Straujuma: «airBaltic» akcionāru līgumā investora tiesības ir līdzvērtīgas ieguldījumam

Viņa norādīja, ka sēdē deputāti informēti par esošo situāciju aviokompānijā. «Komisija nepieņēma lēmumu. Komisija uzklausīja un darbs turpinās,» sacīja premjere, piebilstot, ka sēdē diskusijas lielākoties bija par plānoto lidmašīnu iegādi.

Tāpat viņa atzīmēja, ka otrdien valdībā tiks runāts par «airBaltic» akcionāru līgumu, kurā kopš sākotnējā varianta ir veiktas 20 izmaiņas. «Šobrīd ir 20 izmaiņas, padarot investora tiesības līdzvērtīgas tam investīciju procentam, ko viņš ieguldīs no kopējā kapitāla,» skaidroja Straujuma.

Savukārt komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš žurnālistiem norādīja, ka «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss sēdē deputātus informēja par situāciju kompānijā, tostarp par nodokļiem, kurus tā maksā valstij, atzīmējot, ka pēdējos četros gados aviokompānijas maksājumi valsts budžetā bijuši lielāki nekā valsts sniegtais atbalsts.

Tāpat Naudiņš atzīmēja, ka deputātiem ir jāzina pilnīga informācija par situāciju aviokompānijā, lai varētu izlemt par aizdevumu «airBaltic». Vienlaikus Naudiņš piebilda, ka viņa personīgais viedoklis ir, ka aviokompānijai ir milzīgas perspektīvas reģionā, tā var augt un palielināt pasažieru plūsmu. «Ja mēs pareizi izdarām nākamos soļus, tad aviokompānijai ir laba perspektīva un es personīgi sliecos uzskatīt, ka vēl intensīvāk ir jārunā ar potenciālajiem investoriem, arī ar to investoru, kas ir atrasts. Ir jāmeklē labākie saskarsmes punkti, kas mums būtu labāki aviokompānijai,» viņš teica, piebilstot, ka līgums ar investoru atbildīs Komerclikumam un no tā būs izņemti praktiski visi punkti, kurus pirms tam uzturēja atrastais investors.

Savukārt, runājot par iespējamiem drošības riskiem, Naudiņš pauda, ka par tiem Ministru kabinetu ir jāinformē drošības dienestiem. «Drošības dienestiem ir jāpasaka, vai investors ir riska zonā vai nav un šis jautājums jānogriež kā ar nazi - ja ir riska zona, tad šis jautājums ir jānoņem no dienas kārtības un par to nav pat ko runāt - aizmirstam par tādu investoru. Tas ir tīrs drošības dienestu jautājums,» uzsvēra Naudiņš.

Komisijas deputāts Ivars Zariņš norādīja, ka sēdē secinātas divas lietas, tostarp tas, ka jautājums par Krievijā ražotajām lidmašīnām «Sukhoi Superjet» nebūs «airBaltic» akcionāru līguma jautājums. Vienlaikus tas neatrisina jautājumu par šīm lidmašīnām. «Tieši otrādi. Tas ko mēs sapratām no sēdē ziņotā - iepirkuma procedūra iet un visdrīzāk uzvarēs šīs lidmašīnas,» sacīja Zariņš.

Savukārt otrs pēc viņa teiktā, ir tas, ka risinājums par «airBaltic» tiek nepamatoti sašaurināts - ir tikai melns vai balsts. «Tiek pasniegts - vai nu ir vajadzīgs privātais investors vai nu valstij pašai jāiegulda un tas ir pārkāpums. Ir iespējami arī starprisinājumi,» norādīja Zariņš, piebilstot, ka sēdē deputāti aicinājuši Straujumu skatīt alternatīvas un meklēt risinājumus, kā valsts var palīdzēt, nevis ieguldot pamatkapitālā, bet ar aizdevumiem.

Jau vēstīts, ka valdībā sēdē otrdien lems par tālāko rīcību attiecībā uz «airBaltic» un atrasto investoru lidsabiedrībai.

Straujuma pirmdien, 16.novembrī, pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem nekomentēja valdības iespējamos rīcības variantus attiecībā uz «airBaltic», vien norādot, ka ministri lems pēc savas izpratnes un pieejamās informācijas.

Tāpat ziņots, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3.novembrī pēc vairāk neka četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta «Prudentia» atrasto investoru «airBaltic» - Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, «airBaltic» aizņemoties Valsts kasē un pēc tam attiecīgo aizdevumu kapitalizējot.

Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% «airBaltic» kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt. Par dažādiem nosacījumiem, ko investors sagaida no valsts, tostarp iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas «Sukhoi Superjet», paredzēts diskutēt, strādājot pie akcionāru līguma. Pats investors gan paudis, ka viņa ieguldījums «airBaltic» nav atkarīgs no tā, vai aviokompānija iegādāsies attiecīgās lidmašīnas.

Tāpat valdība lēmusi, ka akcepts aizdevumam «airBaltic» jādod arī Saeimai, ko pagaidām plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Tiesa gan, pastāv bažas, vai Saeimā ir atbalsts investora piesaistei «airBaltic» un aizdevumam no Valsts kases.