Zvejnieki ražotājiem vairs nevajadzīgās zivis veiksmīgi eksportē uz Baltkrieviju; gatavojas būvēt zivju miltu rūpnīcu

Inārijs Voits

FOTO: Evija Trifanova / LETA

Latvijas zvejnieki ražotājiem vairs nevajadzīgās zivis paši veiksmīgi saldē un eksportē, gatavojas būvēt rūpnīcu zivju miltu ražošanai, kā arī saistībā ar Krievijas embargo nekādu atbalstu no valsts nelūgs, atzina Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits.

«Ražotāji Krievijas aizlieguma dēļ no zvejniekiem vairs nepērk zivis, tādēļ pieaug apjomi, ko saldētā veidā veiksmīgi vedam uz Baltkrieviju, Ukrainu un Kazahstānu. Ar Kazahstānu gan radās nelielas problēmas, jo Krievija aizliedza vest kravas caur savu teritoriju, tādēļ nākas sūtīt apkārt pa jūras ceļu, kas visu sadārdzina, tomēr stabils noiets produkcijai ir,» sacīja Voits.

Viņš arī atzina, ka «ziedu laikos» pirms dažiem gadiem uz Baltkrieviju izvests līdz 22 000 tonnu saldētu brētliņu, taču pēc kvotu samazināšanas šis rādītājs ir nokrities līdz 8000 tonnām, savukārt šogad un nākamgad plānots izvest uz kaimiņvalsti ap 12 000 tonnu.

Tāpat Voits sacīja, ka zvejnieki pēdējos divos gados veiksmīgi izmantojuši Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu un aprīkojuši savus uzņēmumus ar 17 zivju pārstrādes līnijām, kā arī gatavojas būvēt jaunu zivju miltu rūpnīcu.

«Tā kā diennaktī kopumā tagad varam sagatavot ap 100 tonnām saldētu fileju un liemeņu, turklāt apstrādes apjomi vēl augs, rodas daudz atkritumu. Tādēļ

plānojam būvēt Latvijā otro zivju proteīna rūpnīcu.

Viena rūpnīca jau veiksmīgi darbojas Alsungā, bet mums ir pietiekami daudz pasūtījumu no ES, kā arī no sadarbības partneriem Baltkrievijā un Ukrainā,» norādīja Voits.

Viņš atturējās nosaukt jaunās rūpnīcas atrašanās vietu, bet sacīja, ka projektā tiks ieguldīti vismaz trīs miljoni eiro, savukārt rūpnīcas būvniecību plānots sākt jau šogad.

Voits arī atzina, ka

Krievijas embargo dēļ zvejnieki papildu atbalstu valdībai nelūgs.

«Pie valdība čīkstēt neiesim. Zvejnieki negaida nekādu pretimnākšanu šajā gadījumā un paši risinās visas problēmas,» atzina asociācijas vadītājs.

Kā ziņots, nākamajā valdības sēdē 16.jūnijā tiks skatīts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums par potenciālo atbalstu zivsaimniecības nozarei saistībā ar gaidāmajiem zaudējumiem Krievijas noteiktā embargo dēļ.

Ziņojumā finansiāls atbalsts nav plānots, bet tiks pagarināti termiņi iepriekšējā ES zivsaimniecības fonda sāktajiem projektiem, kuri vēl tiek īstenoti, kā arī tiks lemts par nodokļu brīvdienām.

Kā ziņots, PVD 4.jūnijā saņēma «Roseļhoznadzor» oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks divi mēneši, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija jau piecu nedēļu laikā iesniegs savu pozīciju Krievijai.

Saskaņā ar «Roseļhoznadzor» ziņojumu zivju produkcijas aizliegums attiecas uz visiem 39 uzņēmumiem, kā arī četriem kuģiem, kuriem bija eksporta licence uz Krieviju. No šiem uzņēmumiem tikai seši ir zvejniekiem piederoši un specializējas atdzesētu un saldētu zivju sagatavošanā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākā eksporta partnere bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes - par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 51,9%.

Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 37,2%.

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.

Uz augšu