Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) izskatījusi strīdu starp komersantiem «ITH Group» un «Bite Latvija» par 2550 eiro rēķina apmaksu par zvaniem ārzemēs, kas izdarīti no zagta telefona, un konstatējusi, ka līguma nosacījumi pārkāpti nav, bet «Bite Latvija» sniegtajos pakalpojumos saskatāmas būtiskas nepilnības, biznesa portālam «Nozare.lv» paziņoja Regulatora Komunikāciju nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Inese Krūmiņa.
Regulators 2014.gada janvārī saņēma iesniegumu no «ITH Group» par strīda ierosināšanu ar «Bite Latvija», jo operators nav pildījis noslēgtā elektronisko sakaru pakalpojuma līguma nosacījumus saistībā ar «ITH Group» ārzemēs nozaudētā telefona bloķēšanu.
2013.gada 16.septembrī «ITH Group» pārstāvim Barselonā ap plkst.3 naktī tika nozagts mobilais telefons. Par šo faktu mobilais operators «Bite Latvija» tika informēts nākamās dienas rītā. Laika posmā no mobilā telefona aparāta zādzības brīža līdz brīdim, kad «Bite Latvija» automātiskā drošības sistēma bloķēja pakalpojuma sniegšanu, tika konstatēta nelietderīga vai mākslīga noslodze, kuras rezultātā pakalpojumi tika sniegti par kopējo summu 2550,03 eiro. «ITH Group», sākot strīdu, norādīja, ka «Bite Latvija» nav bijis iespējas laicīgi informēt par telefona zādzību un līdz ar to
nav bijis iespējams apturēt nozaudētā telefona izmantošanu
krāpnieciskos nolūkos.
Regulators savas kompetences ietvaros izvērtēja minēto strīdu, balstoties uz abu pušu sniegto informāciju. Regulators secināja, ka «Bite Latvija» ievēroja un veica tehniskus un organizatoriskus pasākumus attiecībā uz elektronisko sakaru tīkla drošību un nekavējoties pārtrauca izsaukumu maršrutēšanu, kad operatora automātiskā drošības sistēma konstatēja aizdomīgu un netipisku elektronisko sakaru tīkla noslodzi. «ITH Group» pārstāvis par mobilā telefona zādzības faktu mobilo operatoru informēja pēc tam, kad automātiskā drošības sistēma jau bija bloķējusi sniegto pakalpojumu. Vienlaikus Regulators konstatēja vairākus būtiskus trūkumus «Bite Latvija» sniegtajos pakalpojumos. Viens no tiem - līgumā nav precīzi noteikts, kā mobilais operators rīkojas tad, ja klients pārsniedz savu kredīta limitu. Regulators uzskata, ka
tādējādi netiek nodrošināta klientu tiesību aizsardzība.
Otrs būtiskākais trūkums ir fakts, ka operators bez klienta ziņas un neiekļaujot atrunu līgumā ir pieslēdzis līdzsavienojuma pakalpojumu, kas šādos - krāpnieciskos gadījumos - var radīt klientam papildu zaudējumus.
«Šis ir uzskatāms piemērs tam, kam Regulators aicināja pievērst uzmanību maija sākumā. Proti, iestājoties siltajam laikam, daudzi iedzīvotāji dodas atpūsties uz ārzemēm, tāpēc aicinājām Latvijas iedzīvotājus sargāt savus mobilos telefonus, lai izvairītos no to izmantošanas krāpnieciskos nolūkos. Ja klients nebūs brīdinājis savu mobilo sakaru operatoru par telefona pazušanu vai nozagšanu, krāpnieciskos zvanus var nākties apmaksāt klientam pašam, kas gan, jāpiebilst, ir atkarīgs no konkrētā operatora. Ja operators ir brīdināts, tad no tā brīža, kad informācija ir saņemta, telefonu zagļu radītos izdevumus par izsaukumiem sedz operators. Mobilie telefoni tiek zagti ar nolūku pēc tam tos izmantot dažādās krāpniecības shēmās. Iekārots tiek nevis mobilais telefons, bet mobilā telefona SIM karte, ar kuras palīdzību var izkrāpt ievērojamas naudas summas. Ja telefona nozaudēšanas gadījumā pakalpojuma saņēmējs no savas puses būs izdarījis visu, lai laicīgi informētu savu operatoru, tad iespējamā krāpniecība var tikt apturēta,» skaidro Krūmiņa.
Iedzīvotājiem saskaņā ar līgumā atrunāto kārtību ir jāsazinās ar savu mobilo operatoru, zvanot vai rakstot e-pastu. Laicīgi informējot mobilo operatoru, iedzīvotāji sevi pasargās no liekiem un neplānotiem tēriņiem. Iedzīvotājiem jārūpējas, lai telefona aparāts un SIM karte būtu aizsargāta ar drošām parolēm, kas apgrūtina ļaundaru plānus. Regulators iesaka nomainīt telefona ražotāja piedāvāto paroli uz jaunu paroli. Diemžēl iedzīvotāji izmanto ražotāju piedāvātās un viegli uzminamās paroles 0000 vai 1111.