Kudors: Nekas neliecina par Krievijas vēlmi izvest karaspēku no Ukrainas

Krievija cenšas Eiropas valstis šķelt iekšēji, kā arī vājināt transatlantiskās saites. Eiropas Savienības atbildei ir jābūt vienotības veicināšanai. Šajā situācijā nav iespējami individuāli risinājumi, bet gan reģionāli vai visas Eiropas Savienības (ES) līmeņa risinājumi, intervijā Latvijas televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» teica Kudors.

Viņaprāt, Latvija sper pareizus soļus un tai būtu jāturpina sadarbība Baltijas valstu līmenī, jāstiprina robežas un jāsaliedē sabiedrība. Tāpat nepieciešams vairāk skatīties uz tālākiem kaimiņiem, piemēram, Zviedriju un Somiju. Sadarbība ar šīm valstīm esot principiāla.

Kudors uzsvēra, ka obligāti jāstiprina ES un NATO sadarbība.

APPC vadītājs uzskata, ka ES nav tik ļoti atkarīga no Krievijas, kā Krievija atkarīga no ES.

Taču problēma ir ES valstu nespējā savstarpēji vienoties, un Krievija to izmanto, cenšoties ietekmēt atsevišķu valstu valdības.

Sankcijas «sāk kost» - būs jārīkojas

Taču Kudors ir pārliecināts, ka Krievijai būs jāsper kādi soļi situācijas uzlabošanai, jo pret to vērstās sankcijas sāk kost, finanšu rezerves kūst un, ja naftas cenas pazemināsies vēl vairāk, tad rezerves kusīs vēl straujāk.

Viņš gan atzina ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir iedzinis sevi strupceļā, jo, sperot prorietumnieciskus soļus, viņš zaudēs atbalstu Krievijas sabiedrībā.

Kudors uzskata, ka Ukrainas konfliktā nav paredzami ātri un labi risinājumi un konflikts turpināsies puskarstā stāvoklī.

Kā ziņots, APPC šodien prezentēs pētnieku sagatavoto grāmatu par jauno drošības un politikas situāciju Eiropas Savienībā (ES) pēc Krimas aneksijas - «The War in Ukraine: Lessons for Europe».

Rakstu krājums sadalīts trīs tematiskās daļās, kurās apskatīti izaicinājumi Eiropas drošībai, ekonomikai un politikai. Pētnieki piedāvā risinājumus turpmākajām ES un Krievijas attiecībām. Tāpat krājumā nozīmīga vieta atvēlēta jaunajiem drošības izaicinājumiem, kas radušies pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu.

Drošības sadaļā aplūkoti hibrīdapdraudējuma riski Baltijai un iezīmēti nepieciešamie soļi ES kopējās drošības un aizsardzības stiprināšanai. Ekonomikas sadaļā tiek analizēta Rietumu sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un enerģētikas jautājuma nozīme Krievijas un Ukrainas konfliktā, savukārt rakstu krājuma politiskajā sadaļā analizētas ES, Krievijas un Ukrainas politisko attiecību nākotnes perspektīvas.

«Īstenojot agresiju Ukrainā, Krievija ir metusi izaicinājumu tiesiskajiem un politiskajiem attiecību principiem Eiropā. Šajā rakstu krājumā eksperti centušies meklēt atbildes uz to, kādi varētu būt atbilstoši atbildes soļi Eiropas līmenī,» norādīja jaunās grāmatas līdzredaktors, APPC izpilddirektors Andis Kudors.

Rakstu krājuma autori ir pētnieki no Latvijas, Lielbritānijas, Somijas, Ukrainas un Krievijas, tostarp bijušais Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Ians Bonds, Eiropas ekonomikas eksperts no Somijas Kari Liuhto, drošības eksperti Jānis Kažociņš, Jānis Bērziņš, kā arī citi. Grāmatas redaktori ir Kudors un Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V), aģentūru LETA informēja APPC pārstāve Ieva Dzelme-Romanovska.

Prezentācija rakstu krājumam, kas tapis ar Eiropas Tautas partijas un Konrāda Adenauera fonda finansiālu atbalstu, plkst. 13 notiks ES mājā, Rīgā, 2. stāvā.