Drošības policija žurnālistei Margēvičai piemērojusi liecinieces statusu

DP norādīja, ka Margēviča šodien tika izsaukta uz DP, taču izmeklēšanas iestāde neatklāja, par ko tieši kriminālprocess ir sākts un vai šajā lietā ir aizdomās turētie. Krimināllikums par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Kā savā «Twitter» kontā pēc pratināšanas norāda žurnāliste, viņa pusotru stundu pratināta par savu 7.aprīlī laikrakstā «Diena» publicēto rakstu par bankas «Citadele» pārdošanu. Žurnālistes Agneses Margēvičas pratināšanā Drošības policijā izmeklētājs bijis profesionāls un korekts, respektēts likums «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem».

Margēviča arī norāda, ka kopā ar viņu bija advokāts. Žurnāliste pratināšanā atsaukusies uz likuma «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» 22.pantu, kas paredz informācijas avota noslēpumu. Proti, saskaņā ar šo normu «masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu. Ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība redakcijai ir saistoša. Lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses, tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu».

Kā atzīst Margēviča, to «DP (pagaidām) respektēja. Izmeklētājs Višņevskis bija profesionāls un korekts».

Pati Margēviča jau vakar aģentūrai LETA pauda uzskatu, ka viņas izsaukšana uz nopratināšanu DP ir mēģinājums ietekmēt, lai viņa neturpinātu rakstu sēriju par notikumiem pašā DP un tās atsevišķiem darbiniekiem.

Margēviča arī ir nobažījusies, ka izsaukšana uz nopratināšanu ir DP mēģinājums izvilināt no žurnālistes informācijas avotus. DP žurnālisti izsaukusi uz pratināšanu saistībā ar 7.aprīļa rakstu izdevumā «Diena» par bankas «Citadele» pārdošanas aizkulisēm. Kā norāda Margēviča, zīmīgi, ka zvanu no DP izmeklētāja Alda Višņevska viņa saņēmusi 23.aprīlī - dienā, kad gatavojusi rakstu par pašas DP kadru maiņu, darbinieku rotāciju un citām problēmām.

Višņevskis informējis, ka saistībā ar 7.aprīļa rakstu ierosināts kriminālprocess un Margēviča tiek izsaukta uz pratināšanu. Viņš gan attiecies atklāt, kad tieši ierosināts kriminālprocess, kā arī atbildēt uz citiem jautājumiem.

Margēviča stāstīja, ka DP par šo rakstu zinājusi, jo dažas dienas iepriekš nosūtījusi jautājumus par DP darbinieku rotāciju DP priekšniekam Normundam Mežvietam. Tāpat Mežviets ticis aicināts uz interviju saistībā ar jau citu rakstu par DP darbinieku dzīvesveidu, darbības metodēm un tamlīdzīgi. Intervija gan atteikta, kā arī norādīts, ka žurnālistes rīcībā nonākusī informācija ir ierobežotas pieejamības un nav tālāk izpaužama.

Margēviča uzsver - zīmīgi, ka pusotru stundu pirms Višņevska aicinājuma ierasties uz nopratināšanu viņa saņēmusi zvanu no kāda cita DP darbinieka, kurš atteicies nosaukt savu vārdu un amatu, un saņēmusi aicinājumu nekavējoties ierasties DP «aprunāties» par viņu interesējošajiem jautājumiem saistībā ar DP darbiniekiem. Viņa gan atteikusi.

24.aprīlī «Diena» vēstīja par to, ka rudenī DP priekšnieka amatā ieceltais Mežviets esot sācis veidot sev uzticamu darbinieku loku, tostarp no DP Pretterorisma centra, kura faktiskais vadītājs bijis viņš.

7.aprīlī Margēviča publikācijā «»Citadeles» cena - starp 1 eiro un 74 miljoniem» laikrakstā «Diena» vēstīja par noslepenoto bankas «Citadele» pārdošanas līgumu, uzsverot, ka priekšvēlēšanu gaisotnē valdības radītais bankas «Citadele» pārdošanas «veiksmes stāsts» varot slēpt nepatīkamus pārsteigumus.

Savukārt 24.aprīlī rakstā «Var iegriezt rotāciju ratu» vēstīts, ka, iespējams, līdz gada nogalei var mainīties gan DP priekšnieka vietnieku loks, gan atsevišķu DP struktūrvienību vadība un vairāki darbinieki, kas atbild par politiski jutīgo valsts noslēpuma pielaižu sistēmu.