«Vienotībai» oficiāli nevirzot premjera kandidātu, valdības veidošana ievilksies

«Vienotībā» noslēdzies iekšējais balsojums par šobrīd vienīgo premjera kandidātu - Solvitu Āboltiņu - un viņa ir guvusi gan frakcijas, gan valdes vairākuma atbalstu. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) iepriekš solījās, ka nosauks savu premjera amata pretendentu pirmdien, bet vairāku partiju apvienību pārstāvošu politiķu publiski paustais liecina, ka 28.decembrī ZZS valdes un frakcijas kopsēdē varētu arī neizvirzīt premjera kandidātu.

Līdz šim ZZS diskutēja par diviem kandidātiem - deputātu Māri Kučinski un zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Valsts prezidents joprojām sagaida, ka līdz gada beigām politiskās partijas nāk klajā ar premjera amata kandidātiem, kā arī ar darāmo darbu sarakstu, aģentūrai BNS sacīja prezidenta padomnieks Gusts Kikusts. Viņš norādīja, ka, lai arī tuvojas gada beigas, darbs pie valdības veidošanas joprojām turpinās. Prezidents sagaida, ka šonedēļ, atlikušajās gada darba dienās, partijas spēs izpildīt tām iepriekš doto uzstādījumu. Tāpat nevarot izslēgt iespēju, ka Vējonis varētu nākt klajā arī ar «uzmundrinošiem vārdiem», lai to veicinātu, sacīja Kikusts.

ZZS valdes loceklis Ingmārs Līdaka sacīja, ka Vējonim nav tik vienkārša situācija, jo, ja viņš tūlīt un uzreiz pieņems ZZS virzītu kandidātu, tad viņš publiskajā telpā varētu saņemt pārmetumus par to, ka ātri piekrīt ZZS virzītam pretendentam, ņemot vērā, ka viņš pats nācis no šīs partiju apvienības.

«»Vienotība» tagad nav nosaukusi kandidātu, bet ZZS jābūt korektam un jāpastāv uz to, ka «Vienotībai» ir priekšroka mēģināt izveidot valdību. Tad, kad būs skaidrs, ka «Vienotība» ar savu kandidātu nevarēs izveidot valdību, tad ZZS nāks ar savu pretendentu premjera amatam. Ja Vējonis tagad nosauks ZZS kandidātu, tad teiks - to jau no viņa varēja sagaidīt,» sacīja politiķis.

«Šī ir prezidenta dzīšana strupceļā. Pie tam «Vienotība» arī atbalstīja Vējoņa nokļūšanu prezidenta amatā,» komentēja Līdaka.

Viņš arī piebilda, ka šobrīd valdības izveides procesā steigai nav pamata. «Nav noslēpums, ka Vējonis līdz 8.janvārim atradīsies atvaļinājumā,» sacīja deputāts, piebilstot, ka šobrīd arī citām partijām būtu problēmas sasaukt, piemēram, Saeimas frakcijas sēdi. Līdaka uzsvēra, ka tad, kad prezidents atgriezīsies no atvaļinājuma, tad ir jābūt pilnīgai skaidrībai un «uz viņa galda jābūt uzliktiem uzvārdiem». Vienlaikus Līdaka kategoriski noliedza, ka ZZS iekšienē notiek strīds par to, kuru no kandidātiem virzīt premjera amatam - Dūklavu, vai Kučinski.

«Vienotības» valdes loceklis Edvards Smiltēns aģentūrai BNS norādīja, ka noticis «Vienotības» valdes un frakcijas balsojums par Solvitas Āboltiņas virzīšanu premjera amatam, kurā viņa saņēmusi vairākuma atbalstu. «Ir daži, kas ir iebildēji. Publiskajā telpā viņu vārdi ir izskanējuši, tomēr gala lēmums par [Āboltiņas] virzīšanu vēl nav pieņemts,» viņš teica.

Taujāts, vai partijas neietur pauzi šobrīd sarunās par valdības veidošanu, viņš sacīja, ka visi svin svētkus, līdz ar to sarunas faktiski nenotiek. «Ir atklāts jautājums, vai prezidents akceptēs Āboltiņas kandidatūru, ņemot vērā, ka viņa nav saņēmusi pilnu frakcijas un valdes atbalstu,» viņš piebilda.

Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis Jānis Dombrava atzina, ka, ņemot vērā to, ka līdz Ziemassvētkiem netika izvirzīti kandidāti premjera amatam, tad valdības izveidei varētu būt nepieciešams ilgāks laiks.

«Pirmais jautājums ir, cik ilgi «Vienotība» uzturēs Solvitu Āboltiņu kā savu vienīgo pretendentu premjera amatam. Tajā brīdī, kad «Vienotība» pārstās uzturēt Āboltiņu kā vienīgo kandidātu, tad premjera apstiprināšana un valdības izveidošana sāks straujāk virzīties uz priekšu. Ņemot vērā, ka NA neatbalstīs Āboltiņas kandidatūru un pašā «Vienotībā» nav vienotības par Āboltiņu kā premjera kandidāti, arī prezidentam ir grūti nominēt šādu premjera kandidātu, jo nav nekādas pārliecības par to, ka viņa spēs savākt 51 deputāta atbalstu. Kamēr nosacīti lielākā no latviešu partijām [»Vienotība«] nav izvirzījusi savu kandidātu, vai pateikusi, ka nevirzīs, tikmēr arī pārējām partijām arī ir samērā neveikli virzīt savus pretendentus valdības vadītāja amatam,» sacīja Dombrava.

Viņš uzsvēra, ka Vējonis varētu izrādīt lielāku iniciatīvu, proti, redzot, ka valdības veidošanas procesā «kaut kas neiet pareizajā virzienā un tādā gadījumā iejaukties».

«Vējonis šobrīd ir ieņēmis nogaidošu pozīciju,» piebilda politiķis.

Taujāts, vai, viņaprāt, Vējonim vajadzētu ieņemt proaktīvāku pozīciju valdības veidošanas sarunās, Dombrava norādīja, ka «līdz šim varbūt vēl nevajadzēja, bet drīz būs tas brīdis, kad būs nepieciešamāka aktīvāka prezidenta iesaiste jaunās valdības veidošanā».

Dombrava izteica prognozi, ka valdības veidošanas sarunas varētu aktīvāk sākties, kad atsāksies Saeimas ziemas sesija 8.janvārī.

«Vienotības» ģenerālsekretārs Artis Kampars pirmdien intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka Āboltiņa joprojām ir vienīgā «Vienotības» kandidāte premjera amatam. Tāpat viņš pavēstīja, ka «Vienotība» šobrīd nav gatava atbalstīt ZZS virzītu premjera amata kandidātu. Viņš prognozēja, ka jaunās valdības veidošana varētu noslēgties nākamā gada februārī.

Jau ziņots, ka līdz pirmdienai notika partijas «Vienotība» valdes un Saeimas frakcijas balsojums par Āboltiņu kā premjera amata kandidāti.

Tāpat vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis, noslēdzot pirmās sarunas ar partijām par jaunās valdības veidošanu, izteica aicinājumu Saeimā pārstāvētajām partijām ne vēlāk kā līdz šā gada beigām nākt ar savu redzējumu valstij būtisku jautājumu risināšanā, piedāvāt Ministru prezidenta kandidātus un iespējamos koalīcijas modeļus.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma par demisiju paziņoja 7.decembrī.