M.Zanders: Valsts naudas samudžinātie ceļi (46)

Tad nu mēs - jo negribam tikai frāžaini kritizēt - ņemam valsts budžetu un mēģinām saprast. Uzreiz teikšu: ja valdība un augstākā ierēdniecība vēlas kaut kādu sabiedrības atbalstu, iemācieties, lūdzu, iestāžu funkcijas formulēt tā, lai tas ir saprotams arī parastajam mirstīgajam. Jo var jau būt, ka aiz sarežģītā nosaukuma slēpjas kaut kas patiešām vajadzīgs, bet kāpēc man kā pilsonim un nodokļu maksātājam būtu jālauza galva?

Minēšu piemērus no dažādām ministrijām.

Tieslietu ministrija. Ir programma 53.00.00 „Nevalstisko organizāciju atbalsts un sabiedrības integrācijas politikas veicināšana”. Šogad budžets 61 594 lati, nākamgad - 141 151 Ls. Lai būtu. Un tad ir programma 55.00.00 „Sabiedrības integrācijas fonds” ar savām finansēm, kas mērāmas vairākos miljonos latu. Kā es varu zināt atšķirību starp abām programmām?

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Ir apakšprogramma 25.05.00, kas saistīta ar e-pakalpojumu attīstību pašvaldību līmenī. Šogad budžets 829 250 lati, nākamgad plānotais - 826 916. Pieņemsim, ka pat krīzes laikā e-pakalpojumi pašvaldību līmenī ir tik vajadzīgi, ka finansējums faktiski netiek samazināts. Un tad mēs atduramies pret tās pašas ministrijas funkciju 470., kas saucas „valsts un pašvaldību e-pakalpojumu attīstība un darbības nodrošināšana” (izcēlums mans). Šogad 319 880 Ls, nākamgad - 268 212. Es nemaz nerunāju, ka vēl ir funkcijas 469. un 471. - attiecīgi „elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības politika” un „informācijas sabiedrības projektu izstrāde”. Un atkal simti tūkstošu latu. Klau, es visu saprotu - ministrijai vajadzēja integrēt savā struktūrā nu jau bijušo e-lietu sekretariātu, tomēr šīs dublējošās (manuprāt) programmas un funkcijas liecina, ka ar to integrēšanu nav veicies un vai maz kāds ir baigi to centies darīt. Jo vairāk funkciju un programmu, jo vairāk naudas.

Iekšlietu ministrija. Funkcija 103. „Politikas plānošanas dokumentu projektu sagatavošana”. Šogad 50 195 lati, nākamgad - 47 445 lati. OK, nebūsim populisti un nebļausim, ka nekādi plānošanas dokumenti nav vajadzīgi. Gan jau ir. Bet... Ministrijai ir arī funkcija 105. „Tiesību aktu projektu izstrāde un virzīšana pieņemšanai Ministru kabinetā”. Šai funkcijai, protams, savs finansējums: attiecīgi 248 610 un 234 989 lati. Un kā man saprast atšķirību starp politikas plānošanas dokumentu izstrādi un tiesību aktu izstrādi?

Ministru kabinets. Ir funkcija 953. „Politikas plānošanas sistēmas attīstība un koordinēta tās ieviešana”. Attiecīgi 37 881 un nākamgad 28 552 lati. Bet kā vienkāršs pilsonis lai zina, ar ko šī funkcija atšķiras no 954. funkcijas, kas skan „valsts pārvaldes attīstības politikas izstrāde un koordinācija”? 77 506 un 58 160 lati. Tātad mums ir atsevišķa politikas plānošanas sistēma un valsts pārvaldes attīstības politika. Sagriezās galva - vārdi, vārdi, vārdi...

Ekonomikas ministrija. 871.funkcija ar garu nosaukumu “uzņēmējdarbības vides pilnveidošana un konkurētspējas attīstība, samazinot normatīvo aktu radīto administratīvo slogu...”. Finansējums šogad un nākamgad nemainīgs 91 530 lati. Aptuveni var nojaust, kas tas par “zvēru”, bet... funkcija 872. ir ar tieši tādu pašu nosaukumu, tikai to pilda Ekonomikas ministrijai pakļautā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Bet budžets savs - 28 841 lats šogad, 24 808 lati nākamgad. Jebkuram rodas iespaids, ka vienu un to pašu funkciju veic divi “kantori”. Tieši tas pats attiecas uz funkcijām 873. un 874. Un atkal desmitiem tūkstošu latu. Un interesents var tikai minēt, ar ko rūpniecības attīstības veicināšana ministrijas izpildījumā atšķiras no rūpniecības attīstības veicināšanas aģentūrā. Tad varbūt loģiskāk ir funkciju nodot vienai struktūrai?

Un tikai nestāstiet, ka valsts budžets ir ļoti sarežģīta, specifiska lieta, kura lasīšanai ir nepieciešamas īpašas iemaņas un parastajiem mirstīgajiem tādām nemaz nav jābūt. Runa ir par mūsu naudas izlietošanu, un, ja es kādam dodu naudu, tad es vēlos normālā latviešu valodā dzirdēt, kur nauda paliek.

Vairāk ŠEIT