Eiropas pastu šefi salido Latvijā (1)

Šī pasākuma mērķis ir vienkopus sapulcēt Eiropas valstu pastu vadību un vienoties, kā veicināt un sekmēt pasta nozares attīstību ne tikai starp atsevišķām valstīm, bet arī plašākā reģionā. Uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem atbildēja VAS Latvijas Pasts ģenerāldirektors Gints Škodovs.

– Kā šobrīd Latvijas Pastam sokas ar topošā šķirošanas kompleksa būvniecību?

– 2003. gadā Ministru kabinets Latvijas Pastam noteica griestus, ko varam iztērēt šī projekta būvniecībai. Taču 2002. gadā, kad parakstījām līgumu, ir augušas būvniecības cenas, nākušas klāt dažādas Eiropas prasības, kas lika mums papildus investēt naudu. Jāpiemin, ka pirms kāda laika nomainījām ēkas pamatu koncepciju, kas arī sadārdzināja situāciju. Tādēļ jāsaka, ka rezultātā objekts izmaksās dārgāk, nekā tas bija plānots sākotnēji. Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) radīja papildu normatīvus, kas saistīti ar ūdens rezervuāru izbūvi, jo Eiropas normatīvi ir daudz stingrāki. Mums bija jāatceļ noteiktie izmaksu griesti, lai mēs varētu pabeigt objektu.

– Vai šobrīd nav problēmas ar objekta pabeigšanas termiņiem? Patiesībā šī problēma sāk kļūt par tādu kā hronisku Latvijas nelaimi, jo neatkarīgi no maksātspējas arvien vairāk trūkst celtniecības jaudu. Vai arī šķirošanas kompleksa būvniecībā esat saskārušies ar šādu problēmu?

– Kas attiecas uz konkrēto objektu, domāju, ka laika nobīdes nebūs. Ja arī būs, tad tās būs nelielas. Kad devām šo jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā, tad lūdzām šo jautājumu izvirzīt kā prioritāti. Sasniedzot griestus, vairāk būvniekam nevaram maksāt, savukārt būvnieks darīja mums zināmu, ka vasara ir būvniecības sezona pašā karstumā. Vairāki apakšuzņēmēji aizies uz citiem uzņēmumiem un atgriezīsies oktobrī vai novembrī, kad viņi varēs pabeigt mūsu objektu. Lai šāda situācija nenotiktu, mēs uzsvērām šī jautājuma izskatīšanu. Tā ka tuvāko mēnešu laikā objektu nodot ekspluatācijā.

– Jaunais Latvijas Pasta vēstuļu tarifs ir 0,22 lati. Kādi ir jaunā tarifa ieviešanas rezultāti, un vai nav tā, ka cilvēki ir sākuši rakstīt mazāk vēstuļu? Jo, kā zināms, ne vienmēr cenas pacelšana sniedz vēlamos rezultātus.

– Laikā, kad plānojām gada budžetu, domājām, ka tarifa cenu paaugstinājums mūsu finanšu apjomus samazinās. Taču secinām, ka pēc pirmā ceturkšņa rezultātiem apjomi nav samazinājušies, bet gluži otrādi – tie turpina pieaugt.

Jāsaka, ka Latvijā ir visizdevīgākais tarifs visā ES. Latvijas Pasta pakalpojumus ir izmantojuši diezgan liels skaits ārzemju klientu arī šeit Latvijā. Taču, ja runājam, piemēram, par Indiju, tad izrādās, ka Indijā izmaksas ir vēl zemākas.

– Kā jūs to izskaidrotu, ka cenu kāpums vēstuļu rakstīšanu nav ietekmējis?

– Cilvēki nesūta vēstules tik bieži, lai septiņi santīmi viņus ietekmētu. Tādēļ nedomāju, ka šī summa būs izšķirošā, lai viņi izvēlētos kādu citu alternatīvu. Tie, kas pieturas pie tradicionālām vērtībām, neuzskata, ka septiņi santīmi varētu būt izšķirošs faktors.

– Kāds ir pakalpojumu apjoma pieaugums Īrijā pēdējo triju gadu laikā?

– Patiesībā to ir grūti pateikt, jo ļoti dažādi notiek šie maksājumi. Ir cilvēki, kuri lieto dārgus pakalpojumus, piemēram, Western Union, citi ieskaita bankas maksājumu kontā. Ir tādi, kuri izmanto lētāko, taču arī riskantāko veidu un sūta uz Latviju naudu aploksnēs. Visvairāk no šāda pakalpojuma izmantošanas cieš Latvijas Pasts. Ja atceraties, tieši pirms gada mums bija ļoti lielas problēmas šajā jautājumā. Tranzītā strādājošie cilvēki bija izlaupījuši vēstuļu maisus ar cerību, ka vēstulēs būs nauda.

– Vai Latvijas Pasts izjūt jauno tehnoloģiju ietekmi?

– Tehnoloģijas gan izjūtam, bet tas nav saistīts ar tarifiem. Daudzi man ir jautājuši, kādēļ Latvijas Pasts uzsāka projektu par elektronisko parakstu ieviešanu, kas daudziem šķiet kapa rakšana pašam sev. Parasti uz šādiem jautājumiem atbildu – ja mēs to nebūtu darījuši, tad to būtu izdarījis kāds cits. Tas, ko ievieš Latvijas Pasts, ir vienīgais sertificētais elektroniskais paraksts, kuru varēs izmantot ne tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), bet arī citos valsts reģistros, lai piekļūtu informācijai, autorizētos, veiktu darījumus, apstiprinātu likumus, epastu un citas lietas. Savukārt VID projekts par elektroniskajiem parakstiem ir domāts, tikai lai sazinātos ar VID.

– Igaunijā elektroniskais paraksts ir savienots ar identifikācijas karti, taču Latvijā šī karte ir pesimistiski tāls sapnis. Ja projekts būs savienots kopā ar identifikācijas karti, tad tas uzreiz radītu plašāku bāzi, kur to varētu izmantot. Kur ir proliblēma un kas traucē Latvijas Pastam vienoties ar Iekšlietu ministriju (IM) un savienot divas šīs tik būtiskās etas?

– Es domāju, ka tas ir tikai un vienīgi IM jautājums. Kad IM būs gatava ieviest IT kartes, tad mēs varam darīt tieši tāpat kā Igaunijā. Ir dažādas koncepcijas un dažādas pieejas šīm lietām. Igaunijā elektronisks paraksts ir valsts pasākums. Savukārt Latvijā pēc likuma tas ir brīvā tirgus pakalpojums. Jebkura organizācija var izveidot savu elektronisko parakstu, serticifēties un piedāvāt to tirgū. Igaunijā elektroniskā paraksta izmaksas iedzīvotājiem lielā mērā sedz valsts. Taču Latvijā iedzīvotājiem paraksts būs jāpērk par naudu, izņemot, protams, valsts ierēdņus.

– Kā jūs domājat – vai būs pieprasījums pēc elektroniskajiem parakstiem ārpus valsts iestādēm? Vienkāršam pilsonim elektroniskais paraksts, iespējams, būs nepieciešams reizi gadā, iesniedzot nodokļu deklarācijas, varbūt mainot deklarēto dzīvesvietu, kas dažiem, iespējams, negadās reizi desmit gados.

– Domāju, ka ar laiku būs. Pašreizējo situāciju visā pasaulē, ne tikai Latvijā, ar laiku mainīs ar likuma spēku. Šobrīd ir iespēja internetu izmantot anonīmi, un daudzas lietas, ko cilvēks dara internetā, var atpazīt tikai pēc IT adreses. Taču pasaulē arvien attīstās situācija, kad ar likumu nosaka veb kameras izmantošanu, kura attiecīgi pasaka, kas sēdējis pie datora noteiktā laikā. Domāju, soli pa solim pasaulē attīstīsies situācija, ka internetā lielākoties cilvēka vārds būs zināms.

– Vai tā jau nav totalitāra režīma pazīme, ka katrs cilvēka solis ir ierakstīts, piefiksēts un autorizēts?

– Nedomāju, ka tas būs tādā policejiskā stilā. Jau šobrīd ir mājas lapas, kurās ir nepieciešams reģistrēties, lai autori zinātu cilvēkus, kuri ir nākuši un interesējušies. Domāju, ka tā ir nākotne. Neviens jau neliedz internetā izmantot savu niku. Piemēram, rakstot cenu piedāvājumu savam partnerim, tas tiek uzskatīts kā oficiāls dokuments, ja tas ir parakstīts ar elektronisko parakstu. Ja partneris man atsūta atpakaļ šo dokumentu ar savu parakstu, tad viss kārtībā un darījums ir noticis.

– Kā ir ar parakstu viltošanu?

– Esam ļoti gandarīti, ka elektronisko parakstu ievieš tāda kompānija kā Microsoft. Šai kompānijai ir vislielākā pieredze pasaulē. Tieši tādēļ, sadarbojoties ar Microsoft, viltošanas problēmu var risināt, un jāņem vērā, ka Microsoft šis ir viens no būtiskiem projektiem. Šai kompānijai ir tieši tāda pati interese, lai elektronisko parakstu padarītu legālu arī Latvijā. Nākamais jautājums būs sakārtot likumdošanas jautājumus.

– Šonedēļ Rīgā notiks Latvijas Pasta rīkots pasākums, kurā piedalīsies kolēģi no citām valstīm. Ar ko šī tikšanās būs īpaša?

– Pasākumā piedalīsies divdesmit valstis. Pasākums ir ļoti būtisks divu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām uzskatu, ka pilnīgi visos pasākumos neatkarīgi no tā, vai tas ir pasts, NATO sammits vai Lattelecom, mums ir jāparāda Latvija kā valsts, kura ir cienīga rīkot šādus pasākumus.

Mēs gribam parādīt saviem Eiropas kolēģiem, ka Latvijas Pasts iet laikam līdzi un ka protam uzņemt viesus. Tas būs mazais NATO sammits. Piedalīsies arī valstis, kuras nav ES locekles, piemēram, Turcija un Krievija.

– Ko ciemiņi bez pasta problēmu apspriešanas vēl redzēs Rīgā?

– Seminārs ir ļoti blīvs, tās ir tikai divas dienas. Vēlamies parādīt pirmkārt jau to, ka Latvijas Pasts ir konkurētspējīgs uzņēmums, lai diskutētu par aktuālām problēmām, kuras ir pasta nozarē. Otrkārt, ka Rīga ir vieta, kur var rīkot šāda līmeņa pasākumus. Vēlamies parādīt savu kultūru un vēsturi. Mums ir paredzētas vairākas ekskursijas pa Vecrīgu un Mežotnes pilī. Katrs no uzaicinātajiem saņems gabaliņu no Lielvārdes jostas, kas ir pagātnes simbols, jo tajā ir ierakstīta mūsu vēsture. Apmainīsimies ar informāciju, ko vēlamies darīt nākotnē.

Jāsaka, ka pasta industrija šobrīd ir ierauta starp trijiem lieliem dzirnakmeņiem. Nevienā citā nozarē tā nekad nav bijis. Pirmām kārtām tās ir tehnoloģijas, kas maina pasta pakalpojumus, otrs ir tirgus modernizācija, un trešā lieta ir privatizācija. Tās ir būtiskākās lietas, par ko vēlamies runāt plānotajā pasākumā. Pasts pasaulē iet dažādus ceļus. Citi ir uzsākuši dažādus procesus agrāk, līdz ar to ir tālāk savā attīstībā. Kā piemēru varu minēt Vācijas un Holandes pastu, kas ir galvastiesu priekšā citiem. Jautājums ir – ko darīt tālāk, attīstīt vēstuļu vai tehnoloģiju biznesu. Latvijas Pasta viens uzdevums ir noturēt vēstuļu biznesu, vēstuļu skaits uz vienu iedzīvotāju ir diezgan mazs Latvijā, tādēļ mums ir kur augt. Mēs gribētu attīstīt tehnoloģisko pusi. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir runāt par privatizācijas tēmām.