Pēc 100 dienām gaidāma revolūcija bērnu un slimnieku ēdināšanā

Ilustratīvs attēls

Jau pavisam drīz – 1.janvārī – stāsies spēkā jauni noteikumi, kas regulēs bērnu ēdināšanu skolās un bērnudārzos. Izmaiņas būs ļoti ievērojamas – turpmāk izglītojamos vairs nevarēs barot ar neveselīgiem un apšaubāmas kvalitātes produktiem. Bērnus baros daudz veselīgāk!

Veselības ministrs Guntis Belēvičs intervijā portālam TVNET pastāstīja, ka kopš 2012.gada 1.jūnija spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 172 par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.

Trīs veidu produkti

Līdz šim dokuments noteica ikdienas ēdienkartē iekļaujamos pārtikas produktus (piemēram, rupjmaize, dārzeņi, augļi vai ogas, liesa gaļa un zivis (fileja), olas, piens un piena vai skābpiena produkti u.c.).

Tāpat noteica no ikdienas ēdienkartes izslēdzamos produktus (frī kartupeļi u.c. analogi eļļā vārīti produkti, mehāniski atdalīta gaļa, kā arī piedevu veidā majonēze, kečups, tomātu mērce un krējuma izstrādājumi).

Trešajā grupā bija ierobežojamie pārtikas produkti (piemēram, desas, cīsiņi, sardeles, kas satur vismaz 70% gaļas, kā arī žāvēti, kūpināti, sālīti gaļas un zivju produkti, rūpnieciski ražoti pelmeņi, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņi u.c.).

Ilustratīvs attēls

FOTO: RIA Novosti/Scanpix

Tāpat šobrīd skolās spēkā vēl ir 2006.gadā pieņemtās prasības Ministru kabineta noteikumos Nr.610, kas noteica pārtikas produktu klāstu, ko aizliegts izplatīt skolās un tās teritorijā esošajos uzkodu un dzērienu automātos un kafejnīcās.

Piemēram, varēja pārdot dzērienus, kas nesatur noteiktas pārtikas piedevas – krāsvielas, saldinātājus, konservantus, kofeīnu un aminoskābes (t.s. enerģijas dzērienus), cukura izstrādājumus (konfektes un karameles), kas nesatur noteiktas pārtikas piedevas – krāsvielas, saldinātājus, košļājamās gumijas, kas nesatur pārtikas piedevas – krāsvielas, kā arī sāļos našķus, kas nesatur vairāk kā 1,25g sāls uz 100g produkta.

Būs būtiski uzlabota kārtība

Savukārt šogad 14.jūlijā Ministru kabinetā apstiprināja noteikumu grozījumus, kuru mērķis ir uzlabot ēdināšanas pakalpojumu kvalitāti. Noteikts, ka

ēdināšanu nodrošina ar pasniegšanas dienā svaigi pagatavotu ēdienu no dabīgiem pārtikas produktiem,

papildus ēdienkartē iekļaujot apstrādātus un pārstrādātus pārtikas produktus (piemēram, jogurtu, sieru, gaļas produktus u.c.), kas nesatur aromatizētājus un pārtikas piedevas (krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus, saldinātājus).

Turpmāk ēdiena pagatavošanā vairs nedrīkstēs izmantot šādus produktus:

  • apstrādāti zvejniecības produkti;

  • bezalkoholiskie dzērieni, kuriem pievienots kofeīns, aminoskābes, aromatizētāji un pārtikas piedevas (saldinātāji, krāsvielas un konservanti);

  • cukura konditorejas izstrādājumi, kas satur daļēji hidrogenētus augu taukus un pārtikas piedevas (saldinātāji, krāsvielas, konservanti).

Tāpat noteikti papildu kvalitātes kritēriji atsevišķiem pārtikas produktiem, lai tos varētu izmantot ēdināšanai skolās:

  • gaļas produkti, kas nesatur sojas pupas un to produktus, kā arī pārtikas piedevas (nitrītus);

  • majonēzei – maksimāli pieļaujamais pievienotā sāls daudzums ne vairāk kā 1 g uz 100 g produkta, kā arī nesatur pārtikas piedevas (konservantus, krāsvielas);

  • kečupam un tomātu mērcei - maksimāli pieļaujamais pievienotā sāls daudzums ne vairāk kā 1 g uz 100 g produkta, ogļhidrātu daudzums (tai skaitā pievienotā cukura daudzums) ne vairāk kā 15 g uz 100 g produkta, kā arī nesatur pārtikas piedevas (konservantus, krāsvielas, saldinātājus).

    Ilustratīvs attēls

    AFP/LETA

Ko vispār drīkstēs bērniem dot?

Lai nodrošinātu bērniem skolās iespēju papildus pusdienu ēdienkartei iegādāties piemērotus pārtikas produktus (t.sk. kafejnīcās, uzkodu un dzērienu automātos), tika pārskatīts aizliegto pārtikas produktu saraksts un, mainot līdzšinējo pieeju, noteikumos ir iekļauts pārtikas produktu uzskaitījums ar noteiktiem kvalitātes kritērijiem, kurus drīkstēs izplatīt izglītības iestādes teritorijā:

  • 1. svaigus augļus, ogas un dārzeņus;

  • 2. žāvētus augļus, ogas, dārzeņus un sukādes bez pārtikas piedevām (krāsvielām, saldinātājiem un konservantiem);

  • 3. negrauzdētus riekstus un sēklas bez pievienotā cukura, sāls un pārtikas piedevām (krāsvielām, saldinātājiem un konservantiem);

  • 4. pienu un raudzētus piena produktus (piemēram, paniņas, rjaženka, kefīrs un jogurts bez piedevām), kuros tauku saturs nepārsniedz 2,5%, un biezpienu, kurā tauku saturs nepārsniedz 5%;

  • 5. saliktus piena produktus (piemēram, jogurtu, kefīru, paniņas ar augļu vai ogu piedevām) un saliktus piena produktus, kuru sastāvā ir biezpiens (piemēram, biezpiens ar rozīnēm, zaļumiem u.c. piedevām). Šādi produkti satur ne vairāk kā 5 g pievienotā cukura uz 100 g vai 100 ml produkta un ne vairāk kā 1 g sāls uz 100 g vai 100 ml produkta, bez aromatizētājiem (izņemot dabīgos aromatizētājus) un pārtikas piedevām (krāsvielām, garšas pastiprinātājiem, konservantiem un saldinātājiem);

  • 6. sieru, kurā tauku saturs sausnā nepārsniedz 45 %;

  • 7.1. dzeramo ūdeni, avota ūdeni un dabīgos minerālūdeņus;

  • 7.2. augļu sulas, kā arī dārzeņu sulas bez pārtikas piedevām, pievienotā cukura un sāls;

  • 7.3. augļu nektārus, kuros kopējais ogļhidrātu daudzumus nepārsniedz 15 g uz 100 ml produkta, bez glikozes, glikozes-fruktozes un fruktozes-glikozes sīrupa un bez pārtikas piedevām - saldinātājiem;

  • 7.4. dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot zaļo, melno un augu tēju, izņemot šķīstošo tēju;

  • 7.5. dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot maltu, grauzdētu kafiju vai sausu vai pastas veida cigoriņu ekstraktu;

  • 7.6. dzērienus, kas pagatavoti, izmantojot kakao pulveri ar samazinātu tauku saturu, bez pārtikas piedevām - saldinātājiem;

  • 8. šokolādi, kas satur ne mazāk kā 43% kopējās kakao sausnas;

  • 9. sausmaizītes (galetes), sausiņus un barankas, kurās nav daļēji hidrogenētu augu tauku un pārtikas piedevu un kurās ir ne vairāk kā 5 g cukura uz 100 gramiem produkta.

Grozījumi neparedz atsevišķi noteikt pievienotā cukura daudzumu tējai, kafijai un cigoriņiem, ņemot vērā, ka ražošanas procesā tiem cukuru nepievieno un to pagatavos izglītības iestādē uz vietas.

Tāpat atsevišķi netika noteikts pievienotā cukura daudzums augļu, ogu un dārzeņu sukādēm, ņemot vērā, ka to pagatavošanā cukurs tiek izmantots kā konservējoša viela un, to ierobežojot, var veicināt produkta ātrāku bojāšanos.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Ilustratīvs attēls

Padomju laikos gatavoja no labiem produktiem un garšīgi

Ministrs sarunā ar TVNET atceras, ka padomju laikos, kad viņš mācījās skolā, skolēni starpbrīdī skriešus devās uz ēdamzāli, lai varētu paēst. Tolaik skolā gatavoja pēc principa «bērniem to labāko». Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu daudzās skolās ēdināšanas pakalpojumus sāka sniegt uzņēmumi. Pats par sevi tas nav slikti, bet toreiz pieļāva ļoti rupju kļūdu – neizvirzīja ēdinātājiem kvalitātes kritērijus. Tādējādi iepirkumos uzvarēja lētākie piedāvājumi.

Pilnīgi nemanot tika mainīta attieksme no no «bērniem pašu labāko» uz attieksmi «bērniem pašu lētāko».

Ko var nopirkt par nepilniem 20 santīmiem?

Tā kā pēdējos gados bērnu barošanas konkursos uzvarēja lētākie piedāvājumi, ēdinātājiem nepalika vairs naudas produktu iepirkumiem. Par 1 latu jeb tagad 1,42 eiro (vai pat zemāku summu, piemēram, Jelgavā uzvarēja ēdinātājs, kurš piedāvāja par 75 santīmiem jeb 1,07 eiro) uzvarētājam jāsamaksā par elektrību, telpu nomu, kā arī jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis, uzņēmumam jānopelna, jāsamaksā personālam alga.

Tāpēc produktu iepirkumiem viena bērna pusdienām mēdz palikt tikai 17-18 santīmi (24-25 centi).

«Sakiet, kādus produktus var nopirkt par šo naudu? Industriāli pārstrādātus! Tā ir galvenā problēma. Mēs gribam to mainīt. Mēs absolūti pārliecināti ejam virzienā, ka mūsu bērniem ir jāatgriež atpakaļ pats labākais, vismaz skolā.

Veselīgi ēst nenozīmē dārgi ēst

Ļoti daudz vecāku izpratnes trūkuma dēļ un aizbildinoties ar nelielo materiālo rocību nebaro savus bērnus pareizi. Daļa vecāku uzskata, ka ēst veselīgi ir dārgi. Tā rezultātos bērnudārzos ar katru gadu arvien vairāk parādās bērni, kas nekad nav ēduši zupu, bet izauguši ar čipsiem un kolu. Nepareizā ēšana rezultējas bērnu veselības un uzvedības traucējumos. Šobrīd jau 22% pirmklasnieku ir ar lieko svaru vai aptaukošanos,» ministrs norādīja un skaidroja, ka vecāku iegādātie dārzeņi kopā ar gaļu vai zivi ir lētāki un veselīgāki par pusfabrikātiem. Protams, tas prasa vecāku laiku, lai pagatavotu maltīti.

Taču vecākiem seriāla dēļ nevajadzētu aizbildināties ar laika trūkumu, jo tad bērni saņem tikai industriāli ražotus un ķīmijām piebāztus produktus. Tādējādi bērniem veidojas neveselīgi ēšanas ieradumi un dažādas kaites, piemēram, ar laiku attīstās cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības.

Valstij vajadzētu garantēt, lai bērni vismaz vienu reizi dienā saņemtu veselīgu maltīti.
Uz augšu