Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sēnalas sajaukumā ar zelta graudiem – šis teiciens pilnā mērā attiecas uz Latvijas uztura bagātinātāju tirgu. Daži no tiem pat satur narkotikas un bīstamas piedevas. Likumdošanas nepilnību dēļ pat speciālistiem grūti atšķirt patiesi vērtīgus preparātus no apšaubāmiem, bet par nereģistrētiem, bieži vien bīstamiem uztura bagātinātājiem, kurus dāsni piedāvā internetā, atbildību neuzņemas ne policija, ne Pārtikas un veterinārais dienests, ne Veselības ministrija.
Nu jau trešo gadu Krievijā uztura bagātinātājus kontrolē… Federālais narkotiku apkarošanas birojs! Šķietami neloģiskā pakļautības maiņa no vecu desu kontrolētājiem uz narkotiku apkarotājiem izrādījusies pārsteidzoši auglīga – pērn aprīļa sākumā par psihotropo vielu izplatīšanu notiesāja pirmos divus uztura bagātinātāju tirgotājus. Narkotiku apkarotāji 2006. gadā slēguši vairāk nekā 700 interneta mājaslapu, kurās uztura bagātinātāju aizsegā patiesībā tirgotas psihotropas vielas. No tirdzniecības izņemts 12 000 tonnu "piedevu", jo, pēc ekspertu domām, tās bijušas reāli indīgas.
Kamēr, līdzīgi kā Latvijā, uztura bagātinātāju tirgu kontrolēja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), šķita, ka viss ir kārtībā. Patiesībā problēma bija jau kritiski samilzusi, taču pārtikas kontrolētāju metodes narkotiku un bīstamo vielu atklāšanai uztura bagātinātājos nebija efektīvas, bet starpresoru sadarbība buksēja. Gluži tāpat kā Latvijā, kad tikai ar lielu neatlaidību un spiedienu izdevās panākt uztura bagātinātāja LiDa pārbaudi, kā rezultātā tajā atklāja psihotropu vielu no amfetamīnu grupas – sibutramīnu.
Narkotikas uztura bagātinātāju aizsegā
Kas piespieda Krievijā mainīt likumdošanu šajā šķietami neloģiskajā virzienā? Pārmaiņas nobrieda uz Krievijas–Ķīnas robežas. Ķīnā pēdējos gados attīstījusies plaša metamfetamīna un līdzīgu sintētisko narkotiku ražošana, kuras masīvā straumē plūda uz Krieviju. Kad šos narkotirgoņus sāka aktīvi apkarot, narkomafija pārorientējās uz drošāku un plašāku tirgu – tās pašas grupas psihotropās vielas jau veda pāri robežai kā uztura bagātinātājus. Pārsvarā – novājēšanas līdzekļus. Arī izplatīšanas tīkls kļuva drošāks un plašāks – krietnu laiku tievumdrapītes pat bija nopērkamas Krievijas aptiekās, jo bija likumīgi reģistrēti uztura bagātinātāji.
Šo vielu ražošana nav attīstījusies no farmaceitiskās ražošanas ar tai atbilstošiem standartiem, bet gan no narkotiku ražošanas, kur izejvielu tīrībai un precizitātei ir maza nozīme. Nav brīnums, ka saindēšanās pazīmes tievumdrapīšu lietotājām mēdz būt tādas pašas kā narkomāniem – ar mangānu. Tā piejaukums raksturīgs virtuves apstākļos gatavotām narkotikām, kurām par oksidētāju lieto kālija permanganātu un pēc tam iegūto vielu pietiekami neattīra.
Arī Eiropā palielinās bīstamu uztura bagātinātāju kontrabanda. 2005. gadā konfiscēti 125 000 neatļauta notievēšanas līdzekļa kapsulu, savukārt 2006. gada pirmajos piecos mēnešos to skaits jau pārsniedza miljonu. Šie preparāti Eiropā (tai skaitā Latvijā) netiek reģistrēti, tāpēc nelegālie tirgotāji pasūta tos Āzijā un kontrabandas ceļā ieved ES, pastā pakas deklarējot kā dāvanu sūtījumus. Arī Latvijā PVD Sanitārā robežinspekcija šā gada februārī vien valstī neielaida un nosūtīja atpakaļ 22 sūtījumus ar likumdošanai neatbilstīgiem uztura bagātinātājiem.
Neapjaustais dopings
Pozitīvs dopinga tests 2001. gada 9. novembrī bobslejistam Sandim Prūsim nāca kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Dažus mēnešus līdz Soltleiksitijas ziemas olimpiādei starptautiskas treniņnometnes laikā viņa urīnā atrasti nandrolona vielmaiņas galaprodukti.
Sportists pat neapzinājās, ka lietojis aizliegto preparātu. Tas acīmredzot bijis uztura bagātinātāja – aminoskābju–vitamīnu maisījuma – sastāvā, kuru viņam devusi Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sporta ārste. Arī daktere par dopinga testa rezultātiem bijusi šokā. Uz viņas ieteiktā uztura bagātinātāja bundžas bija smalki minētas visas sastāvdaļas, izņemot aizliegtos steroīdos hormonus.
Toreiz līdzīgā veidā iekrita vairāku valstu godprātīgi sportisti. Varbūt tāpēc Prūsi diskvalificēja uz pašu mazāko termiņu – trim mēnešiem, kas netraucēja piedalīšanos olimpiādē.
2001. gadā, kad ne viens vien pozitīvs dopinga tests meta aizdomu ēnu pār uztura bagātinātājiem, Ķelnē tika veikts pētījums. Pētnieki iegādājās 900 sportistiem domātu "piedevu" no 17 valstīm. Rezultāti šokēja – 15% gadījumu uztura bagātinātāji bagātīgi saturēja aizliegtos preparātus, kas nebija deklarēti uz iepakojuma.
"Uztura bagātinātāji var būt gan hormonu preparāti, kas liek straujāk augt muskuļu masai pie vienādas slodzes, gan stimulatori, no kuriem kofeīns ir pats nekaitīgākais," skaidro Sporta medicīnas valsts aģentūras Antidopinga nodaļas vadītāja Liene Kozlovska. Uztura bagātinātājos mēdz būt efedrīns, kas ir sportistiem aizliegta dopinga viela, un pat amfetamīna grupas preparāti, no kuriem daudzi ne tikai uzmundrina, bet var radīt atkarību. Visi minētie stimulatori lieki pārpūlē sirdi un var izraisīt ne vien aritmiju un stenokardiju, bet pat nāvi.
Kopš Prūša dopinga skandāla LOV pievērš īpašu uzmanību iepērkamo uztura bagātinātāju drošībai. Liels risks nejauši uztrāpīt uz dopingotu vielu krietni sarežģī elites sportistu dzīvi. LOV ir noslēgusi līgumu ar katru sportistu, ka tas bez LOV ārsta atļaujas nelietos nevienas zāles un nevienu uztura bagātinātāju.
Lai izvairītos no neatļautām vielām, LOV iepērk uztura bagātinātājus tieši no pārbaudīta ražotāja bez starpniekiem. Savulaik, taupot valsts naudu, proteīnu pulverus iegādājās lētāk, bet šī uzticēšanās galu galā maksāja dārgi.
"Latvijā nav tādas laboratorijas, kas varētu kontrolēt sportistu uztura bagātinātājos hormonus, efedrīnu un amfetamīnu grupas vielas," atzīst Kozlovska. Pietiek gan zinošu speciālistu, gan aparatūras analīžu veikšanai, taču problēma slēpjas nesakārtotā likumdošanā un finansēs. Ko mainīt antidopinga jomā likumos, diskutē īpaša pie Ministru kabineta izveidota darba grupa. Tai ir priekšlikumi iecelt arī hormonu preparātus īpašā kategorijā (līdzīgi kā narkotikas) un par to nelegālu izplatīšanu paredzēt kriminālsodu.
Efektīvāks nekā konkurenti
Tomēr lielais vairums sportistu – uztura bagātinātāju lietotāju dopinga analīzes nenodod un, ticot uz iepakojuma deklarētajam, domā, ka lietojuši pavisam nevainīgu uztura papildinātāju. Bet, ja treniņu biedram muskuļi aug ātrāk, tad kāpēc neizvēlēties viņa lietoto proteīnu pulveri?
Jo vairāk tāpēc, ka ne vienam, ne otram saturā nav norādītas aizliegtās vielas. Rezultātā godīgie ražotāji zaudē konkurentiem, kuri slepeni pievienojuši saviem uztura bagātinātājiem zāles. Vismaz valstīs, kur šo piedevu patiesā sastāva kontrole notiek tikpat formāli kā Latvijā. Šis pats konkurences paņēmiens noder ne tikai attiecībā uz sporta uztura "piedevām".
Anna (vārds mainīts) pirms vairākiem gadiem par dārgu naudu iegādājās tabletes, kuras solīja palielināt krūtis. Kā jau uztura bagātinātājam, uz tā iepakojuma deklarētais sastāvs gluži nevainīgs – mieži un apiņi. Tomēr krūtis brieda jūtami. "Tā, it kā būtu palikusi stāvoklī," atceras Anna. Tomēr pēc gada miesa kļuvusi ļengana un celulīta izvagota. Tā, it kā būtu lietotas recepšu zāles – sievišķie hormoni estrogēni, bet nevis augu izcelsmes fitoestrogēni, kas miesu padara vien tvirtāku.
No daudziem uztura bagātinātājiem, jo sevišķi vitamīniem, pircēji sagaida mundruma palielināšanos. Soli priekšā godīgākiem konkurentiem var nokļūt, pievienojot savam izstrādājumam kādu stimulatoru. Sākot no kofeīna līdz pat amfetamīnam. Savulaik pat lielveikalos bija nopērkami šķīstošie vitamīni, kuru efektivitātes noslēpums bija milzīga deva kofeīna.
Kāds Latvijas narkologs Nedēļai atklāja, ka ārstējis pacientu, kam narkotiska atkarība radusies no šādu piedevu lietošanas. Šis vīrietis vairākus gadus bija kādas tīklveida mārketinga uztura bagātinātāju kompānijas izplatītājs un pats arī ikdienā dzēris paša izplatītos preparātus. Kad viņš mainīja nodarbošanos un pārtrauca lietot šos uztura bagātinātājus, izrādījās, ka radusies atkarība, līdzīgi kā no efedrīna, amfetamīna vai līdzīgiem psihostimulatoriem.
Eiforija un sajūsmas pilnā apmātība ir raksturīga ne vien atsevišķām dārgu uztura bagātinātāju piramīdas izplatīšanas kompānijām, bet arī novājēšanas preparātu LiDa, Zhen de Shou un Taizemes tablešu lietotājām. Ne velti, jo visos šajos līdzekļos atklāts amfetamīnam radniecisks psihostimulators sibutramīns, bet Taizemes tabletēs arī vēl spēcīgākas vielas – fentermīns un fenfluramīns.
Nepareizos tirgo bez kontroles
"Tie nav uztura bagātinātāji!" pret, viņaprāt, nekorektas terminoloģijas lietošanu kategoriski iebilst Latvijas Pārtikas centra (PC) direktors Gatis Ozoliņš. Viņš domā, ka uztura bagātinātāja nosaukumu drīkst valkāt vienīgi legāli izplatīti un kvalitatīvi produkti, kas reģistrēti uztura bagātinātāju reģistrā.
"Šos produktus dēvē par uztura bagātinātājiem, bet reāli šim statusam tie neatbilst. Tātad runa ir par nelegālu produktu (arī narkotiku) tirdzniecību, un šajā gadījumā nav nozīmes, kā tos nosauc – par zālēm, uztura bagātinātājiem, pārtiku vai veselību veicinošu preci –, tā tik un tā ir krimināli sodāma darbība, un tā jau ir policijas kompetence." Nelegālu produktu nelegālas izplatīšanas apturēšana nav PVD (tam pakļauts PC) kompetencē.
"Nelegālo uztura bagātinātāju kontrole nav policijas kompetencē. Šī joma ir Veselības ministrijas pārziņā," Nedēļai apgalvo Ieva Rekšņa, Valsts policijas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja, paironizējot, ka "mēs jau tikai par dzīvību uz Marsa neatbildam".
Latvijā 2616 legāli uztura bagātinātāji apkopoti uztura bagātinātāju reģistrā. Likums gan neparedz veikt laboratoriskas pārbaudes, ne tos reģistrējot, ne veicot kontrolpirkumus, tādējādi samazinot risku legālā tirgū ieplūst viltotiem apšaubāmas kvalitātes produktiem.
Piemēram, skandalozās ķīniešu tievumdrapītes LiDa Latvijā nekad nav bijis legāls uztura bagātinātājs. Lai gan 2006. gadā šāds produkts tika iesniegts uz reģistrāciju, tas saņēma atteikumu ražotnes neatbilstības dēļ, atklāj Ozoliņš. Proti, uztura bagātinātājus jāražo, ievērojot HACCP principus – starptautiskus standartus, kas nodrošina gan izejvielu, gan ražošanas kvalitāti. Ja ražotne neatbilst HACCP principiem, neviens nevar garantēt, vai patiesībā šis līdzeklis top netīrā šķūnī vai kādā virtuvē, cik tīras ir izejvielas un vai tas, ko fasē kapsulās, patiesībā nav siena pabiras, bet tabletēs – tīrākie milti.
Bez garantijas
Lai kā gribētos ticēt, ka HACCP sertifikātu ieguvušajā uzņēmumā būs iespējams ražot tikai un vienīgi kvalitatīvus un precīzi deklarētajam sastāvam atbilstošus uztura bagātinātājus, pilnīgas drošības nav.
"Mēs iepērkam tikai ļoti kvalitatīvus uztura bagātinātājus un pa tiešo no ražotājiem (Lai izvairītos no viltotiem, apšaubāmas kvalitātes preparātiem. – A. L.). Visas mūsu sadarbības partneru ražotnes atbilst HACCP principiem, un mēs paši braucam uz šīm rūpnīcām pārliecināties, ka labas ražošanas prakse tiek īstenota ikdienā," Nedēļai pārliecināti stāsta kundze, kura vada uztura bagātinātāju veikalu tīklu. Uz jautājumu, vai viņa var simtprocentīgi garantēt, ka viņas tirgotajos līdzekļos nav kaitīgu piejaukumu un to sastāvs precīzi atbilst deklarētajam, seiviete aizdomājas un atbild noliedzoši.
Pat šīs jomas speciālisti – PC direktors Gatis Ozoliņš un PVD Produktu novērtēšanas un atzīšanas daļas vadītāja Aina Grahoļska, kuri ikdienā lieto uztura bagātinātājus, – atzīst, ka pilnībā neuzticētos tiem slimības gadījumā – tad meklētu analogus preparātus, kuri reģistrēti kā zāles. Liels ļaunums nerastos, ja profilaktiski lietotajās ginka vai kaļķa tabletēs aktīvās vielas daudzums precīzi neatbilstu deklarētajam. Tomēr, ja šo pašu preparātu paredzēts lietot kā palīglīdzekli slimību ārstēšanai, svarīgs pilnīgi precīzs dozējums. Līdzīgi spriež arī Ināra Rubene, Latvijas medikamentu informācijas centra direktore, un min piemēru.
ASV bija veikts pētījums: salīdzināti apmēram 20 uztura bagātinātāji – glikozamīna preparāti. Rezultāts pārsteidza – aktīvās vielas glikozamīna saturs tajos svārstījās no 0 līdz krietni pārsniegtai deklarētajai devai. Par laimi, glikozamīns arī lielākā daudzumā veselību sabojāt nevar, taču maksāt naudu par tukšām vai pustukšām tabletēm, tajā pašā laikā nesaņemot cerēto uztura papildinājumu, ir vismaz neētiski, atzīst Rubene. "Nav jēgas par uztura bagātinātāja pudelīti samaksāt 30–60 latu, ja tabletēs safasēta tīrā ciete."
Likuma priekšā šīs piedevas ir pārtika un tiek kontrolēta pēc tiem pašiem principiem. Tomēr, ja iebojāti tomāti, apglumējusi desa vai iezilgani caurspīdīgs piens pircējos raisīs aizdomas, tad par uztura bagātinātāju tablešu vai kapsulu kvalitāti var spriest, vienīgi laboratoriski tās pārbaudot līdzīgi kā medikamentus. Tomēr atšķirībā no zālēm un tāpat kā pārtikai, likumdošana atbildību par uztura bagātinātāju kvalitāti prasa tikai no ražotāja.
Rezultātā uztura bagātinātāju lietošana līdzinās loterijai. Lielākas izredzes tajā laimēt, ja labi pārzināt ar šo jomu saistīto likumdošanu, farmāciju vai vismaz internetā spējat atrast uztura bagātinātāju reģistru un tajā savu izvēlēto uztura bagātinātāju. Tomēr pastāv risks iegādāties legālā produkta viltojumu, par kura sastāvu garantiju nav. Turpretim, ja lētticīgi ļaujaties nereģistrēto pārtikas piedevu vilinājumam, izredzes samaksāt par pilnīgi neefektīviem vai pat veselībai bīstamiem bagātinātājiem, domājams, tāpat kā Krievijā, pieaug līdz pat 50%.
Prese spiež rīkoties
Ar slimnīcu, reanimāciju, bezmiegu, psihiskām novirzēm, sabeigtām aknām, nierēm un vairogdziedzeri beigušās daudzu sieviešu aizraušanās ar modīgajām novājēšanas kapsulām LiDa. Pēc ražotāju informācijas, LiDa esot uztura bagātinātājs, kas satur vien dažādus augu ekstraktus, no kuriem apelsīna miziņu ekstrakts ir pats iedarbīgākais.
Ja ticēt rakstītajam, LiDa iedarbībai nevajadzētu būt stiprākai kā konfektēm. Patiesībā kapsulas slēpj ko bīstamāku – meklēto preparātu sibutramīnu tajās atrada gandrīz divkārt lielākā devā nekā ir augstākā pieļaujamā recepšu zālēs. Joprojām kapsulu LiDa sastāvs ir ar daudziem nezināmajiem, kas nopietni var apdraudēt veselību.
Pēc šā gadījuma sarosījās gan Veselības ministrija (VM), gan PC, gan policija, un radās pat cerības, ka nu šīs institūcijas kopīgiem spēkiem spēs pasargāt Latvijas iedzīvotājus no bīstamām vielām, kuras kā uztura bagātinātājus izplata ar interneta starpniecību. Tomēr nekā. Līdz gada beigām policijas aktivitātes apsīka. VM no Ekonomikas policijas pārvaldes saņēma atbildi, ka ierosinātais kriminālprocess ir izbeidzams, jo trūkstot noziedzīga nodarījuma sastāva.
Šābrīža likumdošana nav gatava aizvien pieaugošajai tirdzniecībai ar bieži vien bīstamiem preparātiem internetā. "Katra institūcija savas kompetences ietvaros strādā un uzskata, ka viss ir kārtībā," situāciju raksturo VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis. Joprojām nav normatīvo aktu, kuros iekļautas prasības preču izplatīšanai internetā, nav noteiktas institūcijas, kuras atbildīgas par interneta uzraudzību, un administratīvas un kriminālatbildības apmērs. Nav skaidrs arī potenciāli bīstamo preparātu uzraudzības un kontroles mehānisms.
"Diemžēl problēma strauji iet plašumā, un ne tikai Latvijā. Jābūt vienkāršai sistēmai, kā ar to cīnīties. Efektīvāk būtu, ja par nereģistrētu uztura bagātinātāju, nelegālu zāļu tirdzniecības uzraudzīšanu atbildētu viena institūcija," uzskata Bundulis. "Veselības ministrija jautājumu par produktu izplatīšanas internetā uzraudzību ierosinās izskatīt nākamajā Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēdē un nākamajam gadam iekļaut Narkotisko un psihotropo vielu apkarošanas un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas prioritārajos pasākumos."
***
Fakti
Krievijā eksperti aplēsuši – apmēram 50% nopērkamo uztura bagātinātāju esot vai nu pilnīgi neefektīvi, vai pat satur veselībai bīstamas piedevas. (Večerņaja Moskva, 22.03.2007.)
Latvijā ir 2616 legāli uztura bagātinātāji (2434 reģistrēti Latvijā, 182 – Eiropas Savienībā).
Informācijā par uztura bagātinātājiem nedrīkst būt norādes, ka līdzeklis ārstē slimību. Noteikumi paredz, ka uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, ko lieto ierobežotā daudzumā parastā uztura bagātināšanai ar vitamīniem, minerālvielām vai citām vielām, kurām piemīt uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme atsevišķi vai kombinācijā.