Bēgļu jautājumā liela loma būs tieši starpniekiem jeb mentoriem, kas palīdzēs bēgļa vai alternatīvā statusa ieguvējiem integrēties Latvijā. Tomēr atbalsta personu skaits un daudzums Kultūras ministrijai joprojām nav zināms, jo nav pilnīgas skaidrības par kopējo integrācijas modeļa darbību.
Kultūras ministrija uz TVNET jautājumiem atbildes sagatavoja sadarbībā ar biedrību «Patvērums «Droša māja»».
Cik šobrīd Latvijā ir mentoru, kas gatavi palīdzēt bēgļu ģimenēm integrēties Latvijā?
Līdz šim līdzīgu pakalpojumu ir snieguši speciālisti biedrībā «Patvērums «Drošā māja»» (PDM), kura jau vairāk nekā sešus gadus strādā ar šo mērķa grupu. Atbalsta personas/mentori vispirms sniedza atbalstu ikdienas situāciju risināšanā, kā resursus izmantojot savas zināšanas, vidē pieejamos resursus, veica situācijas apzināšanu un sniedza iespējamo risinājumu, sadarbojoties ar pašu klientu vai klienta ģimeni.
Piesaistot papildu resursus situāciju risinājumam, atbalsta persona veicina bēgļa sociālo kontaktu paplašināšanos, tādējādi bēglis iepazīst daudz plašāk Latviju kā valsti, citas institūcijas un Latvijā dzīvojošos.
Cik mentoriem ir jābūt, lai bēgļu integrācija Latvijā notiktu bez sarežģījumiem?
Šobrīd atbalsta personu vai mentoru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamos aprēķinus un darbības principus izstrādā Labklājības ministrija, jo pakalpojumam jābūt balstītam sociālā darba kvalitātes principos. Pakalpojuma kvalitāte arī ir viens no galvenajiem kritērijiem šā personāla kvalifikācijas definēšanā un skaita noteikšanā.
Kādām zināšanām jāpiemīt mentoriem?
Speciālistam, kurš darbojas vai darbosies kā bēgļa atbalsta persona, ir jāorientējas vidē pieejamajos resursos, lai risinātu dažādas bēgļu problēmas; jābūt zināšanām starpkultūru komunikācijas jautājumos, jābūt atvērtam jaunu zināšanu apguvei, jāsaprot savi stereotipi un jāzina, kā ar tiem strādāt; jāprot strādāt starpprofesionāļu komandā, jāsaprot, ka zināšanas, kuru trūkst, ir jāapgūst mācību ceļā vai izmantojot pieredzējušāku speciālistu padomus.
Vai notiks mentoru apmācības? Ja jā, kādas? Cik ilgi? Ko mācīs? Cik šīs apmācības izmaksās Latvijai?
Tiek plānotas dažādu speciālistu apmācības, tai skaitā atbalsta personu apmācības. Biedrības «Patvērums «Drošā māja»» pieredze liecina, ka apmācības pirms reāla darba uzsākšanas ar mērķa grupu ir ļoti svarīgas. Padziļinot zināšanas par patvēruma jomu, starpkultūru komunikāciju, nodrošinot pieredzes apmaiņu un reālo situāciju risinājumu modeļus, katrs potenciālais mentors spēj izvērtēt savu esošo kompetenci un vēlmi strādāt ar Latvijai nepierastu mērķa grupu.
Tikmēr uz šiem jautājumiem Kultūras ministrija vēl nav spējīga atbildēt: cik Latvija maksās un ir gatava maksāt par mentoru pakalpojumiem? Kāda ir/būs mentoru darba ikdiena? Kāda būs mentoru darba slodze? (Cik stundas dienā strādās ar bēgļiem/bēgļu ģimenēm.) Viens mentors strādās ar vienu bēgļi? Vai vienu bēgļa ģimeni? Vai ar vairākiem bēgļiem un ģimenēm? (Kāda būs darba kārtība.) Kādas personas var kļūt par mentoru/starpnieku, kas palīdz/palīdzēs bēgļiem un bēgļu ģimenēm integrēties Latvijā? Vai mentoru darbs ir/būs drošs?
Uz šiem jautājumiem varēsim atbildēt, kad būs pilna skaidrība par modeļa darbību. Šobrīd vēl tiek veikti gala aprēķini un darba slodžu modelēšana, ko veic Labklājības ministrija. Jebkurā gadījumā ir jāņem vērā, ka mentori ir tikai viens no atbalsta sistēmas elementiem un šobrīd svarīgi vienoties par modeli, kas strādās maksimāli efektīvi gan no cilvēku resursu, gan no izmaksu viedokļa. Vienlaikus tiks vērtēti arī sistēmā iesaistīto drošības jautājumi, kas arī pieder pie sociālā darba standartiem.
Vai pastāv kādi riski, integrējot bēgļus un bēgļu ģimenes Latvijā? Ja jā, kādi? Kāda ir līdzšinējā pieredze, integrējot bēgļus Latvijā?
Kultūras ministrija (KM) imigrantu integrācijas jomā ir strādājusi ar legālajiem imigrantiem no trešajām valstīm, apgūstot Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda līdzekļus.
Bēgļu integrācijas jautājumus KM līdz šim skatījusi Konsultatīvās padomes trešo valstu pilsoņu integrācijai ietvaros, jo laikā, kad sabiedrības integrācijas jautājumi bija Tieslietu ministrijas funkcija, tieša pakalpojumu sniegšana bēgļiem tika nodota Iekšlietu ministrijai (Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministrijā, Tieslietu ministrijā darbojās bēgļu kontaktpunkts, kas tika finansēts no Eiropas Bēgļu fonda līdzekļiem).
Kā iepriekš TVNET ziņoja, pirmo bēgļu grupu plāno sagaidīt nākamā gada janvārī: ap 20 cilvēkiem.
