Tiesa sankcionē «NTV Mir Lithuania» retranslēšanas apturēšanu (12)

Tiesa izvērtējusi tai iesniegtos materiālus, tostarp Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā pārraidīto raidījumu, kurā sniegta apzināti maldinoša informācija par 1991.gada 13.janvāra notikumiem, un atzinusi LRTK lēmumu par taisnīgu un pamatotu.

Kā teikts tiesas atzinumā, iesniegtie pierādījumi apliecina, ka pārraidē apzināti izplatīta melīga informācija par 1991.gada 13.janvāra notikumiem Lietuvā, aizskarošā veidā noliegts Lietuvas tiesu lēmumos un tiesību aktos atzītais 1991.gada PSRS agresijas pret Lietuvas Republiku fakts un tās laikā izdarītie smagie noziegumi pret Lietuvas iedzīvotājiem un noniecināta Lietuvas brīvības cīnītāju piemiņa.

Tajā kurināts naids pret Lietuvas iedzīvotājiem, kuri atbalstīja izvēlēto neatkarības ceļu, un pausta nievājoša attieksme pret Lietuvas valstiskumu, tā atjaunošanu un attīstību.

Jau ziņots, ka Kremļa kontrolētā «NTV-Mir» pārraidē, kas bija veltīta bijušo omoniešu «netaisnīgajai vajāšanai», izskanēja sevišķi ciniski meli par 1991.gada 13.janvāra notikumiem Lietuvā, kuros no īpašo padomju karaspēka vienību lodēm un zem tanku kāpurķēdēm gāja bojā 14 neapbruņoti Viļņas televīzijas torņa aizstāvji un vairāki simti tika ievainoti. Tajā arī tika apgalvots, ka Ukrainas «nacionālistu apvērsumā» esot izmantots scenārijs, ko jau 1991.gadā izmēģinājuši «Lietuvas separātisti».

«NTV Mir Lithuania» pieder koncernam «Baltic Media Alliance» (BMA), kurš pārvalda arī krievu valodā raidošo «Pirmo Baltijas kanālu» (PBK), kura veidoto pārraižu retranslācija pērn Lietuvā jau tika apturēta uz trim mēnešiem, atzīstot, ka tas izplatījis nepatiesu un naidu kurinošu informāciju par 1991.gada 13.janvāra traģiskajiem notikumiem Viļņā un noniecinājis Lietuvas brīvības cīnītāju piemiņu. Toreiz Eiropas Drošības un sadarbības organizācija šo lēmumu nosodīja.

Kā atzinuši LRTK locekļi, šajā gadījumā pieļautie pārkāpumi ir nopietnāki nekā iepriekš pieminētajā PBK raidījumā. Šoreiz pārraides saturā saskatāmas klajas dezinformācijas pazīmes, jo 1991.gada 13.janvāra notikumus izvērtējušas gan tiesas, gan neatkarīgie eksperti.

Kā apgalvojis pārraides autors Aleksandrs Sladkovs, tolaik Lietuvā esot attīstījies «tīrākais separātisms» - ar šiem vārdiem viņš apzīmējis Lietuvas valstiskās neatkarības atjaunošanu, par ko 1990.gada 11.martā bija paziņojusi likumīgi ievēlētā Lietuvas Augstākā Padome jeb Atjaunotais Seims. «Lietuviešu nacionālisti un dumpinieki» esot aplenkuši padomju karaspēka daļas un pieprasījuši, lai karavīri nāk ārā un atdod ieročus.

«Separātisti» 1991.gada janvārī spriedzi Viļņā esot kurinājuši jau pirms desantnieku ierašanās, cilvēki pie televīzijas torņa pulcināti, liekot lietā maldināšanu, atvesti autobusos, bet «solītās ballītes vietā izmesti pie torņa». Tur esot savesti pat bērnunama bērni.

Raidījumā īpaši aizstāvēts «netaisnīgi vajātais» kādreizējais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības «Alfa» komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau vairāk nekā divdesmit gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim. Golovatova vārds plaši izskanēja medijos, kad aizpērn viņš tika aizturēts Austrijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet jau pēc nepilnas diennakts atkal atbrīvots un atgriezās savā valstī. Austrijas lēmums viņu atbrīvot toreiz izraisīja ne tikai Lietuvas, bet arī abu pārējo Baltijas valstu sašutumu. Protesta notas Vīnei iesniedza visas trīs Baltijas valstis, un pat prāva daļa austriešu sabiedriskās domas aptaujā pauda aizdomas, ka Golovatovs atbrīvots pēc Maskavas spiediena.

Sladkovs viņu raksturojis kā cilvēku, kas visu mūžu cīnījies pret terorismu, atbrīvojis ķīlniekus un glābis cilvēkus, bet pats Golovatovs specvienību «Alfa» raidījumā salīdzinājis ar «ugunsdzēsēju komandu», kuras vienīgais uzdevums esot bijis tikt galā ar masu nemieriem.

Bijušais Lietuvas komunistiskās partijas otrais sekretārs Vladislavs Šveds raidījumā izteicis pārliecību, ka Lietuva no PSRS izstājusies nelikumīgi. «Likumīgi viņi negribēja, jo labi saprata, ka likumīgi nekas neiznāks,» viņš paziņojis. Ar raidījuma vadītāju viņi pārsprieduši brīvo dzīvi Padomju Lietuvā, kas bijusi viena no plaukstošākajām PSRS republikām, un lietuviešus tolaik mīlējusi un cienījusi visa padomju tauta.

Tālāk pārraidē apgalvots, ka Lietuvas «separātistus» kontrolējis un savu svētību viņiem devis pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs.

Šo tēzi raidījumā attīstījis latviešu izcelsmes Lietuvas politiķis Kārlis Bīlāns, ko Sladkovs nosaucis par «cilvēktiesību aizstāvi, kuram būtu grūti pārmest simpātijas pret komunistiem un PSRS». Tiesa gan, Lietuvā viņu pazīst kā kreisās partijas «Fronte» biedru un aktīvu tās populistiskā līdera Aļģirda Palecka līdzgaitnieku. Paleckis Lietuvā notiesāts par to, ka publiski noliedzis PSRS bruņoto spēku agresiju pret Lietuvas Republiku, kādā radiointervijā apgalvodams, ka 1991.gada janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā «savējie šāvuši uz savējiem». Kremļa kontrolētajos medijos arī viņš ne vienreiz vien parādīts kā Lietuvā nepamatoti vajāts taisnības aizstāvis.

Bīlāns un bijušais Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns pārraidē apgalvojuši, ka Lietuvas neatkarības atgūšana izplānota Maskavā un to koordinējuši «Maskavas ielikteņi», tostarp pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis.

Pēc Sladkova teiktā, pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā Lietuvā aktīvi darbojušies ārvalstu specdienesti, «rakstot likumprojektus, finansējot separātistus, gatavojot kaujiniekus».

Pārraidē uzrunāts arī Baltkrievijā dzīvojošais bijušais padomju armijas Viļņas garnizona komandieris Vladimirs Ushopčiks, ko Lietuvai nav izdevies saukt pie atbildības saistībā ar 1991.gada 13.janvāra notikumiem. Viņš apgalvojis, ka omonieši tonakt šāvuši tikai gaisā un vienīgi ar tukšām patronām. Ushopčikam piebalsojis Golovatovs, stāstot, ka «Alfa» kaujiniekiem kaujas munīcijas nav bijis, bet provokatīvus šāvienus uz «tā dēvētajiem torņa aizstāvjiem» un arī omoniešiem esot raidījis kāds cits.

Raidījumā izskanējuši apgalvojumi, ka pie televīzijas torņiem atvesti citviet mirušu cilvēku līķi, ka to visu esot pierādījusi padomju prokuratūra, taču materiāli, kas attaisnojuši omoniešus, esot nodoti Lietuvai un pazuduši.

Raidījuma noslēgumā Sladkovs paziņojis, ka Viļņas 1991.gada notikumus varot uzskatīt par Kijevas «nacionālistu kaujinieku apvērsuma» mēģinājumu.

Sladkovs pazīstams ar sižetiem, kas veltīti ne vien Lietuvai un Ukrainai, bet arī Gruzijai un Dienvidosetijai un izpelnījies daudzu Krievijas Federācijas dienestu, tostarp Federālā Drošības dienesta, apbalvojumus.