Baltkrievijā, netālu no Lietuvas robežas, topošās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) drošībai ir jākļūst par visas Eiropas Savienības (ES) rūpi, uzsvērusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas pirmdien Viļņā tikās ar Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu, Enerģētikas savienības komisāru Marošu Šefčoviču.
Pēc viņas teiktā, ES ļoti nopietni jāizvērtē iespējas ierobežot šajā kodolspēkstacijā saražotās elektroenerģijas importu ES tirgū.
«Mēs visi atceramies Černobiļas traģēdiju. Nedrošas, starptautiskajiem standartiem neatbilstošas atomelektrostacijas rada apdraudējumu visiem Eiropas iedzīvotājiem. Tādēļ kopīgiem ES un visas starptautiskās sabiedrības spēkiem jāpieprasa, lai Astravjecas AES atbilstu visstingrākajiem starptautiskajiem drošības standartiem, lai tiktu veikts neatkarīgs un atklāts ietekmes uz vidi novērtējums, izvērtēti riski un drošība,» teikts prezidentes paziņojumā presei.
Kā norādījusi Grībauskaite, Astravjecas AES nedrīkstētu radīt papildu šķēršļus nedz elektroenerģijas ražošanai valstī, nedz patēriņa efektivitātes stiprināšanai vai Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizēšanai ar kontinentālās Eiropas tīkliem.
Apspriežot EK pagājušajā nedēļā pieņemto enerģētiskās drošības pasākumu kopumu, Lietuvas prezidente atzinusi, ka tas ir ļoti svarīgs solis, kas ļaus ES pāriet uz kvalitatīvi jaunu līmeni, un šajā dokumentā ietvertie priekšlikumi ne tikai palīdzēs nodrošināt gāzes piegāžu drošību un novērst piegāžu traucējumus, bet arī neļaus ārējiem piegādātājiem un monopolistiem izmantot zemāku gāzes cenu, lai sašķeltu ES valstu vienotību un ietekmētu visu bloka ārpolitiku.
Tikšanās laikā arī uzsvērts, ka gāzesvada «Nord Stream 2» projekts ir pretrunā ar ES Enerģētikas savienības mērķiem un var tikt izmantots dalībvalstu vienotības šķelšanai.
Kā norādījusi Grībauskaite, arī šā projekta komerciālā jēga ir ļoti apšaubāma, ņemot vērā, ka pirmā gāzesvada «Nord Stream» līnija tiek izmantota tikai ar pusi jaudas.
Pēc viņas sacītā, «Nord stream II» projekts ES var kļūt par «vēl vienu «Mistral» pārbaudījumu», jo tas izkropļotu godīgas konkurences principus ES gāzes tirgū un varētu kļūt par enerģētiskās šantāžas ieroci.
