Apdraudējuma sajūta var piespiest rīkoties izšķirošāk (15)

Zemā aktivitāte biedē

Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja v.i. Marta Rībele diskusijas sākumā atgādināja datus par vēlētāju aktivitāti pēdējās vēlēšanās. Cilvēku aktivitāte, piedaloties vēlēšanās, laika gaitā ir samazinājusies.

Tas savā ziņā ir nedaudz biedējoši, jo demokrātiskā sistēmā vēlēšanas ir iedzīvotāju galvenās sviras, kā paust savu izvēli un noteikt savus pārstāvjus institūcijās.

Kā mainījusies iedzīvotāju attieksme pret vēlēšanām?

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka atzina, ka cilvēki kopumā ir relatīvi skeptiski. Tās esot līdz galam nepārvarētās ekonomiskās krīzes sekas.

Turklāt daudzu Latvijas iedzīvotāju prātos Eiropa ir kaut kur tālu. Ļaudis nesaprot,

kādā veidā, balsojot par vienu vai otru politiķi, viņi var kaut ko mainīt Eiropas un savā dzīvē.

Cilvēkiem vajadzētu apzināties savu atbildību par ievēlētajiem pārstāvjiem Eiropā.

Samazinās dramatiskums

Bet sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Iveta Kažoka aktivitātes samazināšanos skaidroja no cita skatu punkta. Viņasprāt, nav tā, ka iedzīvotāji katru gadu aizvien vairāk viļas politikā. Drīzāk samazinās dramatiskums. Gan pasaules, gan Eiropas vēlēšanu rādītāji liecina -

jo tālāk no 2. pasaules kara, jo zemāka vēlēšanu aktivitāte.

Tas nozīmē, ka cilvēki vēlēšanas vairs neuztver kā tik eksistenciālu jautājumu.

Cilvēki jūtas diezgan komfortabli un neapdraudēti, tāpēc uz vēlēšanām īpaši neraujas. Vēlēšanas vairs netiek uztvertas kā liktenīgā izvēle.

Kāda atšķirība? Nezinu!

Tāpat laika gaitā diezgan ievērojami samazinās atšķirības starp lielajiem politiskajiem grupējumiem. Tas nozīmē, ka vēlētājs var paļauties - pat ja viņš neaizies uz vēlēšanām, viņa dzīvē nekas būtiski nemainīsies. Vēlētāju ieskatā, neesot lielas atšķirības starp ievēlētajiem politiķiem, jo nianses ir salīdzinoši nelielas.

Partijas nepietiekami labi pasaka, ar ko tās atšķiras, un tāpēc vēlētājiem ir diezgan grūti izvēlēties.

Skepse, kas kļuvusi par apātiju

Savukārt komunikācijas speciālists Ansis Egle piebilda, ka iespējamā trešā pasaules kara priekšvakarā cilvēku instinktiem vajadzētu pamosties un vēlētāji aktīvāk dosies balsot.

Viņš pauda viedokli, ka cilvēki pēdējos gados ir kļuvuši skeptiskāki. Cilvēku skepses pamatā esot neticība tam, ka priekšstāvji spēj realizēt konkrētajiem iedzīvotājiem interesantu, vajadzīgu politiku. Tieši tas esot galvenais iemesls, kāpēc ļaudis kļuvuši apātiski. Runājoties ar cilvēkiem, Eglem radusies sajūta, ka apātija ir pamatota.

Priekšstāvji ir atrāvušies no sabiedrības.

Politiķu darbam neesot reālas atdeves, rezultātu. Piemēram, bērnu vecākiem joprojām ir sarežģīti saņemt valsts nodrošināta bērnudārza pakalpojumus.

Palasot pasta kastītēs samesto «makulatūru», redzama frāžainība un solījumi. Materiālos trūkstot konkrētu lietu. Egle dosies uz vēlēšanām, taču viņš netic, ka pēc tām iespējamas izmaiņas.

Bet TV un radio raidījumu vadītājs, mūziķis Kārlis Būmeisters vērsa uzmanību, ka augstāk attīstītajās valstīs, kur ir lielāka labklājība, cilvēku aktivitāte ir vēl zemāka nekā Latvijā. Arī mūsu valstī vērojams labklājības pieaugums.

Viņš pauda viedokli, ka sabiedrībā visas trīs vēlēšanas - Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību - ir «sakritušas vienā grozā».

Lielā mērā ļaudis visās trīs vēlēšanās balso par vienu un to pašu,

kaut arī katrās vēlēšanās ievēlēto cilvēku risināmo jautājumu loks un atbildība būtiski atšķiras.

Viņam arī esot žēl, ka bieži vien Latvijas «iekšējās superzvaigznes» aizsūta uz Eiropas Parlamentu un šeit nākas iztikt bez viņu atbalsta.

Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns, mācītājs Juris Cālītis vēlētāju zemo aktivitāti skaidroja ar vienkāršu principu -

cilvēki nedarīs to, kas viņiem neliekas svarīgi.

Iedzīvotājiem nešķiet, ka vietējās un Eiropas līmeņa vēlēšanu rezultāti kaut ko būtisku maina.

Viņš atzina, ka valdošie politiķi nav gatavi savienoties, sazināties un uzklausīt tautas viedokli. Par to pārliecinās sabiedrībā aktīvie cilvēki, kas centušies kaut ko mainīt vai panākt.

Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars izteicās, ka vēlētāju aktivitātes kritums pēdējo gadu laikā saistīts ar vairākiem faktoriem. Piemēram, tas saistīts ar ievēlēto priekšstāvju darbību iepriekšējos darbos. Tāpat cilvēki balso tad, ja «pazīst drēbi» - deputātus, viņu nodarbošanos. Ja iedzīvotāji viļas, viņi pārstāj par to interesēties un vairs nestaigā ar radio pie auss, kā tas bija 80.gadu beigās.

Nebalsotāji atzinuši, ka to nedara, jo neredz tam jēgu, nav ticības, nezina, par ko balsot, bija aizņemti strādājot, negrib, nav laika. Nebalsotāji pasaka, ka šos politiķus nepazīst - «tie nav manējie».

Kā mudināt cilvēkus piedalīties vēlēšanās?

Diskusijas dalībnieki arī izteica dažādus priekšlikumus, kā cilvēkus mudināt aktīvāk piedalīties vēlēšanās.

Cālītis prognozēja, ka sestdien vēlēšanās varētu piedalīties vairāk cilvēku, jo šoreiz balotējas vairāki sabiedrībā ļoti labi zināmi un spilgti darboņi. Bet Šteinbuka pieļāva, ka populārie kandidāti var arī nenodrošināt sekmīgas vēlēšanas.

Arī priekšvēlēšanu reklāma ne vienmēr mudina vēlētājus doties balsot. Viņai pašai reklāmas «krīt uz nerviem». Drīzāk cilvēkiem jāskaidro, ko deputāti varētu mainīt.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pauda viedokli, ka ģeopolitiskā vide var mudināt cilvēkus nākt uz vēlēšanām.

Apkārt notiekošais liek apzināties, ka mūsu nākotne tik tiešām ir Eiropas rokās.

No tā, kādi parlamentārieši lems par ļoti svarīgiem Eiropas jautājumiem, atkarīga ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules nākotne.