Par «Latvijas Pienu» ir interese no ražotājiem Skandināvijā, Vācijā un Ukrainā

«Zinu, ka ir interese gan no Skandināvijas, gan Vācijas, gan Ukrainas ražotājiem. Var pateikt, ka visi šie uzņēmumi, kas man ir prezentēti, ir ļoti turīgi. Ja runājam par «Valio», tas ir lielākais kooperatīvs šajā Eiropas reģionā. Bet tās visas ir tikai runas no sērijas «viena tante teica», kamēr nav noslēgti kaut vai priekšlīgumi vai nodomu protokoli,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka ar to vairāk nodarbojas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) «Latraps», kas šajā uzņēmumā ir ieguldījis vairāk nekā miljonu eiro un ieguvuši 19,6% uzņēmuma kapitāldaļu, savukārt pats zemkopības ministrs šajos procesos neplāno iejaukties.

Dūklavs norādīja, ka «Latvijas Piena» izveide līdz šim nav pilnībā attaisnojusies, taču uzņēmuma darbību negatīvi ietekmēja ģeopolitiskās situācijas radītās sekas. «Situācija sevi pilnīgi nav attaisnojusi, un nevar teikt, ka viss tur ir tikai slikti. Jāņem vērā, ka viņi trāpīja tieši embargo laikā un tas attiecas arī uz viņiem. «Latvijas Piens» tā arī nedabūja Krievijas eksporta atļauju, kaut gan bija sarakstā, vienkārši Krievijas pārstāvji vairs nebrauca pie mums sertificēt uzņēmumus. Ar uzņēmumu vērtējumu jābūt uzmanīgiem,» sacīja Dūklavs.

Tāpat zemkopības ministrs piebilda, ka «Latvijas Piens» ir jauns uzņēmums, tāpēc tam ir arī lieli kredīti. «Iepriekšējo gadu viņi nostrādāja ar peļņu, taču šobrīd situācija vairs ne tuvu nav laba. Protams, ilgi var runāt par to, kāpēc ir radušās šādas problēmas, kā rīkojās uzņēmuma vadība,» sacīja Dūklavs.

Viņš arī uzsvēra, ka kooperatīvu tiešajā administratīvajā pārvaldē nevajag iesaistīties pašiem ražotājiem. «To ir pierādījuši visi mūsu kooperatīvi, piemēram, «Latraps» gadījumā ražotāji ir padomē, taču ne valdē. Arī VAKS ir tāpat. Ja ražotājs ir tiešajā administratīvajā pārvaldē, agrāk vai vēlāk deķīti gribas pavilkt uz savu pusi,» uzsvēra Dūklavs.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka «Latvijas Pienu» ir piemeklējušas finanšu grūtības saistībā ar kopējo tirgus situāciju piena nozarē. Tostarp viens no uzņēmuma īpašniekiem - kooperatīvs «Trikāta KS» - plāno pārdot tam piederošās «Latvijas Piena» kapitāldaļas (53,66%) tāpēc, ka uzņēmums par iepirkto pienu kooperatīvam ir parādā 3,037 miljonus eiro. Par kapitāldaļu iegādi interesi esot izrādījuši vairāki potenciāli pircēji no ārvalstīm un Latvijas, tostarp kooperatīvs «Latraps», kam jau pieder «Latvijas Piena» kapitāldaļas.

Tāpat vēstīts, ka Valmieras rajona tiesa 6.augustā pasludināja «Trikāta KS» maksātnespējas procesu. «Trikāta KS» sabiedrisko attiecību konsultante Inese Mauriņa aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka, neraugoties uz tiesas sēdes iznākumu, kooperatīva vadība ir gatava strādāt pie darbības atjaunošanas caur tiesiskās aizsardzības procesa plānu (TAP).

Valmieras rajona tiesa 23.jūlijā izbeidza «Trikāta KS» TAP lietu, jo kooperatīvs nebija iesniedzis ar kreditoriem saskaņotu TAP pasākumu plānu. Tādējādi tika atjaunota «Trikāta KS» maksātnespējas lieta.

Ziņots arī, ka Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība (ZS) «Kalnbrindas» maija vidū tiesā bija iesniegusi «Trikāta KS» maksātnespējas pieteikumu. Tās īpašnieks Aigars Paukšens iepriekš pastāstīja, ka «Trikāta KS» par piegādāto produkciju ar ZS nav norēķinājusies aptuveni trīs mēnešus - pēdējais maksājums par realizēto produkciju no «Trikāta KS» saņemts par janvāra pirmo pusi. Dažas dienas pēc «Kalnbrindas» iesnieguma «Trikāta KS» parādu atmaksāja. Savukārt Valmieras rajona tiesa «Trikāta KS» maksātnespējas lietā tiesvedību apturēja līdz nolēmuma pieņemšanai kooperatīva TAP lietā.

«Latvijas Piens» ir četriem kooperatīviem - «Trikāta KS» (53,664%), «Dzēse» (20,839%), «Latraps» (19,622%) un «VAKS» (5,875%) - piederošs uzņēmums, liecina datubāzes «Lursoft» informācija.