Rosina veidot čeku loteriju, lai veicinātu čeku ņemšanu

Diskusijā iesaistītie nozaru pārstāvji uzsvēra, ka cīnīties pret čeku neizsniegšanu vai nepaņemšanu var, cenšoties mainīt sabiedrības attieksmi pret nodokļiem un to nomaksas lomu labklājības veidošanā. Eksperti pauda pārliecību, ka čeka neņemšanas paradums ir mantots no paaudzes paaudzē, tāpēc to vajadzētu mainīt jau bērnībā.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks sacīja, ka vecākiem jāstāsta saviem bērniem, kāpēc ir svarīgi par pakalpojumu vai preci ņemt čeku. "Šāda domāšana ir jāvirza valstiskā līmenī, gluži kā tas ir ar ceļu satiksmes noteikumiem, kas tiek mācīti jau agrā bērnībā," uzsvēra Ošenieks.

Savukārt LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikācijas eksperte Agnese Alksne stāstīja, ka ābecēs pie burta "N" vajadzētu būt sadaļai "Nodokļi".

Arī SIA "Rimi Latvia" galvenā grāmatvede Inese Stunda pauda pārliecību, ka Latvijas pircēji ir liels potenciāls ēnu ekonomikas apkarošanā. "Pircēji jāuzrunā un jāskaidro, ka, iepērkoties mazā veikaliņā un nepaņemot pirkuma čeku, netiek atbalstīta ekonomika," uzsvēra "Rimi" pārstāve. Viņai piekrita Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, kas uzsvēra, ka ne vienmēr veikalā, kas par pirkumu neizsniedz čeku, prece būs lētāka nekā veikalā, kur čeku izsniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Pakalpojumu un tirdzniecības vietu pārbaužu daļas vadītāja Marika Priedola informēja, ka tirdzniecības jomā čeki lielākoties netiek izsniegti tirgos, sevišķi Rīgas Centrāltirgū, kur nereti, pamanot VID darbinieku, pārdevējs steigā pamet tirdzniecības vietu. Viņa sacīja, ka VID par šo problēmu šovasar esot informējis gan tirgus vadību, gan Rīgas domes atbildīgās amatpersonas, kas solījušas situāciju risināt.

Kā norādīja LDDK tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone, nepaņemot čeku, patērētājs kļūst nepasargāts, jo nevar sūdzēties par iegādātās preces trūkumiem. Šim viedoklim piekrita Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane, norādot, ka daudzas saņemtās sūdzības par pirkumiem PTAC nevar izskatīt, jo nav bijis čeku, kas pirkumu apliecina. Tāpat viņa sacīja, ka pirkums bez čeka bieži vien norāda uz to, ka prece vai pakalpojums nav drošs, jo tam nav veiktas drošības pārbaudes.

Kulbergs stāstīja, ka Latvijas reģionos bijuši vairāki gadījumi, kad, nodegot autoservisam, sadeg arī tajā esošās automašīnas. "Tā kā šie servisi ir darbojušies pelēkajā ekonomikā un ar auto īpašniekiem nav noslēgts nodošanas/pieņemšanas akts par auto remontu, servisa nodegšanas gadījumā zaudētājs ir auto īpašnieks," norādīja LPAA prezidents.

Jau ziņots, ka LDDK ar kampaņu "Man uzspļaut" pievērsīs uzmanību ēnu ekonomikas ietekmei uz līdzcilvēku labklājību.

Lai veicinātu uzņēmumu un tajos strādājošo darbinieku izpratni par ēnu ekonomikas izpausmes veidiem, ietekmi uz ikviena Latvijas sabiedrības pārstāvja ikdienas dzīvi, kā arī aicinātu sabiedrību aktīvi iesaistīties risinājumu meklēšanā, kā mazināt ēnu ekonomiku Latvijā, LDDK organizēs vairākas diskusijas. Kopumā četru nedēļu garumā dažādu nozaru pārstāvji, vadošie eksperti un atbildīgo institūciju pārstāvji diskutēs par tādām tēmām kā "Pirkumi bez čeka", "Strādāšana bez darba līguma", "Publiskie iepirkumi" un "Kontrabanda".

Laika posmā no 10.oktobra līdz 18.oktobrim 9167 cilvēki no visas Latvijas ir aizpildījuši testu "www.manaena.lv", tādējādi izmērot savu ietekmi uz ēnu ekonomikas apjomu Latvijā," informēja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).