Atļauj «Apvienībai pret nacismu» 16.martā izmantot skaņas ierīces

Laukums pie Brīvības pieminekļa

FOTO: Lita Krone/LETA

Administratīvā rajona tiesa šovakar daļēji apmierināja biedrības «Apvienība pret nacismu» pieteikumu, ar kuru tā bija apstrīdējusi Rīgas pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča (GKR) aizliegumu 16.martā piketa laikā pie Brīvības pieminekļa izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas.

Tiesa atļāva biedrībai skaņu pastiprinošās iekārtas izmantot piketa un sapulces laikā no plkst.11 līdz 11.30. Līdz ar to Radzeviča lēmums tika atcelts daļēji.

Pēc saīsinātā sprieduma noklausīšanās biedrības pārstāvis tiesā Vladimirs Buzajevs komentēja, ka, «paldies Dievam, demokrātija ir uzvarējusi». Viņš sacīja, ka līdz ar šo spriedumu klātesošie varēs saņemt informāciju par nacisma režīma upuriem un viņu apbedīšanas vietām.

Saīsināto spriedumu tiesa rakstīja gandrīz pusotru stundu. Pilns tā teksts būs pieejams 28.martā, un likumā noteiktajā kārtībā to varēs pārsūdzēt.

Šodien tiesas sēdē piedalījās Rīgas domes kā atbildētājas pārstāves, kā arī atzinuma sniegšanai bija ieradušies pārstāvji no Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes un Drošības policijas (DP). Laikā, kad sēdē tika sniegts DP atzinums, tā tika pasludināta par slēgtu.

Buzajevs, sniedzot savus paskaidrojumus tiesai, izteicās, ka apvienība uzskata pārsūdzēto ierobežojumu par nesamērīgu, jo tā jau esot izpildījusi galveno prasību, proti, mainījusi piketa norises vietu, norādot, ka tādā veidā jebkādas fiziskas sadursmes nebūtu iespējamas. Pēc Buzajeva domām, ierobežojumam nav leģitīma mērķa.

Viņš arī izteicās, ka Rīgas domei pret visiem pasākumiem bija jārīkojas līdzīgi, tas ir, vai nu ierobežojot visus pasākumus, vai arī neierobežojot nevienu.

Rīgas domes pārstāve norādīja, ka pirmais pasākuma pieteikums 16.martam tika saņemts no biedrības «Daugavas Vanagi Latvijā» Limbažu nodaļas, tāpēc pašvaldība ņēma vērā šīs biedrības viedokli attiecībā uz to, vai pārējie pieteiktie pasākumi traucēs viņu aktivitātēm.

Vēlāk tika rīkota sanāksme pie pilsētas izpilddirektora, kurā piedalījās arī «Apvienības pret nacismu» pārstāvis, kurš sanāksmē pats atzina, ka viņa biedrības «pretpasākums» galvenokārt ir domāts, lai traucētu «Daugavas Vanagu Latvijā» pasākumam.

Domes pārstāve norādīja, ka līdz pat biedrības pieteikumam tiesā pašvaldībai nebija zināms, ka tā vēlas rīkot gājienu pie Brīvības pieminekļa laikā no plkst.10 līdz 10.30, jo iepriekš tas domei neesot ticis precizēts.

Tikmēr VP pārstāve Mārīte Ziemele skaidroja, ka policija bija ieteikusi «Apvienības pret nacismu» pasākumu novirzīt 50 metrus no Brīvības pieminekļa, lai izvairītos no konfrontācijas laikā, kad notiek «Daugavas Vanagu Latvijā» gājiens. Tāpat VP esot lūgusi aizliegt skaņu pastiprināšanas tehniku laikā no plkst.11 līdz 12.30, nevis visu laiku, bet Rīgas dome vienojusies par aizliegumu līdz plkst.13.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Radzevičs, kurš šodien ap plkst.19 atgriezies no komandējuma Japānā, aģentūrai LETA pagaidām atturējās komentēt tiesas spriedumu. «Kad saņemsim rakstisku tiesas lēmumu, tad arī paudīsim viedokli,» sacīja Radzevičs, norādot, ka vispirms jāiepazīstas ar nolēmuma motivētu pamatojumu un citām niansēm.

Kā ziņots, Rīgas pašvaldība nolēma atļaut visus 16.martā pieteiktos pasākumus, nosakot, ka pretēju viedokļu paudējiem būs liegts izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas.

Biedrībai «Apvienība pret nacismu», kas 16.martā no plkst.10 līdz 13 iecerējusi tiešā Brīvības pieminekļa tuvumā piketēt «pret «Waffen SS» veterānu glorifikāciju Latvijā», nāksies mainīt pulcēšanās vietu - pasākumam atvēlēta teritorija Brīvības laukuma Bastejkalna pusē no pilsētas kanāla līdz Aspazijas bulvārim. Biedrība piekritusi mainīt pasākuma norises vietu, taču pret liegumu izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas vērsusies tiesā.

Kopumā 16.martā plānoti četri pasākumi - biedrības «Daugavas Vanagi Latvijā» Limbažu nodaļa pēc dievkalpojuma Doma baznīcā no plkst.11 līdz 13 dosies gājienā cauri Vecrīgai, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa, godinot latviešu leģionāru piemiņu. «Daugavas Vanagiem» pievienosies arī biedrība «Gustava Celmiņa centrs», kas atsaukusi savu atsevišķi pieteikto pasākumu pie «Laimas» pulksteņa.

Vienlaikus Valērijs Oščenkovs Doma laukumā no plkst.10 līdz 13 gatavojas rīkot piketu «pret «Waffen SS» veterānu glorifikāciju Latvijā». Arī šajā gadījumā piketētājiem būs liegts izmantot skaņu pastiprinošas iekārtas. Radzevičam par šādu pozīciju izdevies panākt vienošanos, norādot, ka Doma laukumā atrodas gan baznīca, kurā svētdien notiks dievkalpojums, gan Latvijas Radio ēka, kuras darbu trokšņi var apgrūtināt.

Biedrība «Paspēlēsimies» jau no plkst.6 līdz 13 Brīvības pieminekļa apkaimē, ieskaitot piemineklim pieguļošo zaļo zonu Bastejkalnā un operas skvēra pusē, plāno izvērst informatīvu sanāksmi, lai atgādinātu par 1944.gada 16.martā notikušajām latviešu leģionāru kaujām. Pasākums pieteikts plašā teritorijā, taču iesniegumā Rīgas domei norādīts, ka tajā varētu piedalīties aptuveni 10 cilvēku.

Radzevičs norādīja, ka viedokļu sadursmes, visticamāk, 16.martā būs, jo cilvēktiesības uz vārda brīvību paredz, ka pretēja viedokļa paudēji drīkst pulcēties viens otra redzamības un dzirdamības rādiusā. «Viedokļu sadursmes būs, bet mūsu uzdevums ir nepieļaut fiziskas sadursmes, tāpēc pasākumus pēc iespējas nodalīsim telpā,» norādīja Radzevičs.

Jau ziņots, ka pērn pašvaldība pasākumu organizēšanu neierobežoja, līdz ar to Brīvības pieminekļa laukumā notika trokšņaina viedokļu apmaiņa. Brīdī, kad piemineklim tuvojās vairāki simti leģionāru atceres gājiena dalībnieku, pretējās nometnes pārstāvji skaļruņos sāka atskaņot ļoti skaļu, ausīs griezošu mūziku un sirēnu skaņas. Biedrība «Apvienība pret nacismu» bija uzstādījusi skaļruņus, kas atskaņoja skaļu padomju laiku mūziku krievu valodā un uzrunas.

Leģionāru atceres dienas dalībnieki kritizēja Rīgas domi, kura pieļāvusi, ka vienā vietā vienlaicīgi pieļauti pasākumi ar pretēju viedokļu paušanu, tādējādi veicinot konfrontācijas. Nacionālā apvienība savukārt pieprasīja iekšlietu ministra Kozlovska demisiju, norādot, ka policijas rīcība, «pieļaujot latviešu leģionāru klaju zaimošanu pie Brīvības pieminekļa, bija nepieļaujams notikums, kas nekad vairs nedrīkst atkārtoties». Vēlāk demisijas pieprasījums gan tika atsaukts.

Pēc šiem incidentiem pie Brīvības pieminekļa Saeimas deputāti pērn novembrī pieņēma grozījumus likumā «Par sapulcēm, gājieniem un piketiem», kas policistiem nosaka plašākas pilnvaras pasākumu laikā nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību.

Ja pasākums noteiktajā laikā traucēs citus iepriekš pieteiktus pasākumus, radīs būtiskus šķēršļus transportam vai gājējiem vai apdraudēs citu cilvēku tiesības un drošību, policisti sabiedriskās kārtības nodrošināšanai varēs noteikt ierobežojumus pasākumam neatkarīgi no pašvaldības lēmuma.

Likums arī papildināts ar jaunu pantu, kas nosaka, ka pašvaldība varēs aizliegt pasākuma norisi, ja tiks secināts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību, un ja minētos apdraudējumus nebūs iespējams novērst, nosakot pasākumam ierobežojumus.

Likumā noteikts, ka sapulcē izmantotajām skaņas iekārtām jābūt pieteiktām vienlaikus ar pasākumu.

Uz augšu