Biedrība «Papardes zieds» kopš sava projekta sākšanas pērnā gada septembrī sniegusi konsultācijas un atbalstu dažādos jautājumos, kā arī ārsta pakalpojumus 70 prostitūcijā iesaistītām sievietēm, pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Šodien norisinājās biedrības rīkotā konference par projekta «Sociālās nevienlīdzības un infekciju izplatības mazināšana prostitūcijā nodarbinātām sievietēm Rīgā» laikā paveikto.
Kā stāstīja Ķelle, šī projekta laikā sadarbībā ar biedrību «Jaunatne ar misiju», Rīgas domes sociālajiem darbiniekiem, ārstiem un psihoterapeitu tika mēģināts sasniegt sievietes, kuras ir iesaistītas prostitūcijā, lai risinātu jautājumus saistībā ar viņu veselību. Tas, ka palīdzību izdevās sniegt 70 sievietēm, ir labs rezultāts, vērtēja «Papardes zieda» vadītāja, piebilstot, ka tā ir «ārkārtīgi sarežģīta mērķgrupa».
Kopumā 70 sievietēm sniegtas 132 sociālo darbinieku konsultācijas, bet 25 sievietes apmeklējušas ārstu. Biedrība secinājusi, ka
sasniegtās sievietes ir vecumā no 24 līdz 60 gadiem. Šīs sievietes prostitūcijā atrodas no četriem mēnešiem līdz 18 gadiem. Z
ināms, ka piecas no šīm sievietēm strādā arī algotu darbu.
Tāpat «Papardes ziedam» zināms, ka ceturtā daļa no šīm sievietēm lieto narkotikas, kā arī tikai ceturtā daļa no viņām vienmēr lieto prezervatīvu, bet 6% to nedara nekad. Biedrība arī uzzinājusi, ka sešām no 70 sievietēm ir HIV, bet vēl 18 - C hepatīts.
Ķelle pozitīvi vērtēja arī iesaistīto pušu sadarbību, kuras rezultātā izdevies šīm sievietēm sniegt palīdzību. Ķelle norādīja, ka palīdzības sniegšana prostitūcijā iesaistītām sievietēm ir nozīmīgs jautājums arī sabiedrības veselībai kopumā, jo
šīm sievietēm ir lielāks risks saslimt ar HIV vai AIDS, līdz ar to apdraudot arī citus. Tas pats attiecas arī uz citām seksuāli transmisīvajām slimībām.
Kā stāstīja Ķelle, nav noslēpums, ka prostitūcijā iesaistīto sieviešu klienti ir arī «ģimenes cilvēki». Kā rāda iepriekš veikti pētījumi, šīs sievietes nereti saskaroties ar klientiem, kuri seksuālas attiecības pieprasa bez prezervatīva, līdz ar to pastāv iespēja, ka šie cilvēki infekciju aiznes «arī mājās».
Projektu «Papardes zieds» īstenoja, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta finansējumam, tomēr tas beigsies jau tuvākajā laikā - 28.februārī. Ķelle atzīmēja, ka
biedrībai šobrīd nav finansējuma, lai iesākto turpinātu, tāpēc uz konferenci tika uzaicināti arī Tieslietu, Iekšlietu, Labklājības un Veselības ministrijas pārstāvji.
Kā stāstīja «Papardes zieda» vadītāja, Labklājības ministrija šobrīd gatavo sociālās rehabilitācijas plānu prostitūcijā iesaistītām sievietēm, Iekšlietu ministrija plāno izstrādāt prostitūcijas ierobežošanas likumu, bet Veselības ministrija strādā pie HIV izplatības ierobežošanas.
Kā atzina Ķelle, viņa cer, ka valsts iesaistīsies šīs problēmas risināšanā. «Šāds projekts notiek trešo reizi, un trešo reizi mēs viņu pārtraucam. Cerēsim, ka kaut kad kaut kas mainīsies». Biedrība uzskata, ka šāda šādu pakalpojuma nodrošināšanu jāiekļauj valsts un pašvaldību plānošanas dokumentos.
Jau ziņots, ka «Papardes zieds» četru mēnešu laikā kopš projekta sākšanas sniedzis konsultācijas un atbalstu dažādos jautājumos, kā arī ārsta pakalpojumus 50 prostitūcijā iesaistītām sievietēm. Projekta laikā konsultācijas un palīdzību bija plānots nodrošināt 60 sievietēm. Biedrība palīdzību sniedza prostitūcijā iesaistītām sievietēm Rīgā, Deglava ielas apkārtnē.
Projekta īstenošanai piešķirtais līdzfinansējums ir 19 841 eiro.
