Luksemburgas vēstnieks Latvijā Žoržs Fabers paudis šaubas, vai valsts prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē var sniegt pievienoto vērtību cīņai pret Krievijas izvērsto propagandu.
Luksemburgas vēstniekam šaubas par prezidentūras atdevi cīņai pret Krievijas propagandu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par paveikto pretpropagandas jautājumā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) iepriekš norādīja, ka Latvijas prezidentūras laikā maijā tikās ES valstu ārlietu un aizsardzības ministri, kopīgi vienojoties izstrādāt vienotu ES līmeņa ietvaru, lai pretotos hibrīddraudiem. Tā izstrādē sadarbosies Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), Eiropas Komisija (EK) un ES dalībvalstis, lai darbu pabeigtu līdz Luksemburgas prezidentūras beigām. Luksemburga ir šo jautājumu pārņēmusi un turpina Latvijas prezidentūras iesākto, par ko liecinot fakts, ka 24.septembrī Briselē Luksemburga rīkos īpašu šai tēmai veltītu semināru.
«Latvija arī turpmāk aktīvi atbalstīs Luksemburgas un Nīderlandes prezidentūras, lai līdz 2016.gada vidum tiktu pabeigts darbs pie ES globālās ārpolitikas un drošības stratēģijas. Plānots, ka tā ļaus saskaņotāk izmantot visus ES un dalībvalstu rīcībā esošos instrumentus cīņai ar jauniem riskiem un draudiem, tostarp hibrīddraudiem un propagandu,» pauda ministrs.
Tikmēr Luksemburgas vēstnieks Latvijā, vaicāts par Luksemburgas prezidentūras prioritātēm un propagandas jautājuma aktualizēšanu, sarunā ar aģentūru LETA, paužot pārsteigumu, norādīja, ka šis noteikti nav jautājums, ar kuru prezidentūra strādās.
«Tas drīzāk ir jautājums, kas jāadresē ES Ārlietu padomei - kā rīkoties ar šāda veida propagandu, kā arī noteikt, vai tā vispār eksistē. Es tiešām neuzskatu, ka prezidentūra var sniegt kādu pievienoto vērtību šajā jautājumā,» sacīja vēstnieks.
LETA jau vēstīja, ka, pretēji vairāku ES amatpersonu gaidītajam, tā saucamā ES pretpropagandas komanda savu darbību sākotnēji izvērsīs nevis dalībvalstīs, bet gan Austrumu partnerības valstīs. Tāpat zināms, ka komanda sāks pulcēties tikai ap augusta vidu vai beigām, bet reāls darbs tiks sākts tikai septembra sākumā. Pašlaik liela daļa informācijas par komandas darbu ir ierobežota un komandai pietuvinātās personas, kuras tika uzrunātas vairākās ES galvaspilsētās, tostarp Briselē, nevēlas par to runāt.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, viens no komandas galvenajiem mērķiem ir sabiedrības informēšana par ES mērķiem un vērtībām. Lai to paveiktu, komanda sākotnēji veiks mediju stāstījumu analīzi, cenšoties noteikt dezinformāciju un tās avotus, kas nāk no austrumiem. Nākamais solis būs identificēt svarīgākos punktus, lai tieši par tiem informētu sabiedrību šajās valstīs.
Plānots, ka tas tiktu panākts, izmantojot esošos komunikāciju tīklus, kā arī žurnālistus, kuri atrodas attiecīgajā reģionā.
Paralēli paredzēts attīstīt dažādu žurnālistu un viedokļu veidotāju tīklus, kuri tiktu izmantoti, lai «attiecīgo stāstu no ES puses izceltu gaismā», kā arī informēt viņus par veidiem, kā atklāt dezinformāciju un kā ar to cīnīties. Pašlaik gan Latvijas žurnālisti komandas tīklos neesot paredzēti.
Attiecībā uz komandai un tās izvērstajam darbam paredzēto finansējumu naudas avoti plānoti vairāki, tostarp no EK struktūras. Tomēr, neskatoties uz jau izveidoto komandu un finansēm, ES dalībvalstīs viedokļi par veidiem, kā cīnīties pret propagandu, sākuši atšķirties. Galvenās diskusijas pašlaik gan ir par to, vai komandai jāizvērš darbs ārpus ES vai tās iekšienē. Tas, kā norādījuši vairāki avoti ES dalībvalstīs, vēl neesot līdz galam izrunāts jautājums.