Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9449566t1hb806.jpg)
ASV Federālā rezervju sistēma nolēmusi atkal sākt obligāciju izpirkšanu no tirgus.
10. augustā ASV Federālās rezerves sistēma nolēma sākt ASV valsts obligāciju izpirkšanu no tirgus. Šo soli FRS pamatoja ar sliktāku, nekā bija gaidīts, ekonomikas sniegumu pēdējos mēnešos, kā arī ar to, ka pārāk lēni pieaug nodarbinātība ASV. Tirgus uztvēra to kā brīdinājumu par iespējamo biznesa vides pasliktināšanos ASV. Līdz ar to akciju cenas ASV un citās valstīs noslīdēja uz leju, bet drošo valstu obligāciju cenas pieauga.
10-gadīgo ASV obligāciju ienesīgums apskatāmajā periodā ir noslīdējis zem 2,6% atzīmes, bet Vācijas 10-gadīgo obligāciju ienesīgums ir sasniedzis jaunu vēsturisko minimumu 2,324%.
Pašlaik pieprasījums pēc obligācijām ir izteikti augstāks, nekā pieprasījums pēc akcijām. Investment Company Institute informācija rāda, ka pēdējā mēneša laikā ASV no akciju ieguldījumu fondiem tika izņemti ap 15 miljardi dolāru, bet obligāciju fondos ir ieguldīti kādi 35 miljardi.
Atgriešanās pie kvantitatīvās pavājināšanas politikas (kas paredz vērtspapīru izpirkšanu no tirgus un tirgus piesātināšanu ar likviditāti) atkal samazināja īstermiņa likmes, kas gan ASV, gan eiro zonā kopš gada sākuma jūtami pieauga. 3 mēnešu USD LIBOR samazinājās līdz 0,36% līmenim. 3M EURIBOR pirmo reizi kopš aprīļa samazinājās, tagad tas ir nedaudz zem 0,9%, un, iespējams, samazināsies vēl. Pieaugot riska līmenim pasaules ekonomikā, nokrita eiro kurss, bet drošāko valūtu – dolāra un Japānas jenas kurss – pieauga.
Vācijā 2. ceturksnī reģistrēts liels IKP pieaugums
13. augustā tika publicēta informācija par Vācijas IKP 2. ceturksnī, kas izrādījās pārsteidzoši laba. Salīdzinot ar 2010. gada 1.ceturksni Vācijas IKP pieauga par 2,2%, bet ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu – par 4,1%. Pēdējo reizi tādi pieauguma tempi Vācijā tika reģistrēti 2006. gadā. 2008. – 2009. gadā četrus ceturkšņus pēc kārtas Vācijas IKP samazinājās (salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni). 2009. gada 2.ceturksnī Vācijas IKP sāka atkal augt, bet veselu gadu IKP pieaugums ceturkšņa laikā salīdzinot ar iepriekšējo periodu bijis zemāks par 1%. Tāpēc šoreiz Vācijas IKP izaugsmes rādītājs krietni pārspēja analītiķu prognozes (pēc kurām pieaugumam salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni bija jābūt 1,3% līmenī).
Vācijas IKP izaugsmes rādītājs 2.ceturksnī salīdzinot ar iepriekšējo gadu bija labākais gan eiro zonā, gan ES kopumā. Kopējais IKP eiro zonā un ES 2. ceturksnī pieauga par 1% salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni un par 1,7% - salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Vācijas IKP izaugsmi galvenokārt noteica divi faktori. Pirmais faktors ir tas, ka gada sākumā bargās ziemas dēļ Vācijā tika atlikta liela daļa būvdarbu, kuru atsākšana pavasarī ļāva 2. ceturksnī būvniecības apjomiem ievērojami pieaugt salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Otrais un galvenais faktors Vācijas IKP izaugsmē ir eksporta pieaugums, kas ir saistīts galvenokārt ar Vācijas preču pieprasījuma pieaugumu Āzijā, arī – Ķīnā. Vācijas eksports jūnijā pieauga par 3,8% salīdzinot ar maiju, bet maijā pieaugums salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi bija 7,9%.
Vācijas ārējās tirdzniecības bilances pārpalikums jūnijā bija 12,3 miljardi eiro – salīdzinājumā ar 10,6 miljardiem eiro maijā. Eksporta pieaugumu Vācijā noteikti veicināja zemais eiro kurss 2.ceturksnī , kas padarīja šīs valsts eksportu lētāku pircējiem ārpus eiro zonas. Vācijas eksporta pieaugums palīdzēja eiro zonas eksportam jūnijā pieaugt par 5,2% salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bet tirdzniecības bilances pārpalikumam jūnijā - sasniegt 2,4 miljardu eiro atzīmi (prognozes paredzēja tirdzniecības deficītu 0,3 miljardu eiro apjomā).
Tomēr lielie Vācijas pieauguma tempi neliecina par to, ka ir sākusies strauja eiro zonas ekonomiskā atlabšana. Lielie izaugsmes tempi sasniegti pateicoties preču eksportam ārpus ES, un galvenokārt – uz Ķīnu, kur turpina augt pieprasījums pēc Vācijas automašīnām un ražošanas iekārtām. Vācijas iekšienē pieprasījums pieaug visai lēni – jūnijā par 0,3% samazinājās mazumtirdzniecības apgrozījums. Turklāt eiro zonas perifērijas valstīs situācija nav tik laba. Piemēram, Grieķijā budžeta deficīta samazināšanas pasākumi ir iedzinuši valsti vēl dziļakā recesijā - jūnijā bezdarbs šajā valstī sasniedza 12%, IKP 2. ceturksnī nokrita par 1,5% salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni un par 3,5% salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Spānija, kur bezdarbs jau ilgu laiku ir ap 20%, pieaugums salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni bija tikai 0,2%, bet ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu tika reģistrēts IKP samazinājums 0,2%. Vājš pieprasījums citās ES valstīs var krietni samazināt arī Vācijas attīstības tempus, jo liela daļa Vācijas eksporta joprojām aiziet uz citām ES valstīm.
Un, visbeidzot, viens no iemesliem, kāpēc Vācijas eksports uz Ķīnu pieaug ir tas, ka Ķīnai savukārt pieaug eksports uz ASV, un Ķīnas uzņēmumiem nepieciešams pirkt ražošanas iekārtas no Vācijas, lai apmierinātu pieprasījumu ASV. ASV izaugsmes tempu samazinājums, kas bija novērots pēdējā laikā, samazinās pieprasījuma pieaugumu ASV un Ķīnas eksportu uz šo valsti. Attiecīgi samazināsies arī Vācijas eksports uz Ķīnu.
Var secināt, ka izaugsme Vācijā ir pārāk atkarīga no situācijas pārējā pasaulē (arī - ASV), un ka, neskatoties uz Vācijas panākumiem, tai neizdosies nodrošināt stabilu izaugsmi, ja lielākajos pasaules preču noieta tirgos privātais pieprasījums kritīsies. Tirgus īpaši nenoreaģēja uz Vācijas statistiku– 13. augustā, kad tā tika publicēta, Vācijas akciju indekss DAX samazinājās, bet Vācijas valsts obligāciju cena pieauga.
Japānai publicējot vājus IKP datus, Ķīna kļūst par otro lielāko pasaules ekonomiku pēc IKP līmeņa
16. augustā tika publicēti dati par Japānas IKP pieaugumu 2.ceturksnī. Tie bija diezgan slikti – pieaugums salīdzinot ar 1. ceturksni bija tikai 0,1% - salīdzinājumā ar pieaugumu 1,1% pirmajā ceturksnī. Pēc valsts ekonomikas stimulēšanas programmu beigšanas iekšējā patēriņa pieaugums Japānā ir apstājies, un vienīgais izaugsmes avots palika eksports. Iekšējā pieprasījuma kritums samazināja IKP par 0,2% punktiem, bet eksporta pieaugums palielināja to par 0,3% punktiem.
Jūnijā eksporta pieaugums salīdzinot iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija 27,7%, bet eksporta pieauguma apjomi kļūst arvien mazāki. Viens no galvenajiem faktoriem ir Japānas jenas kursa pieaugums pret galvenajām pasaules valūtām. Kopš gada sākuma dolāra kurss pret jenu samazinājās par 8%, bet eiro kurss pret jenu – par 17%.
Japānas vājais IKP pieaugums 2. ceturksnī ļāva Ķīnai šajā ceturksnī kļūt par otro lielāko valsti pasaules ekonomiku nominālajā izteiksmē. Japānas ceturkšņa IKP bija 1,2883 triljonus dolāru, bet Ķīnas – 1,3369 triljonus. Japāna, kas kādreiz bija visstraujāk augošā pasaules ekonomika, šobrīd nespēj uzradīt būtiskus attīstības tempus. Ķīna, kuras ekonomikas struktūra un attīstības tempi šobrīd stipri atgādina tos, kādi bija Japānā 1960. gados, ieņem šīs ekonomiskās lielvalsts vietu. Bet, atšķirībā no Japānas, Ķīna ir spējīga iet tālāk. Ķīnā ir daudz lielāks nekā Japānā, potenciālais iekšējais tirgus.
Tai ir iespējas kļūt ne tikai par pasaules piegādātāju Nr.1, bet arī par pasaules patērētāju Nr.1 – un stāties ASV - lielākās pasaules ekonomikas - vietā.
Ņemot vērā Ķīnas iekšējā patēriņa pieaugošo lomu pasaules ekonomikā, arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts informācijai par to. Pašreiz dati rāda, ka Ķīnas iekšējā tirgus pieauguma tempi samazinās – bet joprojām paliek diezgan lieli: mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā pieaudzis par 17,3% (maijā – 18,3%), bet inflācijas līmenis salīdzinot ar iepriekšējo gadu bija 3,3%. Tas liecina, ka Ķīnas izaugsmes tempi gada otrajā pusē būs mazāki nekā pirmajā – bet tomēr pārliecinoši lielāki nekā pārējā pasaulē.