Latvijā sāk īstenot piecus kosmosa projektus

FOTO: AP/Scanpix

Līdz ar sadarbības līguma noslēgšanu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) Latvija pēc divu gadu gaidīšanas sāk piecu kosmosa projektu īstenošanu, TVNET informēja Vides risinājumu institūta (VRI) pārstāve Guna Dātava.

Projekti aptver tādas tēmas kā nākotnes satelītu datu simulācija un lietojuma iespējas, satelītu būves mācību programmas izveide, aizsargmateriālu izgatavošana nesējraķetēm un bērnu un jauniešu izpratnes veicināšana par kosmosa tehnoloģijām un industriju.

Projektu īstenošanu latviešiem nācās gaidīt gandrīz divus gadus.

Jau 2013.gadā EKA eksperti bija atzinīgi novērtējuši 10 no 33 iesniegtajiem Latvijas kosmosa projektiem. Tomēr, tā kā Latvija nebija samaksājusi dalības naudu kosmosa aģentūrā, projektus nācās uz laiku iesaldēt. Šogad, līdz ar sadarbības līguma noslēgšanu ar EKA un pirmo Latvijas dalības naudas iemaksu kosmosa aģentūrā, sākti pieci no apstiprinātajiem projektiem.

Visaugstākos EKA ekspertu novērtējumus bija saņēmuši divi Vides risinājumu institūta (VRI) projekti, kuru aktīva realizēšana noris no šā gada 1.maija. Projektu ietvaros VRI zinātnieki un inženieri, lietojot lidmašīnā iemontētas sensoru tehnoloģijas, simulēs EKA nākotnes satelītu – Sentinel-2 un Sentinel-3 datus. EKA ekspertu uzmanību piesaistījis fakts, ka

VRI strādā ar unikālu sensoru sistēmu kopumu, kas Latvijai vienīgajai no Eiropas valstīm jau šobrīd ļauj simulēt satelītu datus, kurus EKA varēs iegūt tikai pēc pāris gadiem.

Kosmosa nozares produkti ir ierasta un neatņemama ikdienas sastāvdaļa – satelīta televīzija, internets, navigācija u.c. Sperot soli nākotnē, satelītu simulācijas rezultātā VRI zinātnieki un inženieri kopīgi izstrādās programmatūras algoritmu, lai attīstītu jaunus pakalpojumus zemes un jūras novērošanas jomās. Kā norāda VRI vadītāja Inese Suija-Markova, satelīta datu simulēšanas rezultātā tiks analizēta informācija par lauksaimniecības zemju izmantošanas un apsaimniekošanas praksi un dinamiku, Baltijas jūras ūdens kvalitāti, tādu invazīvo sugu kā latvāņu izplatību, meža resursu apjomu, pieauguma dinamiku un vitalitāti, plūdu draudiem, mitrāju teritorijām un degradētajām ekosistēmām, kā arī dažādu ekosistēmu bioloģisko daudzveidību.

Zemes pārklājuma informācija ir svarīgs ikdienas darba rīks tādām institūcijām kā Lauku Atbalsta dienestam, Zemkopības ministrijai, VAS «Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs», Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citām ar dabas resursu apsaimniekošanu saistītām organizācijām.

I.Suija-Markova uzsver:

«Kosmosa projektu realizēšana ir ekskluzīva iespēja audzēt Latvijas uzņēmumu un zinātnisko institūtu konkurētspēju.

Mēs esam pārliecināti, ka Latvija var kļūt par nozīmīgu spēlētāju Eiropas un pasaules kosmosa industrijā. Līdz ar iestāšanos EKA varēsim veidot starptautisku sadarbību ar ievērojamiem kosmosa nozares spēlētājiem, piesaistīt talantīgus zinātniekus un speciālistus Latvijai, kā arī nodrošināt pienācīgus apstākļus jaunajiem Latvijas zinātniekiem.»

Vides risinājumu institūts ir inovatīva zinātniska organizācija, kas, veidojot sinerģiju starp zinātni, mākslu un tehnoloģijām, veic pētījumus un izstrādā risinājumus ilgtspējīgai vides un dabas resursu apsaimniekošanai.

Uz augšu