Eksperts: Krievijas kardarbībā Sīrijā ir daudz līdzību ar iebrukumu Ukrainā; pieaug terorisma draudi

Jau otro nedēļu turpinājās Krievijas uzbrukumi it kā teroristu grupējumam «Islāma valsts» Sīrijas teritorijā, un militāro konfliktu pētnieki secinājuši, ka tas viss aizvien vairāk atgādina to, ko Krievija pagājušogad sarīkoja Ukrainā. Parādījušās ziņas, ka no Ukrainas pārceltas vairākas kājnieku vienības, lai tās slepus iefiltrētu Sīrijā, kaut arī Krievija turpina apgalvot, ka tā sauszemes operācijas šajā Tuvo Austrumu valstī nerīkos un aprobežosies tikai ar uzbrukumiem no gaisa.

Kā viens no Putina patiesajiem mērķiem Sīrijā tiek minēts mēģinājums panākt naftas cenas kāpumu.

Iespējams, tāpēc arī bumbas krīt uz naftas rūpniecības objektiem, kaut arī oficiālā Krievija to kategoriski noliedz.

Tomēr iespējamais naftas cenu kāpums nebūs vienīgais veids, kā sekas no kara Sīrijā sajutīsim mēs šeit, Latvijā. NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti pēta, kā karš Sīrijā notiek informatīvajā telpā. Secinājums - tam ir daudz līdzību ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Abos gadījumos sākumā Vladimirs Putins noliedza Krievijas armijas iesaistīšanos konfliktā un tikai pēc laba laika atklāja, ka jau sen devis saviem ģenerāļiem tiešas pavēles rīkot iebrukumu Ukrainā.

NATO izcilības centra STRATCOM direktors Jānis Sārts skaidro: «Viņu rīcībai Ukrainā - melošanai - ir sekas. Un sekas ir uzticamības zaudēšana. Ne tikai dažām Eiropas valstīm, bet globāli. Un viņiem nav dota iespēja šaubām – nu, varbūt tomēr viņiem ir taisnība. Jo visi līderi Eiropā, arābu valstīs, gan citur, kam ir pieejama izlūkinformācija un arī citi veidi, kā pārbaudīt to, ko Krievija saka, – taisnība vai nav – viņi diezgan ātri nonāk pie secinājuma, ka

Krievija dara to, ko darīja Ukrainā. Stāsta vienu, dara otru.

Un sekas – informācijas kauju viņi noteikti ir zaudējuši.»

Arī pēc uzlidojumiem Sīrijā Krievijas prezidents Vladimirs

Putins šonedēļ plašā intervijā «RTR Rossija» paziņoja, ka viņa dienesti rūpīgi gatavojušies jau ilgāku laiku:

«Mēs gatavojāmies šīm karadarbībām. Mēs veicām attiecīgus pasākumus. Mēs konkrētā laikā un vietā sakoncentrējām noteiktu spēka un ieroču apjomu. Mēs ilgu laiku veicām izsekošanas darbības no kosmosa un gaisa.

Viss, kas notiek debesīs un uz zemes, tās nav spontānas darbības, bet jau iepriekš sagatavotu plānu izpilde.»

Līdzīgi kā Ukrainā, arī Sīrijā Krievija pagaidām noliedz, ka bez kaujas lidmašīnām gatavotos izmantot arī savus karavīrus uz sauszemes. Vienlaikus piektdien Krievijas ģenerāļi paziņoja, ka Sīrijā Krievija veidos apjomīgu jaunu karabāzi gan jūras, gan gaisa, gan arī sauszemes spēkiem. Krievija Sīrijā nogādājusi arī jaunās elektroniskā kara kaujas iekārtas «Krasukha-4». Ar tām var bloķēt zemu lidojošus satelītus, izsist no ierindas radarus, iznīcināt sakaru sistēmas.

Austrumeiropas politisko pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis norāda: «Ko ukraiņi ir teikuši – Krievija ir no Luhanskas un Doņeckas pārvietojusi dažas brīvprātīgo algotņu vienības uz Sīriju, kas ir kaut kas starp Krievijas regulāro armiju un kaut kas pa vidu paramilitārām organizācijām. Un,

ja šīs vienības atrodas Sīrijā, Krievija, ļoti iespējams, centīsies vēlreiz pārbaudīt šo savu jauno militāro pieeju.

Proti – kā reālos kaujas apstākļos var sadarboties regulārā armija, piemēram, aviācija ar Krievijas vai citu valstu specvienībām un ar šiem paramilitāriem grupējumiem.»

Putins tikmēr turpina apgalvot, ka esot «izslēgts», ka Krievija tomēr izskata iespēju izmantot Krievijas karaspēku sauszemes operācijām.

Sārts gan atzīmē, ka metodoloģija ļoti atgādina to, ko viņi teica Ukrainā: «Pirmais bija noliegums. Arī šeit viņi sākumā noliedza - ka viņi neko neplāno darīt. Sīrijā nav karaspēka. Un pēkšņi vienā brīdī viņi ir un viņi sāk darboties. Otrs –

viņi stāsta vienus mērķus, bet praktiski viņi šauj pa citiem mērķiem. Arī paralēles ar Ukrainu.

Un trešais – ir tie efekti. Ja viņi šauj pa nemierniekiem un viņu precīzie ieroči nav nemaz tik precīzi un ir liels kritušo civiliedzīvotāju skaits, protams, tas ietekmē attieksmi arābu valstīs, un viņi ir ļoti zaudējuši iepretim arābu, it īpaši sunnītu valstīm reģionā savu ietekmi. Viņi ir sabojājuši attiecības ar Turciju.»

Latvijas un ārvalstu drošības dienesti pēta, kas var sekot «Islāma valsts» šīs nedēļas paziņojumam, ka pret Krieviju tiek pasludināts džihāds jeb svētais karš.

Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets uzsver, ka

Krievijas militārā iesaistīšanās konflikta Sīrijā risināšanā ir ļoti būtiski mainījusi starptautisko drošības situāciju.

«Ja mēs runājam par terorisma draudiem, protams, Krievijas iesaistīšanās Sīrijas konflikta militārā risināšanā ir veicinājusi terorisma draudu pieaugumu pašai Krievijai, ja arī teroristiskā organizācija «Islāma valsts» ir skaidri deklarējusi, ka turpmāk uzskata Krieviju, tās interešu objektus par leģitīmiem savu teroristisko darbību mērķiem. Līdz ar to mēs nevaram izslēgt, ka Rietumu valstīs, ja vien «Islāma valstij» vispār ir tādas kapacitātes, Krievijas pilsoņi, Krievijas interešu objekti var tikt apdraudēti no teroristu puses.»

Mežviets norāda, ka cilvēkiem,

braucot uz Krieviju, būtu jāapzinās, ka pastāv terorisma draudi. «

Ja persona pieņem lēmumu ceļot uz Krieviju, tad viņai jārēķinās, ka tā tomēr ir valsts, kurā ir paaugstināta terorisma draudu iespējamība,» uzsvēra Mežviets. Teroristu mērķi var būt jebkuri ar Krieviju saistīti īpašumi, arī vēstniecības un konsulāti ārvalstīs.

Cepurītis atzīmē, ka Krievijā ir viens no lielākajiem diplomātisko pārstāvniecību tīkliem, līdz ar to, vērtējot no teroristu pozīcijām, tas ir viens no lielākajiem mērķu sarakstiem. «Bet vēl kas ir tāds diezgan bažīgs – ka ne tikai šie valstiskie objekti, bet

tikpat labi var tikt apdraudēti arī Krievijas tūristi, kuriem ļoti patīk apmeklēt Turcijas kūrortus vai citus Vidusjūras kūrortus.

Ņemot vērā, ka ir bijuši līdzīgi terorakti, kas vērsti pret rietumvalstu – britu vai franču tūristiem Ziemeļāfrikas vai Tuvo Austrumu valstīs, tad kaut kas līdzīgs būtu jāskatās arī Krievijai,» norāda Austrumeiropas politisko pētījumu centra pētnieks. Viņš pauda cerību, ka neviens civiliedzīvotājs necietīs ārvalstu politikas dēļ, un jo īpaši necietīs Latvijas valstspiederīgie, taču atzina - teroristi, iespējams, nešķiros, no kurienes krievvalodīgais nācis.

Ukrainas kara laikā arī Latvijā notika aktīva kaujinieku vervēšana karošanai promaskaviskajos militārajos grupējumos. Drošības dienesti šobrīd sekojot tam, vai līdzīgas darbības nenotiek, vervējot kaujiniekus karam Sīrijā. Pirms gada bija zināms, ka teroristiem bija pievienojies viens cilvēks no Latvijas, bet šobrīd to skaits ir pieaudzis. Mežviets atzina - DP rīcībā esošā informācija liecina, ka

pašlaik «Islāma valsts» kontrolētajās teritorijās uzturas vairāki Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvji.

Ir arī vairāki musulmaņu kopienas pārstāvji, kas ir izteikuši vēlmi vai mēģinājuši nokļūt tur.

Drošības policija gadiem ilgi pievērš uzmanību procesiem, kas saistīti ar Latvijas musulmaņu kopienu. «Protams, mēs sekojam līdzi notikumu attīstībai arī pēdējos mēnešos. Mans vērtējums ir, ka

atsevišķu Latvijas musulmaņu kopienas pārstāvju retorika balansē, protams, uz provokatīvas robežas.

Jo mums visiem jāsaprot, ka spriedelējumi par Latviju kā islāma reliģijas dominētu valsti tuvākā nākotnē vai arī šariata tiesību sistēmas ieviešanas neizbēgamība Latvijas Republikā nav gluži tās tēmas, ar kurām var veicināt dažādas ticības cilvēku harmoniskāku eksistenci mūsu valstī. Un musulmaņu grupas pārstāvjiem, kas pauž šādus uzskatus, vajadzētu apzināties sekas, kādas šī komunikācija varētu radīt,» norāda Mežviets.

Ukrainas kara laikā par leģendāru kļuva Kremļa žurnālista Dmitrija Kiseļova izteikumi, kuros viņš draudēja, ka Krievija spēj Ameriku «samalt radioaktīvos putekļos». Šobrīd politiķi un militārie izlūki pastiprināti seko līdzi informācijai, ka Krievija kaujas gatavībā turot kodolarsenālu.

Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzīst: «Es domāju, ka ļoti bīstama tendence pagājušajā un šajā gadā, kad vairākas Krievijas amatpersonas un arī diplomāti jau draudēja, ka «izdarīsiet to – notēmēsim kodolraķetes». Nu, viens tāds gadījums bija samērā nesenā pagātnē, piemēram, Krievijas vēstnieka Dānijā izteikumi – ja Dānija piedalīsies pretraķešu aizsardzības sistēmā, tad uz Dānijas karakuģiem un arī Dāniju varētu tikt notēmētas kodolraķetes.»

Cepurītis savukārt norāda, ka Krievija ļoti labi apzinās, kas ir tās stiprās un vājās puses, un

kodolieroči tā joma, kur Krievija varbūt pat ir spēcīgāka nekā otra kodollielvara - ASV.

Krievija izmanto šo resursu, lai piespiestu citas valstis piekāpties.

«Mēs redzam, ka kodolieroči un to izmantošana tiek pieļauta oficiālajos Krievijas dokumentos, protams, ka sākotnēji mēs to redzam kā lielā mērā retoriku. Bet es gribētu teikt, ka mums ir ļoti nopietni šādi izteikumi jāvērtē, jo bieži vien gadās tā, ka pati retorika rada zināmu vilkmi uz darbībām,» uzsver Rinkēvičs.

Jautāts, ko par šiem jautājumiem saka viņa kolēģi Eiropā un NATO valstīs, Rinkēvičs norāda: «Mēs tiešām nedomājam, ka kodolieroču izmantošana ir kaut kas tāds, kas tiek nopietni plānots jebkur pasaulē. Tas ir viens. Neapšaubāmi NATO ietvaros ir sava kodolatturēšanas politika, par kuru sīkāk mēs nevaram runāt, publiski, es domāju... Bet attiecīgās Eiropas savienības un NATO struktūras analizē ļoti daudzus un dažādus scenārijus.»