Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Zemās gāzes cenas Latvijas patērētājiem bija politisks lēmums, šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" paudis AS "Latvijas gāze" (LG) vadītājs Adrians Dāvis.
"Tā iedzīvotāju daļa, kam ir tikai gāzes plītis, ir liela - 390 000 mājsaimniecību. Individuālās mājas, kur ir gāzes apkure, ir ap 40 000, tātad mums ir 430 000 klientu. (..) Gāzes plītis ir nosacīti mazturīgākajai iedzīvotāju daļai, tādēļ gāzes piegādes cenām tai bija jābūt pēc iespējas zemai. Mēs šos tā saucamos "plītniekus" visu laiku subsidējām, jo piegāde ir dārga," sacījis uzņēmējs.
"Šo mājsaimniecību gāzes patēriņš ir vismazākais - 8% no kopējā patēriņa, bet izmaksu daļa šo klientu apkalpošanai veido vairāk par 50%. Mums šie klienti ir neizdevīgi. Uz mūsu kakla ir visi gāzes avārijas dienesti, tehniskais personāls, apgaitas. Vēl ir 4200 kilometri gāzes sadales vadu, kas radīti šiem "plītniekiem". Šāds tehniskais absurds radīts jau padomju gados. Nekur pasaulē tā nav. Padomju laikā, ceļot daudzdzīvokļu namus, tajos ievilka gan gāzes vadus, gan elektrību. Dzīvokļos faktiski visas iekārtas tiek darbinātas ar elektrību, tik vien kā mazā štrunta plīts tiek darbināta ar gāzi, kuras pievadīšana mums izmaksā dārgi. Kāpēc uzreiz nevarēja iebūvēt elektroplītis?" sūrojies Dāvis.
Pēc LG vadītāja vārdiem, viena šāda daudzdzīvokļu nama mājsaimniecība mēnesī vidēji patērē sešus kubikmetrus gāzes, kas uz kopējā patēriņa esot nekas. Par tiem viena ģimene maksāja mēnesī vidēji divus latus.
"Zemās gāzes cenas Latvijas patērētājiem bija politisks lēmums, jo ikviens patērētājs ir vēlētājs, kas lemj par politiķu nonākšanu pie varas. Taču ekonomiku nevar regulēt ar politiskiem lēmumiem, tādēļ tagad mēs vēlamies saņemt par pakalpojumu tik, cik tas patiesībā maksā. Bez subsidēšanas. Tiešās gāzes piegādes izmaksas šiem "plītniekiem" arī ir par 70% lielākas nekā patlaban. Kad dzird šo procentuālo pieaugumu, šķiet ārprāts, bet reāli tie būs vidēji 3,20 lati, ko nāksies maksāt pašreizējo divu latu vietā," sacījis Dāvis.
Savukārt taujāts, kā gāzes cenu palielinājums ietekmēs maksu par apkuri un vai nebūs tā, ka "daudziem pensionāriem nāksies atstāt Rīgas dzīvokļus un pārvākties uz zaru būdiņu mežā, sildoties pie ugunskura", Dāvis vien mierinājis, ka deviņdesmito gadu sākumā gāzes cenas pieaugums bija 300 reižu. "Tad gan bija bedre."
"Mēs pašreiz dzīvojam fantastiski. "Gazprom", labi zinot, ka šogad pārdos mums gāzi par Eiropas cenu, pērnā gada nogalē piekrita mums pārdot gāzi par veco cenu. Mēs visu ziemu dzīvojām "zaļi". (..) Mēs ar Lietuvu līgumu ar "Gazprom" parakstījām vienlaikus. Lietuvas regulators atļāva palielināt gāzes cenas divu nedēļu laikā pēc līguma noslēgšanas, tādēļ jau no gada sākuma visi patērētāji tur maksā jauno cenu. Lietuvā mājsaimniecībām gāzes cena pieauga par 72%, pārējiem patērētājiem - par 69%. Vai tad Lietuvā mājsaimniecības ir bankrotējušas? Nekas traks tur nav noticis," uzskata uzņēmējs.