Pie koncertzāles, kur izrāda mūziklu par Cukuru, pulcējušies desmitiem protestētāju (245)

Pirmo protesta akciju rīkojuši Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvji - viņi ieradušies paust savu viedokli pret Herberta Cukura popularizēšanu. «Mēs viņu uzskatām par kara noziedznieku,» pauda vairāki akcijas dalībnieki, sakot, ka «ar šo mūziklu autors gribēja izraisīt diskusiju sabiedrībā un mūsu viedoklis ir šāds».

Kā novēroja aģentūra LETA, ap plkst.17 Latvijas Sociālistiskās partijas rīkotā protesta dalībnieki jau sāka izklīst, savukārt neilgi pēc tam sākās nākamais protests, kuru rīkoja tā dēvētie antifašisti.

Sākotnēji aptuveni 20 protestētāji, ģērbušies ieslodzīto tērpos, stāvēja uz Zinātņu akadēmijas ēkas kāpnēm. Uz tām bija izvietotas lelles, kas simbolizēja nacistu nogalinātos. Starp protestētājiem bija redzams arī antifašistu līderis Josifs Korens.

Vēlāk kāda aptuveni 18 gadus veca jauniete ar skrejlapām rokās vēlējās iekļūt zālē. Tā kā apsargi viņu iekšā nelaida, jauniete aizmuka, izmētājot lapas akadēmijas priekštelpā. Tajās bija rakstīti tādi saukļi kā «Tu sponsorē slepkavas slavināšanu», «Nežēlo aplausus slepkavam», «Tu to nepamani, bet tavas rokas ir asinīs», «Aplaudē skaļāk, lai tevi sadzird Rumbulas mežā nogalinātie. Viņus tur dzina tieši tas pats Herberts Cukurs» un citi.

Uz mūziklu, uzrādot biļetes, vēlējās nokļūt arī seši protesta dalībnieki, viņiem apsardze lika novilkt ieslodzīto tērpus. Ar šādu aicinājumu pie protestētājiem vērsās arī izrādes producents Juris Millers, bet, tā kā aktīvisti atteicās to darīt, zālē uz izrādi viņi netika ielaisti.

Mūzikls pat spējis piesaistīt starptautisku uzmanību, un tā dēļ Latvijas vēstniekam Bahtijoram Hasanam EDSO mītnē Vīnē nācās izplatīt paziņojumu, kurā tika uzsvērts, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī tiek ievērota vārda brīvība. «Neskatoties uz to, ka iestudējumu veido neatkarīgs producents un neatkarīga radošā grupa pēc privātas iniciatīvas, uzņemoties par to pilnu atbildību, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs visas valdības vārdā ir paudis skaidru pozīciju šajā jautājumā, nosodot izrādes autoru izvēli veltīt izrādi Cukuram, kas Otrā pasaules kara laikā bija bēdīgi slavenās un noziedzīgās «Arāja komandas» dalībnieks,» bija teikts paziņojumā.

Latvijas ārlietu resors arī uzsver, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra ir sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 71.pantā par genocīdu paredzētajām nozieguma pazīmēm par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Šajā kriminālprocesā tiek izmeklētas arī iespējamās Herberta Cukura noziedzīgās darbības ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijās Latvijas teritorijā. Esot noskaidrots, ka 1941.gadā Cukurs virsnieka dienesta pakāpē dienēja SD latviešu drošības palīgpolicijā jeb tā saucamajā Arāja komandā. Izmeklēšana krimināllietā ir saistīta ar genocīda noziegumiem, kriminālatbildības noilgums tajā neiestājas.

«Latvija ir konsekventi nosodījusi abu totalitāro režīmu pastrādātos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, nosoda holokaustu, godina totalitāro režīmu upuru piemiņu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas valsts konsekventi ir pievērsusies totalitāro režīmu noziegumu Latvijas teritorijā apzināšanai, īpašu uzmanību veltot holokausta izpētei, izglītībai un piemiņai,» teikts Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā.

Kā ziņots, par mūzikla iestudēšanu neapmierinātību paudis Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktors Efraims Zurofs, jo Cukurs, pēc Zurofa teiktā, Otrā pasaules kara laikā esot piedalījies ebreju civiliedzīvotāju nogalināšanā. Savukārt Ventspils Krievu biedrība vērsusies pie Drošības policijas vadītāja Jāņa Reinika, Ventspils pilsētas domes izpilddirektora Alda Ābeles, Ventspils pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka Jāņa Arāja, kā arī Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka Normunda Grūbja ar lūgumu aizliegt mūzikla «Cukurs. Herberts Cukurs» pirmizrādi Ventspilī.