Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9122748t1h0b7d.jpg)
Februāra beigās viena desmitā daļa no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem bija cilvēki ar augstāko izglītību. Salīdzinoši tas nav daudz, taču situācija ir absurda – jaunieši, kas nākotnes un karjeras vārdā ir mācījušies augstskolā, tomēr nav spējuši atrast darbavietu. Kādi ir iemesli?
Pieredzes un naudas trūkums
Izglītoto bezdarbnieku sadalījums pa vecuma grupām parāda interesantu tendenci: visvairāk ir jaunu cilvēku vecumā no 25 līdz 29 gadiem – liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. It kā vecums, kad dzīve ir pašā sākumā un viss nupat kā notiks. Tad kāpēc cilvēki ar tikko iegūtu izglītību iestājas "bezdarbniekos"?
Jaunieši NVA veiktajā aptaujā atzīst, ka galvenās grūtības atrast darbu saistās ar pieredzes trūkumu. Tiešām – pietiek izšķirstīt avīžu sludinājumus, lai secinātu, ka lielākoties tiek meklēti darbinieki ar pieredzi. Neatsverams palīgs praktisko iemaņu apgūšanā ir universitāšu piedāvātā prakses vieta. Tieši tā ir pirmā saskare ar darba devēju un nokļūšana reālā situācijā, kur svarīgi būt precīzam, ar atbildības izjūtu, izpildīt to, ko esi apņēmies. Šīs īpašības ir vēlamas jau studējot, taču ir pilnīgi neaizvietojamas, uzsākot darba gaitas.
"Tieši strādājot krīzes centā, aptvēru, ko praktiski nozīmē būt psihologam un konsultēt cilvēkus. Tas man lika saprast, vai es to vispār spēju darīt. Pieredzei arī bija liela nozīme tālākajos darba meklējumos, kad CV jau varēju ierakstīt par vienu rindiņu vairāk," stāsta Zane, kas pagājušajā gadā pabeidza psiholoģijas bakalaura studijas.
Katrai akreditētai studiju programmai ir noteikts prakses stundu skaits, bet svarīgāk, lai prakse tiešām būtu tur, kur students potenciāli pēc tam varētu arī strādāt.
Klupšanas akmens – zema alga
Zemā alga tiek minēta kā otrais izplatītākais cēlonis. "Skaidrs, ka cilvēks, kurš tikko ieguvis izglītību, vēlas labi apmaksātu darbu," skaidro NVA Stratēģiskās plānošanas un analīzes departamenta direktore Grieta Tentere.
To apliecina fakts, ka gandrīz pusei bez darba esošo absolventu iepriekš jau bijusi darba pieredze, kas acīmredzot nav nesusi cerētos augļus. Saprotamu iemeslu dēļ visvairāk lielās algas vēlas tieši Rīgas bezdarbnieki ar augstāko izglītību, kas, pēc NVA pētījuma datiem, gribētu darba samaksu 400 un vairāk latu.
Mazāk minēts brīvu darba vietu trūkums. "Būtiski skatīties, kādā vietā cilvēks dzīvo. Visvairāk šo iemeslu min respondenti no Latgales, Rīgā tas tikpat kā nepastāv," stāsta G. Tentere. Tātad nevar apgalvot, ka būtu kādu īpašu izglītības iestādē apgūtu profesiju pārpilnība un pārmērīga konkurence – iespējams, ka joma vienkārši nav pieprasīta konkrētajā vietā.
Vai pastāv "nepieprasītās profesijas"?
Visvairāk izglītoto bezdarbnieku vidū pārstāvētas ir sociālo zinātņu nozares – ekonomika, vadības zinības, uzņēmējdarbība, tiesību zinātnes (jurists), skolotāju izglītības programmas, datorzinātnes un psiholoģija. Tomēr datus nevar tulkot tikai kā profesijas pārstāvju pārprodukciju, norāda G. Tentere. Salīdzinot, piemēram, Juridiskās fakultātes beidzēju skaitu ar šādas izglītības bezdarbniekiem, to procents ir ļoti mazs. Sociālo zinātņu pārsvars bezdarbnieku vidū skaidrojams arī ar to, ka pirms četriem gadiem šo jomu izvēlējās liels studentu skaits. Bezdarbnieki ar izglītību uzņēmējdarbībā var nozīmēt arī to, ka jauniešiem grūti uzsākt savu biznesu, jo nepieciešams ieguldīt līdzekļus. Tieši tāpēc NVA šā gada otrajā pusē piedāvās iespēju saņemt finanšu atbalstu sava mērķa īstenošanai, ja bezdarbnieks būs izstrādājis kvalitatīvu biznesa plānu.
Lai nenokļūtu bezdarbnieku rindās, ļoti rūpīgi jāpārdomā, ko studēt. Tāpēc der zināt
= Pirms izvēlies augstskolu un specialitāti, rūpīgi apdomā, kādas darba iespējas tavā dzīvesvietā būs šādas profesijas pārstāvim!
= Akli neseko profesiju modes tendencēm un bara instinktam!
= Ievāc ziņas par augstskolas izglītības līmeni! Ja iespējams, aprunājies ar studentiem, absolventiem!
= Izvēloties studiju programmu, pievērs uzmanību, vai tā ir profesionāli vai akadēmiski tendēta, jo no tā atkarīgs prakses stundu skaits!
= Izmanto karjeras izvēles speciālistu pakalpojumus (Karjeras izvēles valsts aģentūrā, Profesionālās izglītības attīstības aģentūrā), lai saprastu, kādas profesijas ir pieprasītas tirgū, kas būtu piemērotas tieši tev!
= Rūpīgi izvēlies prakses vietu, jo tā var būt sākums tavai karjerai!
***
Viedoklis
Kā vērtējat faktu, ka gandrīz 10% no reģistrētajiem bezdarbniekiem ir beiguši augstskolu? – Arnis Kaktiņš, sociologs: – Uzskatu, ka Latvijā bezdarbs nepastāv, vismaz ne tādā apmērā kā pirms pieciem gadiem. Darbu var atrast visi, izņemot kādas specifiskas cilvēku kategorijas, piemēram, invalīdus. Tāpēc, ja jauni, darba spējīgi cilvēki pēc augstskolas beigšanas iestājas "bezdarbniekos", tad tā visticamāk nav nespēja atrast darbu, bet gan vēlme saņemt bezdarbnieka pabalstu un kādu laiciņu atpūsties par valsts līdzekļiem.
Runājot par nepietiekamu atalgojumu, darbiniekiem nekad nebūs gana – ja būs 400, tad vajadzēs 500 latu mēnesī utt. Nedomāju, ka varam runāt par kādu konkrētu profesiju pārprodukciju Latvijā. No tiem pūļiem, kas studē psiholoģiju, droši vien ne puse nedomā šajā jomā arī strādāt. Turklāt bakalaura grāds vēl nenozīmē, ka esi speciālists. Bieži vien tas ir tikai pirmais pakāpiens ceļā uz labu amatu.