"Swedbank": liela emigrācija uz Vāciju nav gaidāma (26)

Viņa norāda, ka vācu valodu Latvijā zina ne tik daudz cilvēku kā, piemēram, angļu valodu, un arī skolā pirmā izvēle tomēr ir angļu valoda. Līdz ar to, ja cilvēks grib emigrēt tieši uz Vāciju, viņam būs laikus jāsāk mācīties valoda. Savukārt tiem jauniešiem, kas grib mācīties Vācijā, situācija daudz nemainīsies - jau pašlaik nekādu ierobežojumu, izņemot valodas zināšanas, viņiem nav.

Kā vēl vienu iemeslu, kas mazinās cilvēku plūsmu no Latvijas uz Vāciju, viņa min situāciju Latvijas darba tirgū, kas 2011.gadā kļūšot mazāk saspringta, proti, līdz ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu bezdarbs mazināsies, kā arī atsāksies mērens algu kāpums.

"Taču, protams, pastāv risks, ka līdz ar pieaugošām iespējām atrast darbu Vācijā Latvijas iedzīvotāju vēlme pamēģināt laimi ārzemēs palielināsies. Neskatoties uz to, ka bezdarbs mazināsies, tas vēl arvien būs pietiekami augsts," atzīst ekonomiste.

"Pat ja iedzīvotāji nebrauks tik daudz tieši uz Vāciju, emigrācijas risks kopumā noteikti vēl būs diezgan liels. Lai to mazinātu, nepieciešami pasākumi darba tirgū, kas mazinātu tā nesabalansētību. Piemēram, jaunu darbavietu radīšanai labvēlīga nodokļu politika, profesionālās un augstākās izglītības reforma," min Strašuna.

"Swedbank" prognoze darba meklētāju īpatsvaram 2011.gadā vidēji ir ap 17,5%.

Kā ziņots, no 2011.gada maija Vācija plāno atcelt noteikumus, kas ierobežo darbaspēka pārvietošanos no jaunajām ES dalībvalstīm, tostarp arī no Baltijas valstīm. Vietējo spēcīgo arodbiedrību un sabiedrības spiediena ietekmē Vācijas varas iestādes izmantoja ES direktīvās paredzēto maksimālo termiņu, kas tām ļāva aizsargāt savu darbaspēka tirgu līdz 2011.gadam.