«Delna»: Eiropai ir steidzami nepieciešama reforma lobēšanas jomā

Kā norāda «Sabiedrība par atklātību «Delna«», veicot pētījumu 19 Eiropas valstīs, konstatēts, ka

tikai septiņās valstīs pastāv atbilstoša likumdošana vai normatīvie akti, kas regulē lobētāju darbu.

Pārējās valstīs tiek pieļauta gandrīz neierobežota ekonomisku interešu ietekme pār eiropiešu ikdienu.

Vērtējot starptautiskos lobēšanas standartus un labo praksi 19 pētījumā iesaistītajās valstīs, kopvērtējumā Eiropa saņem tikai 31 procentu no 100 iespējamajiem procentiem, teikts ziņojumā «Lobēšana Eiropā: slēptā ietekme, nevienlīdzīgā piekļuve». Jaunais ziņojums, kas ir pirmais visaptverošais novērtējums par lobēšanu reģionālā griezumā, pēta, cik ļoti politisko lēmumu pieņemšanas process ir atvērts nevēlamai ietekmei un apdraud sabiedrības tiesības sekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam.

Ziņojumā tiek pētīta lobēšanas prakse un drošības mehānismi, kam būtu jānodrošina caurskatāma un ētiska lobēšana visā Eiropā un trīs Eiropas Savienības pamatinstitūcijās. Tajā tiek apskatīts, vai ir pietiekami aizsargmehānismi, kas visiem nodrošina taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi lēmumu pieņēmējiem.

Slovēnija kopvērtējumā ar 55 procentiem no 100 ir nokļuvusi vērtējuma augšgalā, pateicoties lobēšanas regulējumam, lai arī tas nav pilnīgs un tajā ir savi «caurumi». Savukārt Kipra un Ungārija tika novērtēta viszemāk, saņemot tikai 14 procentus no 100, jo tās uzrādīja sliktus rezultātus gandrīz katrā no izvērtētajām jomām, īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi informācijai. Latvija šajā pētījumā saņēma 39 procentpunktus.

Eirozonas krīzes skartās valstis - Itālija, Portugāle un Spānija - ir trīs no piecām vissliktāk funkcionējošajām atklātības, ētikas un godaprāta kritērijos novērtētajām valstīm, kur lobēšanas prakse un ciešās attiecības starp valsts un finanšu nozarēm tiek uzskatītas par riskantām. Ziņojumā norādīts, ka

pēckrīzes finanšu sektora reformu centieni nacionālā un ES līmenī ir neefektīvi un vājināti, pateicoties intensīvai finanšu nozares pārstāvju lobēšanai Eiropā.

Lai nodrošinātu, ka lobēšanas aktivitātes neradītu korupcijas riskus, visām valstīm un Eiropas Savienības institūcijām ir jāpieņem plašs un visaptverošs lobēšanas aktivitātes regulējošu noteikumu vai likumu kopums, kas attiecināms uz visiem lobēšanas aktieriem, ieskaitot galvenās lobēšanas mērķgrupas, uzsvērts pētījumā.

Tāpat jāizveido obligāts lobētāju reģistrs, kurā ierakstīta detalizēta informācija par lobētāju klientiem, kurus tie pārstāv, kas ir lobētāju mērķis un to, ar kādiem resursiem viņi cenšas ietekmēt konkrētus lēmumus. Jānodrošina likumdošanas un lēmumu pieņemšanas caurskatāmība, publicējot, kuri ārējie spēlētāji ir ietekmējuši tiesību aktu izstrādi, kā arī to, kā saskare starp lobētājiem un valsts amatpersonām ir notikusi.

Valstīm jāizveido vai jāgroza kārtība un termiņi, kādos amatpersonas uzsaka savu darbu valsts iestādē un pēc kāda laika drīkst turpināt savas darba gaitas privātajā sektorā kā lobētāji, kas līdz šim veido pamatu interešu konfliktam.

Visiem tiem, kuri vēlas ietekmēt valsts politiku, ir aktīvi jāpublicē informācija par viņu interešu aizstāvības un lobēšanas aktivitātēm un izdevumiem, tostarp paskaidrojošos dokumentus, kas ir nosūtīti lēmumu veidotājiem, kā arī par savu politisko ieguldījumu un līdzdalību.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā to, ka Latvijā neeksistē lobētāju reģistrēšana un informācija par to interesēm nav apkopota vai pieejama, lobēšanas atklātības nodrošināšana Latvijā novērtēta ļoti zemu, liecina biedrības «Sabiedrība par atklātību «Delna«» veiktā pētījuma rezultāti. Pētījumā lobēšanas atklātība novērtēta ar 28% no iespējamajiem 100%.

Apskatot lēmumu pieņemšanas procesu no tiesiskā un prakses viedokļa, secināts, ka Latvijā iespējas lobētājiem piekļūt pie informācijas un publiskā sektora prakse publicēt informāciju vai būt pieejamiem ir novērtēta apmierinoši. Šajā kategorijā iegūts vērtējums 50%. Integritāte jeb ētika/godaprāts ir novērtēts ar 43%. Šāds rezultāts veidojies no augsta novērtējuma par publiskā sektora darbinieku ētikas kodeksu esamību. Privātā sektorā ētikas kodeksi ir sastopami arvien biežāk, savukārt nepilnīgas ir likuma normas, kas nosaka nodarbinātības ierobežojumus amatpersonām un lobētājiem.

Vērtējot lobētāju iespējas vienlīdzīgi piekļūt institūcijām un dalībai lēmumu pieņemšanas procesā, saņemts vērtējums 48%. Kopējais Latvijas iegūtais vērtējums attiecībā uz valstī ieviestajiem mehānismiem un drošības līdzekļiem caurskatāmības, integritātes un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanā publisko lēmumu pieņēmējiem ir 39%.

«Delna» secinājusi, ka lobēšanas atklātības nodrošināšanā Latvijā jāpilnveido virkne normatīvo aktu un jāmaina uztvere par lobēšanas lomu.