Sargā savu mājokli! Šobrīd liels risks privātmājām

Zagtākie priekšmeti

Uz jautājumu - kādi priekšmeti, jūsuprāt, visbiežāk tiek nozagti no dzīvokļiem vai mājokļiem - zagļu un iedzīvotāju atbildes bija gandrīz identiskas. Sākot ar juvelierizstrādājumiem, naudu un norēķinu kartēm, beidzot ar pārtiku. Vienīgais punkts, kur redzama atšķirība, - iedzīvotāji domā, ka velosipēdi tiek vairāk iekāroti, nekā šķiet bijušajiem ieslodzītajiem.

Personas, kas tiesātas par ielaušanos, visbiežāk vērtslietas vai naudu atrod seifā (56%), veļā, drēbēs (48%), nepaslēptu (36%), grāmatās (31%), rakstāmgaldā (31%), virtuvē (21%).

Biežāk minētie zādzību neizdošanās iemesli

Par ielaušanos citu mājokļos kādreiz tiesātie pauž trīs iemeslus, kāpēc zādzības var neizdoties: ieslēdzas signalizācija (61%), negaidīti atgriežas saimnieks (60%), iztraucē kaimiņi (50%).

«Neviens mājoklis nav pilnībā pasargāts no ielaušanās,» pauž Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Mājokļu zādzību apkarošanas nodaļas priekšnieks Dāvis Ķepītis.

Vidēji dienā tiek fiksēti pieci līdz septiņi zādzību gadījumi mājokļos. 71% agrāk tiesātās perosnas atzīst, ka pirms nozieguma veikšanas, novēroja un izsekoja interesējošās personas. Nepieciešamo informāciju ieguva no upura draugiem, paziņām, kaimiņiem un citiem.

Rudens un pavasara mēnešos, kad diennakts tumšais laiks dominē, apdraudētākas kļūst privātmājas, it īpaši nomaļās vietās, kur nav kaimiņu un blakus atrodas mežs. Šis laiks ir iecienīts garnadžiem, jo ātri kļūst tumšs un nav sniega, kur paliktu pēdas.

Trīs ieteikumi, kā pasargāt savu mājokli

Tai pašā laikā policijas speciālists TVNET norāda trīs vienkāršus noteikumus, kā pasargāt mājokli (arī dzīvokli), neieguldot finansiālos līdzekļus: «Nekad neatstājiet sava mājokļa ieejas durvis vaļā, pat ja iznesat atkritumus.

Ja pametat mājokli, neatstājiet atvērtus logus, pat ne ventilācijas režīmā. Tos ir viegli atmūķēt vaļā.

Trešais ieteikums dienas tumšajā laikā: vienmēr turiet aizvērtus aizkarus. Citādi jūs provocējat zagļus iekārot jūsu mantas.»

Taču, ja esat gatavi ieguldīt līdzekļus, policists iesaka mājoklī iebūvēt signalizāciju un gaismas sensorus, nolīgt apsardzi.

Papildus jebkuros apstākļos mājokļa drošībai Ķepītis iesaka uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem, jo bieži tie var ievērot svešas personas jūsu īpašumā un izsaukt policiju.

Policijas un apdrošināšanas biedrības pētījumā tika aptaujāti 1000 iedzīvotāju un bijušie garnadži. Rezultāti liecina, ka mājokļu zagļiem tādi šķēršļi kā metāla durvis, logi, seifi, signalizācijas u.c. sagādā mazāk grūtību nekā iepriekšējos gados. Sabiedrības izpratne par mājokļu drošību un riskiem ir pieaugusi.

«Nevajag teikt un uzskatīt: tas jau uz mani neattiecas. Jābūt gatavam un katram ir jārūpējas par sava mājokļa drošību,» tā Ķepītis.

Zādzības ne vienmēr notiek apzināti

Puse zādzību notiek apzināti, puse spontāni. Privātmājas parasti apzog vienas līdz trīs minūšu laikā. Zādzības veic profesionāļi un grupā.

Savukārt dzīvokļos zagļi rosās ilgāk, jo visbiežāk nav signalizācijas un saimnieku nav mājās. Tiek ņemtas mantas, ko viegli pārvietot un realizēt.

Šodien, 12. novembrī, Valsts policija kopā ar Latvijā lielāko apdrošināšanas sabiedrību BALTA prezentēja pētījuma «Mājokļa drošība pret ielaušanos» rezultātus un dalījās ar ieteikumiem, kā pasargāt mājokli no garnadžiem.

Šis pētījums notiek otro reizi. Iepriekš tas tika veikts un prezentēts 2010. gadā. Pa šiem pieciem gadiem ievērojami pieaugusi sabiedrības informētība un apziņa, ka mājokli var apzagt jebkurā diennakts laikā.