Likvidējamās «Latvijas Krājbankas» zaudējumi 2014.gadā bija 7,121 miljons eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2013.gadā, liecina «Lursoft» datubāzē publiskotais bankas finanšu pārskats. Savukārt «Latvijas Krājbankas» grupa pērn nopelnījusi 25,17 miljonus eiro pretstatā zaudējumiem 2013.gadā.
«Latvijas Krājbankas» administratora «KPMG Baltics» sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Fīrmanis aģentūrai BNS skaidroja, ka koncerna peļņa veidojas, ņemot vērā veiktos darījumus un to uzskaites principus grāmatvedībā, ko nosaka starptautiskie grāmatvedības standarti. «Šī ir grāmatvediska peļņa, kas neataino koncerna naudas plūsmu,» piebilda Fīrmanis.
2014.gada beigās «Latvijas Krājbankas» aktīvi bija 56,948 miljonu eiro apmērā pretstatā 125,654 miljoniem eiro 2013.gada beigās. «Balstoties uz aktuālo informāciju par aplēstajām atgūstamajām vērtībām, šo samazinājumu izraisīja zaudējumi no aktīvu atgūšanas un restrukturizācijas darījumiem, aktīvu pārdošanas un papildu uzkrājumu atzīšanas, kas bija nepieciešami bankai atlikušajam kredītportfelim un citiem aktīviem. Pārskata gada laikā bankas rīcībā palikušās un izstrādei paredzētās kredītportfeļa daļas kvalitāte bija zema. Lai arī finanšu pārskatos ir atzīti uzkrājumi zaudējumiem no kredītū vērtības samazināšanas, administrators turpinās veikt visus iespējamos pasākumus, tai atgūtu aizņēmējiem izsniegtās summas, kurām ir izveidoti minētie uzkrājumi,» teikts administratora sagatavotajā ziņojumā.
Administrators arī informē, ka 2014.gada 31.martā bankā bija 40 darbinieku. Kopš 2011.gada 23.decembra slēgtas 16 pārvaldes, bet vēl sešas pārvaldes turpina darbību, lai saglabātu un aizsargātu «Latvijas Krājbankas» aktīvu un mantas vērtību. «Turpmāka pārvalžu slēgšana un darbinieku skaita samazināšana 2015.gadā būs lielā mērā atkarīga no tādiem faktoriem kā bankas pārraudzība atlikušo kredītu izstrāde, nekustamo īpašumu pārdošanas procesa pabeigšana, bankas datu un informācijas sistēmu optimizācijas plāna izpilde, dokumentu sagatavošana nodošanai Valsts arhīvam, ka ari privatizācijas sertifikātu nodošana kādai citai Ekonomikas ministrijas noteiktai iestādei, kā to nosaka likums,» norāda administrators.
Tāpat ziņojumā informēts, ka, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu, administrators ir ierosinājis vairākus tiesvedības procesus. 2014.gada 31.decembri «Latvijas Krājbanka» bija prasītājs 33 civillietās Latvijas tiesās, kā ari ir pieteicējs 120 civillietās par piedzinēja procesuālo aizstāšanu spriedumos un izpildu rakstos saistībā ar pārdoto kredītportfeļu nodošanu investoriem. «Kopējais tiesvedību skaits ir būtiski samazinājies kopš 2013.gada 31.decembra, kad banka bija prasītājs 474 civillietās, saistībā ar pārdoto kreditportfeļu nodošanu to pircējiem, kas attiecīgi pārņēma prasītāja statusu dažādās tiesvedības, kas saistītas ar bankas aizņēmējiem,» teikts ziņojumā, piebilstot, ka 2014.gada 31.decembri «Latvijas Krājbanka» bija atbildētājs 12 lietās, bet trešā puse - sešās lietās, kā arī bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 55 krimināllietās.
Administrators arī informē, ka pērn likvidētas trīs «Latvijas Krājbankas» meitassabiedrības un 2014.gada decembri tika sākts maksātnespējas process vienai bankas meitassabiedrībai. Tādējādi šobrīd bankai ir trīs meitassabiedrības, tām savukārt pieder vēl septiņas meitassabiedrības, kuru darbību paredzēts turpināt līdz brīdim, kad tiks atgūti to pārvaldībā esošie aktīvi.
2014.gadā «Latvijas Krājbanka» atmaksāja Noguldījumu garantiju fondam 45 miljonus eiro, kā iespaidā Noguldījumu garantiju fonda prasījuma apmērs samazinājās no 292,2 miljoniem eiro 2013.gada 31.decembrī līdz 247,2 miljoniem eiro 2014.gada 31.decembrī.
«Latvijas Krājbanka» 2013.gadā strādāja ar 115,361 miljona eiro zaudējumiem, savukārt «Latvijas Krājbankas» grupa cieta 116,325 miljonu eiro zaudējumus.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa «Latvijas Krājbanku» par maksātnespējīgu pasludināja 2011.gada 23.decembrī, bet 2012.gada 8.maijā tiesa nolēma apmierināt bankas administratora auditorkompānijas «KPMG Baltics» pieteikumu par «Latvijas Krājbankas» bankrota procedūras sākšanu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt «Latvijas Krājbankas» visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā. Notikušo pašlaik izmeklē policija. «Latvijas Krājbankai» licenci kredītiestādes darbībai FKTK anulēja 2012.gada 10.maijā.
