AM padomnieks: Krievija sākusi ticēt savai propagandai (40)

Bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs norādīja, ka pirms vairākiem gadiem daudzi sacīja, ka Baltijas valstis sirga ar paranoju, taču atsevišķos gadījumos tā bija pamatota. «ASV ir teiciens - tas, ka sirgstiet ar paranoju, nenozīmē, ka kāds jūs tiešām nevajā. Es domāju, ka tagad daudzi saprot, par ko mēs līdz šim esam runājuši.

Krievija mēģina atgūt lielvalsts statusu, un, lai to panāktu, tā izmantos visus savā rīcībā esošos instrumentus - cieto varu, ekonomisko varu, kā arī maigo varu,»

pauda Kažociņš.

Krievija brūk kopā

«To mēs redzam arī Krievijas budžeta tēriņos. Tā vietā, lai investētu valsts ekonomikas diversifikācijā un infrastruktūras atjaunošanā, kas valsts mērogā pašlaik brūk kopā,

Krievija dramatiski palielinājusi tēriņus militārajā jomā.

To, protams, statistiski var attēlot dažādi, taču man patīk salīdzināt Krievijas maksājumus aizsardzības jomai no 2001.gada līdz 2011.gadam. Šajā jomā mēs varam novērot budžeta palielināšanu par septiņām reizēm. Tikmēr, kā Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs jau ir paziņojis, Krievija par 10% samazinās finansējumu izglītībai un veselības aprūpei,» norādīja Kažociņš, piebilstot, ka tas nopietni ietekmēs valsts attīstību.

«Notikumi, kas pirms pāris gadiem norisinājās Gruzijā, bija modinātājzvans, taču mēs nospiedām pogu «atlikt«,» sacīja Kažociņš, skaidrojot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau iepriekš izteicies, ka krievi un ukraiņi ir viena tauta, kas dzīvo divās dažādās valstīs. «Krievijas iebrukums Gruzijā gan norādīja uz valsts militārā aparāta vājajiem punktiem, taču tas šo gadu laikā ir mainījies,» sacīja Kažociņš.

«Ja mēs paraugāmies ko Krievija ir izdarījusi Krimā, mēs varam pārliecināties, ka paveiktais darbs ir ļoti profesionāls.

Mums nākas sastapties ar ļoti nopietnu ienaidnieku,» uzskata Kažociņš, par vienu no iemesliem minot Rietumvalstu militārā aprīkojuma tirdzniecību ar Krieviju.

Gāzes piegādes izmanto kā politisku instrumentu

Tāpat viņš norādīja, ka pēdējā laikā starptautiskā sabiedrība ar vien vairāk pārliecinās, ka Krievija izmanto gāzes piegādes kā politisku instrumentu Ukrainā. «Šādi soļi jau iepriekš ir izmantoti Gruzijā, Armēnijā, Ukrainā, Moldovā, Lietuvā, kā arī Latvijā. Turklāt ar vien vairāk Krievija maigo varu sāk uztvert kā draudu, līdz ar to tā sāk to aktīvi pielietot pret citām valstīm.»

«Tas ir nonācis līdz situācijai, ka Krievija sākusi ticēt savai propagandai,» uzskata Kažociņš. «Viņi tic, ka ir veikti vairāki soļi, lai vājinātu Krieviju, lai mazinātu valsts ietekmi.

Vai Krievija tiešām tic, ka ASV Centrālā Izlūkošanas pārvalde ir radījusi internetu, es nezinu, taču atkārtojot to vairākas reizes, cilvēki tam noticēs,»

pauda Kažociņš.

Vakar un šodien Rīgā notiek Latvijas Universitātes Žana Monē Izcilības centra rīkotā starptautiskā konference «ES Austrumu partnerības sadarbības attīstība no kapacitātes līdz izcilībai: pētniecības, reģionālās un inovāciju politikas stiprināšana «Horizonts 2020» kontekstā», kurā skatīs Eiropas partnerības ar Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu aktualitātes un tās izaicinājumus.

Konferences dalībnieki sekos līdzi svarīgākajām trešā Austrumu partnerības samita, kas notika Viļņā 2013.gada 28.novembrī un 29.novembrī, tēmām Eiropas pētniecības zonas un Austrumu partnerības ceļa kartes kontekstā. Tāpat apskatīs tēmas, kas saistītas ar Eiropas Savienības (ES) pašreizējo politiku attiecībā uz Austrumu partnerības iniciatīvām un ES pētniecības, reģionālās un inovāciju politikas nākotnes plāniem un kopīgu vērtību un labo prakšu apmaiņas iespējām starp dažādām dalībvalstīm, Austrumu partnerības valstīm un citiem globāliem partneriem.