Nekā privāta, tikai bizness!

Eksperti norāda, ka bieži vien šādam darbības stilam ir savs pamatojums un darbiniekam nevajadzētu apvainoties. SIA «Eiro Personāls» direktore Katrīna Ošleja norāda, ka, protams, no vienas puses, mēs vēlētos, lai e–pasts, savstarpējā sarakste un telefona sarunas būtu konfidenciāla lieta. Taču uzņēmuma vadītājam ir jānodrošina, lai darbinieki saskarsmē ar klientiem un sadarbības partneriem ievērotu zināmu etiķeti – iepriekš noteiktu standartu. To var izdarīt, tikai reizēm pārbaudot lietišķās sarakstes, ierakstot telefona sarunas u.c. Tādējādi ir iespējams uzlabot darbinieka sniegumu, novērst kļūmes un saglabāt etiķeti, kas liecina par uzņēmuma attieksmi pret klientu.

Par visu jāinformē

Katrā organizācijā vadītāja pienākums ir definēt noteikumus par personisko korespondenci. Ja, uzsākot darbu, darbinieks zinās, ka dažkārt vadītājs varētu caurlūkot saraksti ar klientiem un sadarbības partneriem, tad nevajadzētu rasties nekādiem iebildumiem un pārpratumiem. Galu galā tā ir saskarsme, kas tiešā veidā saistīta ar darbu. Ja darbinieks vēlas darba laikā veikt kādu saraksti ar draugiem, viņš var izveidot privātu pastkastīti, kuru var apskatīt internetā vai ierobežot pieejas ar paroli. Taču vadītāja ielūkošanās šajā sarakstē gan nebūtu pieļaujama. Pastāv organizācijas, kur darba laikā dažādu drošības apsvērumu dēļ netiek pieļauta šāda privāta sarakste, un tad tas ir darbinieka lēmums – pieņemt attiecīgos spēles noteikumus vai ne.

Izņēmumi drošības vārdā

Gan Latvijā, gan ārzemēs pastāv uzņēmumi, kur ir stingrs liegums apskatīt privāto e–pasts vai citus interneta resursus. Kāpēc? Katrīna Ošleja skaidro, ka pamatā tas notiek organizācijās, kur ļoti svarīga ir IT drošība. Piemēram, bankās, lai pasargātu klientu kontus un konfidenciālu informāciju no ļaunprātīgām personām, ir ieviesti šie aizliegumi. Darba devējs šajā gadījumā vēršas nevis pret darbinieku, bet pret potenciālo noziedznieku – likuma pārkāpēju, kas var ielauzties uzņēmuma sistēmā. Šādā veidā uzņēmējs rūpējas par klientiem un sava biznesa drošību.

Kaitē biznesam

Tai pašā laikā pastāv nozares, kur piekļuves liegums internetam ir kaitējošs biznesam. Turklāt mūsdienās lielākajā daļā profesiju cilvēkiem ir jāseko līdzi informācijai globālajā tīklā. Pat grāmatvedim tas ir nepieciešams, lai pamanītu informāciju, piemēram, par sadarbības partnera finansiālajām grūtībām. SIA «Eiro Personāls» direktore norāda, ka nespēj arī iedomāties, kā mediju, mārketinga un citu radošo profesiju darbinieki spētu veikt savu darbu bez tīmekļa resursiem. «Vēlētos arī skaidri definēt, kas īsti ir privātais e–pasts. Manā izpratnē tā ir ar darbavietu nesaistīta e–pasta adrese, kurā ienākošos sūtījumus var apskatīt internetā, nevis darba e–pasta pārlūkprogrammā. Līdz ar to nerodas jautājumi un problēmas saistībā ar sarakstes privātumu,» saka Katrīna Ošleja.

Bēdīga pieredze

Mārketinga speciāliste Daiga smagi saslimusi un nonākusi slimnīcā. Tikmēr kolēģe no viņas datora pārkopējusi projektu, nedaudz pārveidojusi un vadībai to prezentējusi kā savu darbu. Atgriežoties ierindā, Daigai paziņots, ka viņa no šā projekta ir atstādināta un to veiksmīgi vada kolēģe «zagle», kas no IT daļas zēniem ieguvusi datora paroli. To pierādīt bijis neiespējami, speciāliste uzrakstījusi atlūgumu.

Komentārs

Katrīna Ošleja: – Protams, šī situācija satriektu ikvienu cilvēku, taču domāju, ka tā nav attiecināma tik tieši uz darba vidi. Drīzāk tā ir neētiska rīcība, ar kādu var sastapties jebkur. Katram no mums arī privātajā dzīvē ir bijuši gadījumi, kad esam jutušies izmantoti, netaisnīgi apvainoti vai kad, piemēram, draugs slepus ir izlasījis mūsu dienasgrāmatu vai kādu personisku vēstuli. Darba vidē es ieteiktu izmantot paroles funkciju. To ir iespējams uzstādīt jebkuram dokumentam, ja vēlamies pasargāt to no nevēlamiem interesentiem, tādējādi pasargājot arī savas idejas. Savukārt cietušajam darbiniekam, pirms raksta atlūgumu, ieteiktu doties pie vadītāja un izskaidrot situāciju. Vadītāju vajadzētu brīdināt par to, ka organizācijā strādā negodīga persona. Tas būs nopietns signāls, jo, iespējams, šis cilvēks nākotnē nozags ne tikai kolēģa ideju, bet apdraudēs uzņēmuma īpašumu vai reputāciju.