Latvijas Reģionu apvienībai ir ļoti labas izredzes iekļūt valdošajā koalīcijā, ar nosacījumu, ka koalīcijas veidošana ritēs bez milzīgas savstarpējas plēšanās, pauda politologs Ojārs Skudra.
Ja koalīcija paplašināsies, par jauno partneri varētu kļūt Reģionu apvienība (86)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tas, protams, neattiecas uz Artusu Kaimiņu, bet gan uz Mārtiņu Bondaru un, iespējams, vēl kādu. Domāju, ka arī «Vienotība» varētu būt pozitīvi noskaņota attiecībā uz Reģionu apvienību,» piebilda Skudra.
Arī politologs Jānis Ikstens uzskata, ka «Reģionu apvienībai» būtu labas izredzes iekļūt valdošajā koalīcijā, tomēr viņš nav pārliecināts, vai pašreizējā koalīcija, kas tāda, visticamāk, saglabāsies arī pēc šīm vēlēšanām, vispār vēlas paplašināties un vai tam ir racionāla jēga.
«Reģionu apvienība gan varētu būt šķietami tuvāks iespējamais sadarbības partneris, vismaz vērtējot politisko spēku izteikumus pirms un pēc vēlēšanām. Gan Zaļo un zemnieku savienības, gan nacionālās apvienības «Visu Latvijai!«-»Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» pārstāvji ir teikuši, ka par viņiem varētu domāt, bet Ingunas Sudrabas partija «No Sirds Latvijai» kūkos opozīcijā,» izteicās Ikstens.
Kopumā Reģionu apvienības iekļūšana Saeimā Ikstenam bijis pārsteigums. «Nekas par to neliecināja. Viņi ir ļoti raiba kompānija, šķiet, astoņu vai deviņu ideoloģiski ļoti atšķirīgu ieviržu cilvēki. Šķistu, ka šāds sastāvs nevar iekļūt Saeimā un ka viņus izkonkurēs Zaļo un zemnieku savienība, jo tie ir viņu lielākie konkurenti,» sacīja politologs.
Viņš uzskata, ka apvienības panākumu atslēga bijusi konkrēto reģionu vietējo politisko līderu nopelns, jo visos reģionos partija lielā mērā ir saņēmusi līdzīgu balsu skaitu. Deputāta amata kandidāts Artuss Kaimiņš, viņaprāt, nav spēlējis lielu lomu balsu vairošanā.
Politologs Juris Rozenvalds domā, ka valdošā koalīcija varētu paplašināties, tomēr viņš norāda, ka politiskajā arēnā valda atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā, tāpēc arī viņam nav pilnas pārliecības, kas īsti notiks.
Tomēr paplašināšanās gadījumā, viņaprāt, potenciālais jaunais partneris būtu Latvijas Reģionu apvienība. «Tur gan ir savas problēmas, piemēram, tāda kolorīta persona kā Artuss Kaimiņš. Tas varētu būt zināmā mērā traucējošs faktors,» teica Rozenvalds.
Partijas «No Sirds Latvijai» izredzes iekļūt valdošajā koalīcijā viņš vērtē kā mazas. Viens no to ietekmējošajiem faktoriem, viņaprāt, ir partijas līderu negatīvie izteikumi par valdošās koalīcijas partijām.
Vienlaikus, politologs norādīja, ka šajā procesā Valsts prezidents Andris Bērziņš varētu tikt nostādīts izvēles priekšā saistībā ar partijas «Saskaņa» vietu parlamentā. «Ignorēt parija, kas ir ieguvusi visvairāk balsu ir tomēr zināmas problēmas. Reizē, protams, tas balsu skaits nav tik liels kā iepriekšējās vēlēšanās,» sacīja Rozenvalds.
Kā ziņots, pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas atbilstoši provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, «Vienotība» - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet «No sirds Latvijai» (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.