag pārspīlēt savu teorētisko zināšanu bāzi, bet spēt to pielietot praksē un būt gatavam sākt ar samērā rutinētām un vienkāršākām funkcijām. Šajā gadījumā ir divi varianti – vai nu godīgi atzīties darba devējam, ka kaut ko nemāki izdarīt vai arī ļoti īsā laikā apgūsti nezināmo. Lai arī, iespējams, baidies no darba devēja reakcijas, atklātums un patiesība reizēm ir ļoti būtisks faktors. Ja neesi gatava atklāt patiesību par savām spējām un zināšanām, es ieteiktu visu savu brīvo laiku veltīt robu «aizlāpīšanai», lai pēc iespējas ātrāk tavas kompetences atbilstu tam, kā esi sevi pasniegusi darba devējam. Ja to nedarīsi, drīz vien tava neatbilstība būs skaidri redzama.

4) Man ir izveidojusies tāda situācija, ka divreiz pēc kārtas biju bērnu kopšanas atvaļinājumā. Otrais tagad tuvojas beigām, bet man ir doma sākt meklēt jaunu darbu, jo vecajā vietā ir daudz izmaiņu, kuras man nepatīk. Uztraucos par darba pārrunām – vai man stāstīt potenciālam darba devējam, ka pēdējos gandrīz 4 gadus pavadīju mājās vai nē? Baidos, ka neviens negribēs ņemt jaunu māmiņu ar diviem bērniem – vai darba devējam šis fakts obligāti jāpaziņo darba intervijā?

Es nedomāju, ka ir jāslēpj no potenciālā darba devēja fakts, ka esi kādu laiku pavadījusi bērna kopšanas atvaļinājumos. Ja esi sakārtojusi savas mājas lietas tā, ka vari veltīt laiku darbam, tad atklāti intervijā pastāsti, kādas būs tavas iespējas nodrošināt bērnu pieskatīšanu tavā prombūtnes laikā. Manuprāt svarīgāk ir apzināties savas spējas un zināšanas, kādas tās ir šobrīd un kandidēt konkursos, kas ir atbilstoši tavai esošajai sagatavotībai. Darba devējs intervijā spēs novērtēt tavu personību un tās atbilstību ne tikai profesionālajā jomā, bet iederību uzņēmuma vidē un kultūrā, jo iemācīties profesionālās lietas var gandrīz katrs. Diskriminācija tikai tāpēc, ka kandidātei ir mazi bērni, nav pieļaujama.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu