Arī Augstākā tiesa saskata krāpnieciskas shēmas maksātnespējas administratoru darbā

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Tiesas zāle

FOTO: Lita Krone/LETA

Nākamnedēļ tiesnešu disciplinārkolēģija vērtēs, vai sodīt Siguldas tiesas tiesnesi, kura kritizēta par apšaubāmu lēmumu maksātnespējas lietā. Neraugoties uz kritiku par šādu shēmu arvien pieaugošo skaitu, šī būs pirmā reize, kad Temīdas sargi vērtēs sava kolēģa rīcību kādā maksātnespējas lietā, šovakar vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Jau ziņots, ka uzņēmumam «Dobeles dzirnavnieks» radās aizdomas, ka kāds viņa parādnieks izmantojis shēmu ar maksātnespējas administratora un tiesneša līdzdalību, lai parāds nebūtu jāatdod. Parādos iestigusī zemnieku saimniecība «Zemzari» «Dobeles dzirnavniekam» par preci nesamaksāja 163 000 eiro. Lielais graudu pārstrādātājs gaidīja, kad viņam parādu atdos, bet tad ar «Zemzariem» sāka notikt dīvainas lietas - visu saimniecības mantu un nekustamo īpašumu izpārdeva. Par jaunajiem īpašniekiem kļuva acīmredzami ar veco uzņēmumu saistīti cilvēki. Nomainījās arī «Zemzaru» juridiskā adrese, lai tiesāšanās notiktu tieši Siguldā. Tur maksātnespējas lietas skata viena tiesnese - Valija Grebežniece. «Zemzari» vērsās pie viņas, tiesiskā aizsardzība tika apstiprināta, lai uzņēmums pats varētu izkulties no parādiem, taču šajā plānā bez «Dobeles dzirnavnieka» negaidīti bija uzradušies citi, lielāki aizdevēji. «Dobeles dzirnavniekam» ir aizdomas, ka tie ir fiktīvi.

«Viens uzņēmums tikai šogad bija dibināts, bet jau bija paspējis aizdot «Zemzariem», citam gada pārskats bija tikai par 2011.gadu, vēl cits bija izslēgts no PVN reģistra. Kaut kā neviena veiksmīga kreditora, bet kaut kā

visas šīs shēmas rezultātā mēs no lielākā kreditora pēkšņi nonācām kādā 4. vai 5. vietā,»

norāda «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Augstākā tiesa atceļ tiesneses Grebežnieces apšaubāmo lēmumu

Siguldas tiesas tiesneses Valijas Grebežnieces apstiprinātajam «Zemzaru» aizsardzības plānam iznīcinošus vārdus velta Augstākās tiesas tiesneši, Grebežnieces lēmumu atceļot. «Tiesnesei nebija dibināta iemesla konstatēt zemnieku saimniecības «Zemzari» tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna atbilstību Maksātnespējas likuma prasībām, jo šis atzinums nav nedz objektīvs, nedz patiess,» teikts Augstākās tiesas 2014.gada 24.oktobra lēmumā.

«Dobeles dzirnavnieks» cīnījās un sūdzējās, un lieta nonāca Augstākajā tiesā. Taču Grebežniece nesagaidīja lietas iznākumu un pasludināja «Zemzaru» bankrotu. Tagad Grebežnieces rīcību vērtēs Tiesnešu disciplinārkolēģijā.

«Ļoti godprātīgi pildu savus pienākumus, un man par šo jautājumu nav ko jums teikt, jo likumdošana ir tāda, kāda tā ir, un es neko šajā jautājumā nevaru pateikt. Es godprātīgi pildu savus pienākumus,» raidījumam apgalvoja Grebežniece.

«Dobeles dzirnavnieks» vērsās arī Maksātnespējas administrācijā, jo uzskatīja, ka negodīgais plāns jau no sākta gala īstenots ar maksātnespējas administratora Andra Bērziņa ziņu. Maksātnespējas administrācija saskatīja pārkāpumus un prasīja Bērziņu no «Zemzaru» lietas atcelt, taču atkal iejaucās tiesnese Grebežniece. Šoreiz viņa nesteidzās - kaut arī likums izlemšanai dod tikai 15 dienas, Grebežniece nolēmusi lietu skatīt divus mēnešus vēlāk – tikai decembra vidū.

«Maksātnespējas administrācija pieteikumu tiesā ir iesniegusi, un, protams, mēs nevaram pavēlēt tiesnesim nolemt konkrētā datumā, tā ka, jā, mums zināmā mērā ir sasietas rokas. Citiem vārdiem sakot, mums ir jāgaida, kad tiesa izlems to, kas jādara tiesai,» norāda Maksātnespējas administrācijas Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Stafeckis.

«Dobeles dzirnavniekam» tikmēr arvien attālinās iespēja atgūt savu naudu no «Zemzariem».

Līdzīga shēma arī citās maksātnespējas lietās

Krietni efektīvāka shēma izmantota kādā citā maksātnespējas lietā, kurā bija plāns norakstīt 7,7 miljonu eiro kredītu, ko bija izsniegusi «Swedbank». Par aizņēmumu tapa biroju māja uz Lāčplēša un Tērbatas ielas stūra, taču bizness nevedās, māja vairākas reizes mainīja īpašniekus. Tālākais turpinās pēc līdzīgas shēmas kā «Dobeles dzirnavniekam» - uzrodas jauni aizdevēji un bankai vairs netiek ne nauda, ne māja.

«Swedbank» Juridiskās daļas vadītājs Ivars Dimants skaidro: «Tādā tautas valodā varētu teikt: ja jūs, piemēram, ejat gar Centrāltirgu, tur bija tādi veikli vīri, kas nodarbojās ar uzpirksteņu spēli - jūs iesaistīja šajā spēlē, bet beigās jūs konstatējat, ka nav jau šīs bumbiņas zem šiem uzpirksteņiem. Tāpat arī šeit - mistiskā veidā no tukša gaisa uzrodas fiktīvais kreditors, kurš dienas beigās pieņem jūsu vietā lēmumus un noraksta 80% mūsu kredītu.»

Finanšu grūtībās nonākušie cenšas nonākt Centra rajona tiesā

Tas nebūtu bijis iespējams bez maksātnespējas administratorēm Ievas Kazinieces un Argitas Jaunsleines. Parāda atlaišanu akceptēja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, kurā nonākt vēlējušies daudzi uzņēmumi, kam ir finanšu grūtības. Arī «Tērbatas biznesa centram» mainīja juridisko adresi, lai lieta nonāktu tieši pie šīs tiesas tiesnešiem. Lēmumus «Swedbank» lietā pieņēma daudzi tiesneši, taču sākotnēji izšķirošs bija Raimonda Bula lēmums. Augstākā tiesa īpaši paplašinātā - 9 cilvēku - sastāvā pagājušajā piektdienā atcēla Bula pārstāvētās tiesas lēmumu, nosaucot to par nesamērīgu un ārpus jebkuriem komercdarbības standartiem.

Tiesai, konstatējot prasījuma tiesību būtisku samazināšanu un mēģinājumu dzēst šo prasījumu nodrošinošo hipotēku, bija jāpievēršas piemērojamo tiesību normu sistēmiskajai un teleoloģiskajai iztulkošanai Satversmes 105. panta un Maksātnespējas likuma mērķu un principu kontekstā. Jo īpaši rūpīgi tas tiesai bija jādara tādēļ, ka prasījuma tiesību samazinājums par 75 līdz 80% ir netipisks komercdarbībai un turklāt konkrētajā gadījumā ir noticis bez kreditora piekrišanas, teikts Augstākās tiesas 2014.gada 31.oktobra spriedumā.

Šis ir pirmais tāds spriedums, kas devis spēcīgu pretsitienu maksātnespējas krāpniecisko shēmu autoriem.

Augstākā tiesa šajā lietā lūgusi izmeklēšanu veikt Ģenerālprokuratūrai. Šādi pavērsieni notiek reti.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls noliedz, ka bija ieinteresēts «Tērbatas Biznesa centra» parāda norakstīšanā par 80%. Jautāts, vai Augstākās tiesas deviņi tiesneši būtu kļūdījušies, Buls apgalvoja: «Es izlasīju spriedumu, tur nebija ne vārda par maniem lēmumiem.» Raidījums gan norāda, ka spriedumā bijusi atsauce uz Bula 2012.gada 6.septembra lēmumu, taču Buls paziņoja, ka par viņu vairākkārt izmeklēšanu veikusi Ģenerālprokuratūra un neko nav atklājusi.

Bula vārds daudzkārt minēts saistībā ar maksātnespējas lietām. Tomēr Tiesnešu disciplinārlietu kolēģija skatījusi tikai vienu lietu par tiesnesi Bulu. Viņš iesūdzēja «Swedbank» par goda un cieņas aizskaršanu un turpināja skatīt ar šo kredītiestādi saistītās lietas laikā, kad pats ar to tiesājas. Par to viņam izteica rājienu.

Rasnačs tiesnešu jautājumus nolēmis atstāt viņu pašpārvaldes ziņā

Tiesības rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem ir arī tieslietu ministram. Dzintars Rasnačs tiesnešu jautājumus nolēmis atstāt viņu pašpārvaldes ziņā, bet vēl pirms apstiprināšanas amatā Rasnačs nāca klajā ar ideju atteikties no Tieslietu ministrijai pakļautās valsts aģentūras Maksātnespējas administrācijas.

«Ir viens milzīgs 40 cilvēku aparāts, kas patērē valstij pāri par pusmiljonu eiro, kas nodarbojas ar sūdzību izskatīšanu, un tad ir nevalstiska organizācija, kurai praktiski nav nekādu tiesību,» skaidro Rasnačs.

Efektīvu uzraudzību pār maksātnespējas administratoriem šobrīd neveic neviens.

Maksātnespējas administrācija var lūgt atcelt administratoru no konkrētas lietas, taču, kā redzams «Dobeles dzirnavnieka» gadījumā, tas nedod tūlītēju rezultātu.

Taču Rasnača pieminētā maksātnespējas administratoru asociācija var anulēt sertifikātu tikai noteiktos apstākļos, piemēram, ja administrators atcelts no divām lietām divu gadu laikā. Tāds gadījums šogad bijis tikai viens. Lielāku ietekmi vēlas gan valsts aģentūra, gan nevalstiskā organizācija.

«Tas ir tas jautājums par politisko izšķiršanos, vai Maksātnespējas administrācijas lēmumiem vai atzinumiem varētu piedot lielāku svaru un ietekmi šajos jautājumos. Viennozīmīgi varu apliecināt, ka šo sistēmu var pilnveidot ar atsevišķiem instrumentiem. Patlaban šis process nav pietiekami ātrs un efektīvs,» uzskata Maksātnespējas administrācijas Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Stafeckis

Ceļš, lai sodītu negodīgu administratoru, ir grūts, taču vēl sarežģītāks tas ir uz mūžu ieceltajiem un Saeimas apstiprinātajiem. Lai Tiesnešu discplinārkolēģija vispār vērtētu amata brāļu iespējamos pārkāpumus, tiesu vadītājiem vai ministram jārosina disciplinārlieta. «Nekā personīga» norāda - var saprast, kāpēc amatpersonas uzdrīkstas tik reti apšaubīt savu kolēģu rīcību, jo tiesnešiem iedoti gana daudz instrumentu viņu neatkarības stiprināšanai. TV3 zināms, ka Siguldas tiesas tiesnese Valija

Grebežniece, kuras rīcību nākampiektdien vērtēs Tiesnešu disciplinārkolēģijā, vērsusies Valsts policijā, lai tā sāk kriminālizmeklēšanu par tiesas ietekmēšanu.

Pie ietekmētājiem minēts arī «Nekā personīga» vārds.

Uz augšu