Saeima atbalsta iemaksātās drošības naudas izcelsmes uzrādīšanu

Grozījumus paredzēts vēl precizēt likumprojekta tālākās izskatīšanas laikā.

Judina iesniegtie grozījumi paredz, ka persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru.

Otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka iesniegtos dokumentus pievieno krimināllietai.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iepriekš Latvijas Radio paziņoja, ka prokuratūra konceptuāli atbalsta Judina iesniegtos priekšlikumus.

Kalnmeiers gan norādīja, ka grozījumi būtu jāizvērtē no citu normatīvo aktu viedokļa. Tāpat diskutabls ir jautājums par to, vai naudas izcelsmes dokumenti jāpievieno krimināllietas materiāliem. «Jāvērtē, vai tā nebūtu personu datu izpaušana, ja pārējie procesa dalībnieki zinātu, no kurienes līdzekļi nāk,» piebilda ģenerālprokurors.

Kriminālprocesa likumā teikts, ka drošības nauda ir ar procesa virzītāja lēmumu noteikta naudas summa, kas nodota depozītā, lai nodrošinātu aizdomās turētā pēc procesa virzītāja uzaicinājuma un citu likumā noteikto procesuālo pienākumu izpildi.

Drošības naudas apmēru nosaka, ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, personas mantisko stāvokli, kā arī likumā paredzētā soda veidu un mēru.

Drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Ja drošības naudu iemaksā cita persona, procesa virzītājs informē to par konkrētā kriminālprocesa būtību, saistībā ar kuru piemērots šis drošības līdzeklis, un izskaidro sekas, kādas iestāsies, ja drošības līdzeklis netiks ievērots.

Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā.

Patlaban likums neuzliek tiesai par pienākumu pārbaudīt drošības naudas izcelsmi. Līdz tiesai tikai jānogādā kvīts, kas apliecina, ka nauda ir iemaksāta Valsts kases kontā. Pēc tam tiesa sagatavo lēmumu par aizdomās turētā atbrīvošanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese 8.oktobrī pret 400 000 eiro lielu drošības naudu no apcietinājuma nolēma atbrīvot bijušo uzņēmuma «Latvijas Dzelzceļš» valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņojis, ka naudas izcelsmes pārbaudi procesa virzītājs veiks gadījumā, ja izmeklēšanas laikā tiks iegūtas ziņas par to, ka šī nauda iegūta noziedzīgā ceļā.