Tāpat Latgalē gandrīz divas reizes mazāk nodarbināto nekā vidēji valstī strādā finanšu, apdrošināšanas, zinātnes, administratīvo pakalpojumu un nekustamo īpašumu jomā. Latvijā no 884 600 nodarbinātajiem iedzīvotājiem 11,2% strādā šajās nozarēs. Savukārt Latgalē no 110 000 nodarbināto tikai 6,5% ir nodarbināti šajās nozarēs.
Latgalē vairāk nekā vidēji valstī cilvēki strādā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.
Līdzīga situācija ir izglītības nozarē. No visiem Latgales reģionā strādājošajiem 13,7% ir nodarbināti izglītības sektorā.
Kā deputātiem norādīja NVA Balvu filiāles vadītāja Sandra Kindzule,
Latgalē arī vairāk nekā citur Latvijā tiek reģistrētas jaunas vakances, kuras ir zemi kvalificētas,
kurām ir zemas sociālas garantijas un minimāls darba atalgojums. Šādas profesijas ir kurinātāji, pārdevēji, palīgstrādnieki, šuvēji un citas.
Tomēr Latgalē ir arī vairākas tādas vakances, pēc kurām ir lielāks pieprasījums nekā piedāvājums. Kindzule stāstīja, ka šādas profesijas ir, piemēram, medicīnas darbinieki, arī kāds izglītības darbinieks, psihologi un citi.
Kindzule stāstīja, ka Rēzeknē un Daugavpilī izteikti vairāk nekā citur valstī tiek reģistrēti mikrouzņēmumi vai arī lielāki uzņēmumi pārtop par tādiem. Viņa norādīja, ka šie darba devēji nav ieinteresēti paplašināt uzņēmumu tieši darbinieku skaita ziņā. Tāpat šie uzņēmēji izvēlas veidot jaunu mikrouzņēmumu, nevis paplašināt jau esošo.
NVA nevarot paļauties uz uzņēmēju prognozēm par nepieciešamajām profesijām reģionā, jo pērn tikai dažos gadījumos darba devēji prognozējuši, ka vēl būs nepieciešami strādnieki.