Vairāk nekā puse ārstniecības personu strādā nesamērīgi ilgu darba laiku, trešdien paziņoja Tiesībsarga birojs, prezentējot pētījumu par vienlīdzības principa īstenošanu ārstniecības personu atlīdzības noteikšanā.
Pusei ārstniecības personu netiek samaksāts taisnīgi par pārāk garām darba stundām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ārstiem netiek piemērota taisnīga samaksa par pārāk ilgām darba stundām.
Ārstniecības personām darba laiku var noteikt līdz 60 stundām nedēļā. Šāds regulējums atbilst Eiropas Savienības direktīvai un savulaik tika noteikts ar mērķi garantēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Taču likumdevējs ir paredzējis, ka par pagarināto darba laiku samaksa ir tāda pati kā par pamata darba laiku - pēc pamatlikmes, atšķirībā no citiem strādājošajiem, kam tās darba stundas, kas pārsniedz normālu darba laiku kompensē kā virsstundas, paredzot dubultu samaksu vai atpūtas laiku.
Ārstniecības iestāžu aptauja liecina, ka pagarināto darba laiku strādā 50%. Šādu pagarināto darba laiku kāds no mediķiem strādājis gandrīz piecu gadu garumā. «Sapratām, ka tas var būt pieļaujams īsā periodā, kamēr nevar piesaistīt kvalificētus speciālistus, bet to nevar ierakstīt kā normu, par to neparedzot taisnīgu atlīdzību,» uzsvēra pētniece Ineta Rezevska.
Atšķirīgo attieksmi Saeimai ir uzdots novērst līdz 1.augustam.