«Ventbunkers» piedāvā investēt lidsabiedrībā «airBaltic»

Kā informēja «Ventbunkers» valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa, šādu piedāvājumu uzņēmums izteicis «airBaltic» valdes priekšsēdētājam Martinu Gausam, «airBaltic» padomei un Satiksmes ministrijai, aicinot pārrunāt investīciju iespējas lidsabiedrības «airBaltic» attīstībā.

«Pēdējo gadu laikā uzņēmuma «Ventbunkers» ekonomiskie rādītāji liecina par produktīvu un sekmīgu darbību, līdz ar to esam gatavi attīstīties un iet tālāk. Uzskatu, ka ir svarīgi atbalstīt vietējās izcelsmes uzņēmumus, lai tiem būtu iespēja augt, attīstīties un radīt jaunas darba vietas tepat Latvijā,» skaidro Ciniņa.

Pēc Ciniņas teiktā, neskatoties uz jau uzsākto Vācijas investora piesaistes procesu, «Ventbunkers» esot gatavs sniegt aviokompānijai nepieciešamo atbalstu.

Konkrētu summu, ko «Ventbunkurs» būtu gatavs investēt «airBaltic», uzņēmuma pārstāve neatklāj, tajā skaitā, vai summa būtu līdzvērtīga vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvātajiem 52 miljoniem eiro. Vienlaikus, «Ventbunkers» vadītāj uzver, ka investīciju apmērs būtu pietiekams, lai lidsabiedrība varētu atjaunot savu floti.

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš aģentūru LETA informēja, ka vakar vēlu vakarā no «Ventbunkera» pārstāvjiem ir saņemts «airBaltic» investīciju piedāvājums un patlaban tas ir nodots tālākai izvērtēšanai, lai saprastu, ko īsti šis investīciju piedāvājums ietver.

Ozoliņš arī informēja, ka, visticamāk, akcionāru līgums ar jau izvēlēto Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu tiks parakstīts šonedēļ.

Kā ziņots, Satiksmes ministrija turpina gatavot nepieciešamo papildu dokumentāciju, kura nepieciešama, lai varētu parakstīt līgumu ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» finanšu investoru Montāgu-Girmesu.

Valdība iepriekš nolēma atbalstīt «Prudentia» atrasto nacionālās aviokompānijas «airBaltic» investoru, Vācijas uzņēmēju Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Saeima ir piekritusi 80 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanai lidsabiedrībai «airBaltic». Parlamenta lēmums paredz atļaut finanšu ministram atbilstoši valdības lēmumam palielināt apropriāciju SM līdz 80 miljoniem eiro «airBaltic» pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Darījumam nebūšot negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Kā ziņots, saskaņā ar «firmas.lv» datiem, «Ventbunkers» apgrozījums 2014.gadā bija 54 miljoni eiro, bet peļņa - 16,9 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2013.gadu, pērn uzņēmuma apgrozījums samazinājās par 15 miljoniem eiro, bet peļņa - par 2,5 miljoniem eiro.

Kā norāda uzņēmums, neskatoties uz saspringto situāciju tranzīta nozarē, pērn uzņēmums ir saglabājis stabilas pozīcijas un tā darbība arī finanšu rezultātos atspoguļojas pozitīvi. 2014.gadā ir pieaudzis uzņēmuma pašu kapitāls un nostiprinājušies likviditātes rādītāji.

«Ventbunkers» 2014.gadā kopumā pārkrāva 2,4 miljonus tonnu naftas produktu. Valsts, pašvaldības un sociālajos budžetos nodokļu veidā par 2014.gadu esot samaksāti vairāk nekā 3,4 miljoni eiro.

Arī šo gadu uzņēmums plāno strādāt ar labiem rezultātiem gan pārkrautā apjoma, gan apgrozījuma, gan peļņas ziņā. Tajā skaitā ir plānots dot būtisku pienesumu valsts un pašvaldības budžetiem nodokļu veidā.

Kā ziņots, šī gada rudenī «Ventbunkera» līdzīpašumā esošā AS «Latvijas Naftas tranzīts» (LNT) par 79,98 miljoniem eiro pārdeva «Vitol» grupai piederošai kompānijai «Euromin Holdings (Cyprus) Limited» («Euromin») 43,25% AS «Ventspils naftas» akciju.

Kā liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija, 2014.gadā LNT liekākais akcionārs ar 51% daļu bija AS «Ventbunkers». Vēl 17% piederēja uzņēmumam «Global Oil Services Limited», 16% - SIA «Skonto nafta», bet 11% - SIA «Ventrans Rīga».

Par ietekmi «Ventbunkerā», kas caur LNT bija otrs lielākais VN akcionārs, jau gadiem ilgst strīdi. Kompānijas līdzīpašnieki tieši un pastarpināti ir uzņēmēji Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs un Lembergu ģimene, kuras aktīvu pārvaldību tiesa Aivara Lemberga krimināllietas ietvaros uzticējusi Šveices advokātam Rūdolfam Meroni.