/nginx/o/2018/07/16/9710532t1h3246.jpg)
Klusi un pagaidām bez liela trokšņa sākusies vērienīga Rīgas austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai piederošu laboratoriju reorganizācija. Tās izmaksājot pārāk dārgi, un slimnīca domā, kā līdzekļus varētu ietaupīt, un ir izsludinājusi metu konkursu. Slimnīca gaida, ka kāds no malas dos labus padomus, kā laboratorijas varētu veiksmīgāk izmantot valsts interesēs. Taču daži aiz šā plāna saskata vēlmi valstij piederošās laboratorijas nodot privātās rokās, ziņo TV3 raidījums «Nekā personīga».
Pēc mehāniskās slimnīcu apvienošanas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sastāvā nonāca piecas laboratorijas ar atšķirīgu profilu. No tām lielākā ir kādreiz Baibas Rozentāles vadītajā Latvijas Infektoloģijas centrā, otra – Gaiļezerā.
Laboratoriskās medicīnas centrā sienas atgādina par pagājušo gadsimtu, taču darbinieki strādā ar modernām laboratorijas iekārtām.
Ludmila Egele, RAKUS Laboratoriskās medicīnas centra vadītāja: «Piemēram, šis analizators ir vienīgais Latvijā, tas ir ļoti smalks asins analizators patoloģiskiem paraugiem, tieši patoloģiskiem, jo normāls analizators ar grūtībām diferencē.»
Modernas iespējas steidzamu analīžu veikšanai
Gaiļezera laboratorija strādā 24 stundas diennaktī. Operāciju pacientiem vai uzņemšanā ievestajiem atbildes vajadzīgas pēc iespējas ātrāk. Pneimopasts piegādā asins paraugus arī no blakus ēkām, tāpēc laboratorija spēj apkalpot ap pusotru tūkstoti pacientu dienā. Laboratorijas informācijas sistēma ir savienota ar slimnīcu, un ārsti konsultāciju laikā jau var savos datoros ieraudzīt pacienta izmeklējumu rezultātus. Tomēr laboratoriju Gaiļezerā varētu izmantot vēl intensīvāk.
Ludmila Egele: «Es esmu aprēķinājusi, ka ar esošajiem darbiniekiem un tehniku mēs varam palielināt (jaudu) vēl par 25-30%, nepiesaistot papildspēkus.»
Otrā laboratorijā specializējas uz bīstamu slimību izmeklējumiem
Savukārt Infektoloģijas centra laboratorija specializējas uz retu un bīstamu slimību izmeklējumiem. Tā uzrauga arī epidemioloģisko situāciju mūsu valstī. Tai ir starptautiskas akreditācijas un darbinieki ar zinātniskiem grādiem. Vēl pirms pievienošanas Austrumu slimnīcai laboratorijai par Eiropas līdzekļiem tika uzcelta jauna moderna piebūve.
Aizbildinās ar zaudējumiem
Tomēr Austrumu slimnīcas vadība konstatējusi, ka mūsdienīgās un ar modernām aparatūrām aprīkotās laboratorijas nes zaudējumus. Algas, nodokļi, dārgie reaģenti – tas viss gadā izmaksājot 5 miljonus, kas veido 8% no slimnīcas izdevumiem. Tāpēc efektīvākai laboratoriju pārvaldīšanai slimnīca izsludinājusi metu konkursu, kādu līdz šim izmantoja saistībā ar arhitektūru un būvniecību.
Par metu jeb ideju slimnīca ir gatava maksāt dārgi - gandrīz 430 tūkstošus eiro
(426 861 EUR ), jo uzskata, ka šo naudu atgūs, kad īstenos laboratoriju optimizāciju. Slimnīca gaida, ka metu konkursā pieteiksies starptautiskas auditorkompānijas, un šādu ideju konkursu noskatījusi Vācijā.
Kārlis Smilga, RAKUS finanšu direktors: «Lai tas, kas piedāvās savu piedāvājumu, saprot, ar kādiem līdzekļiem viņiem jārēķinās, mēs gribam izslēgt, ka piedāvās vairāk, - vairāk mēs negribam maksāt, bet gribam izslēgt, ka piedāvās studentu kursa darbus.»
Sarunu procedūrai ar metu konkursa uzvarētājiem nav jāsaņem Iepirkumu uzraudzības biroja atļauja. Tas aizdomīgus darījis dažus Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātus. Viņi nosūtījuši jautājumus valsts iestādei, kas atbild par iepirkumiem, un gaida, ka tā konkursu apturēs.
Andrejs Klementjevs, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas loceklis (SC): «Priekš kam mums vajag izdomāt kaut ko jaunu un vēl maksāt par to naudu? Tie ir galvenie trīs jautājumi – kas ir mets laboratorijām? Kas ir žūrijā? Un kāpēc mums jāizdomā ritenis no jauna un mēs nevaram pārņemt (laboratoriju modeli) no ārzemēm?»
Konkursā iesniegtos metus – kā reorganizēt laboratorijas - vērtēs piecu cilvēku žūrija: Aivars Lejnieks, Ludmila Vīksna, Oskars Velmers, Haralds Plaudis un Viesturs Liguts – atzīti Austrumu slimnīcas ārsti. Laboratoriju speciālistu žūrijā nav. Līdz šim nav prasīts arī laboratoriju vadītāju viedoklis, kā efektīvāk saimniekot. Infektoloģijas centra darbiniekiem, piemēram, nav skaidrs, kāpēc analīžu paraugus no Linezera slimnīcas nesūta pie viņiem, lai gan ēkas atrodas dažu desmitu metru attālumā viena no otras. Tā vietā Austrumu slimnīca maksā naudu privātajai Egila Gulbja laboratorijai, kas apkalpo Linezera slimnīcas pacientus.
Jeļena Storoženko, RAKUS Infektoloģijas centra direktora vietniece laboratorijas jautājumos: «Kāpēc mēs nevaram veikt šeit, lai nebūtu šis ārpakalpojums? Jūs taču redzējāt, kur ir Linezers, tie ir daži metri, vienkārši kājām var aiziet!»
Valsts kontrole, revidējot Austrumu slimnīcu, jau iepriekš norādīja uz neefektīviem tēriņiem privātiem uzņēmumiem, ko slimnīca samaksā laboratorijas pakalpojumos. Tomēr Austrumu slimnīca neņēma vērā Valsts kontroles kritiku un turpināja līgumus ar E.Gulbja laboratoriju un Centrālo laboratoriju. Līgumi spēkā ir arī pašlaik. Tas arī radījis bažas, vai patiesais optimizācijas mērķis nav atbrīvoties no laboratorijām nododot tās privātās rokās.
Jeļena Storoženko: «Man ir šīs bažas – tie ir cilvēki, tas ir kolektīvs, augsts kapacitātes līmenis. Tas ir sasniegts nevis tāpēc, ka mums kāds no ārzemēm atnāca un kaut ko rekomendēja, bet tas ir mūsu pašu intelekts, kas var kalpot Latvijas iedzīvotājiem.»
Austrumu slimnīcā laboratorijas vadītājas bažas cenšas kliedēt. Situācija vienkārši neesot normāla, katrai laboratorijai sava saimniecība un ambīcijas. Tāpēc slimnīcā izveidots speciāls dienests, kurā pagaidām gan ir viens cilvēks un tā ir vadītāja.
Žurnālists: «Vai droši varat apgalvot, ka reorganizācijas mērķis nav laboratoriju atdalīšana un nodošana privātās rokās?»
Vaira Īrisa Kalniņa, RAKUS Laboratorijas dienesta vadītāja: «Nu kā tas ir iespējams!? RAKUS nav to juridiski tiesīga darīt! Ja tādi lēmumi būs pieņemti, tie būs politiski lēmumi - ministrijas un Saeimas lēmumi!»
Austrumu slimnīcas kapitāldaļu turētājs uzsver, vispirms jāsagaida, kādas būs idejas par pagaidām valsts slimnīcai piederošo laboratoriju nākotni. Viņš apgalvo, ka, piemēram, Infektoloģijas centra laboratorija ir pārāk maza mūsu tirgum un, nepiesaistot pacientus no ārzemēm, ilgtermiņā valsts to nevar atļauties uzturēt. Tāpēc viņš nav noskaņots kategoriski pret laboratoriju pilnīgu vai daļēju privatizāciju.
«Tad jūs faktiski neizslēdzat šādu iespēju, ja tam būs pietiekams pamatots ekonomisks apsvērums?»
Rinalds Muciņš, Veselības ministrijas valsts sekretārs: «Šāda iespēja netiek izslēgta, jo slimnīcu pamatfunkcija ir ārstēt cilvēkus un visi pakalpojumi, ko var veikt privātā sektorā, tā ir tendence visā pasaulē, tiek nodota ārpakalpojumā - tātad profesionāļiem, kas ar to var nodarboties.»
Andrejs Klementjevs, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas loceklis (SC): «Cik es saprotu, ministrija vēl nezina, vai šis galarezultāts, uz ko viņi mēģina iziet, būs valstij izdevīgāks? Un vai mums kā klientiem, pacientiem, nodokļu maksātajiem šis pakalpojums, ja viņš aizies privātajiem (un cik es saprotu no biznesa), tas nebūs lētāk. Tāpēc es neredzu jēgu – salauzt, reformēt sistēmu, kura strādā!»
Patlaban gan Austrumu slimnīcas laboratorijas, gan privātās strādā pēc vienādiem, valsts noteiktiem tarifiem. Tikai pēc slimnīcas sniegtajām ziņām, viņu laboratorijas strādājušas ar zaudējumiem, kamēr privātās bijušas rentablas. Centrālā laboratorija 2012.gadā uzrāda, ka nopelnījusi 117 tūkstošus, bet Gulbja laboratorijas peļņa bija viens miljons 232 tūkstoši.
Metu konkursam jānoslēdzas pēc nedēļas – 18.martā. Taču visdrīzāk ar to debates nebeigsies, bet tikai sāksies. Jo Latvijas Infektoloģijas centra arodbiedrības pārstāvji uzrakstījuši vēstuli Saeimas sociālo lietu komisijai. Un tās priekšsēdētāja Aija Barča TV3 solīja, ka speciāli šim jautājumam tiks sasaukta komisijas sēde mēneša beigās.