Zatlers: Perfektā prezidenta meklēšana ir neauglīga

Viņš skaidroja, ka no prezidenta kandidātu meklēšanas līdz prezidenta darbam četru gadu garumā ir četri posmi. Mediji vistiešāk prezidenta ievēlēšanu var ietekmēt pirmajā posmā, kad konkrēti kandidāti valsts galvas amatam vēl nav izvirzīti. «Zinot aizkulises, mediju uzdevums ir izgaismot potenciālos kandidātus, arī visneiedomājamākos no tiem. Mēs taču meklējam jaunu prezidentu,» stāstīja Zatlers, norādot, ka prezidenta kandidātam ir nepieciešama atpazīstamība, jo politiķi, ievēlot prezidentu, skatās reitingus. Šogad mediji esot intervējuši tikai ticamākos, labākos kandidātus. Tam arī sekojuši politiķi, kuri nevēlas būt nepopulāri.

Nākamajā posmā, kur jau ir izvēlēti konkrēti kandidāti Valsts prezidenta amatam, mediji vairs neko daudz nevar ietekmēt, uzskata Zatlers. Otrajā posmā līdz vēlēšanām mediji esot strādājuši labi, iepazīstinot ar katru kandidātu, tomēr tas daudz mazāk ir ietekmējis politiķu izvēli.

Tagad, kad ir sācies trešais posms -

no ievēlēšanas līdz zvēresta nodošanai -, medijiem vēl nevajadzētu topošajam prezidentam jautāt viedokli tā, it kā viņš jau būtu prezidents.

«Starp ievēlēšanu un zvērestu prezidents veido komandu, nosaka savas prioritātes. Šobrīd svarīgi ir tas, kā top komanda, kancelejas struktūra, kas strādās četrus gadus. Par to ir jāinformē sabiedrība,» norādīja Zatlers, aicinot gaidīt Raimonda Vējoņa runu pēc zvēresta nodošanas, kad viņš oficiāli būs kļuvis par Valsts prezidentu. «Vējoņa kungs vīziju par četriem gadiem pateiks runā pēc zvēresta, bet kritiku un visu pārējo, lūdzu, 100 dienas pēc zvēresta,» uzsvēra eksprezidents.

Zatlers stāstīja, ka Vējonī pašlaik vēl neredz prezidentu, bet uzskata, ka viņš būs labs prezidents.

«Svarīgi ir tas, cik ātri Vējonis apzināsies prezidenta funkcijas,» norādīja Zatlers.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne atzina, ka, viņasprāt, mediju aktivitāte, izgaismojot prezidenta amata kandidātus, saturiski ir bijusi ļoti vērtīga. Sākoties tautas apspriešanai, esot parādījusies daļa, kas runājusi par prezidentu tikai pēc formas. Krapānei šķitis bīstami, ka tiek runāts tikai par prezidentam nepieciešamajām angļu valodas prasmēm un to, ka viņam vajadzētu būt salīdzinoši gados jaunam. Viņasprāt, prezidenta darbā svarīgākais ir saturisku ierosinājumu sniegšana. To veiksmīgums gan esot atkarīgs no prezidenta personības.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norādīja, ka, viņaprāt, sabiedrībā ir apjukums saistībā ar prezidenta funkcijām.

«Jautājums ir tāds - vai šovam bija jābūt?»

norādīja Sedlenieks, runājot par mediju aktivitāti prezidenta vēlēšanu atspoguļošanā. Viņš norādīja, ka parlamentārās demokrātijas būtība ir tas, ka caur daudzveidīgo parlamentu var apkopot daudzveidīgos sabiedrības viedokļus. Balstoties Satversmē, prezidents ir sekundārs attiecībā uz tautas gribas izpausmi, norādīja Sedlenieks.