/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/16/9711440t1h5cd5.jpg)
Pieminēt kritušos karavīrus Lestenes Brāļu kapos pirmdien bija ieradušies aptuveni 700 cilvēku, sacīja «Nacionālo karavīru biedrības» valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija.
Pieminēt kritušos karavīrus Lestenes Brāļu kapos ieradušies aptuveni 700 cilvēki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Svinīgais piemiņas brīdis norisinājies pēc iepriekš noteiktas programmas un ticis aizvadīts bez sarežģījumiem, teica Skreija. «Nacionālo karavīru biedrības» valdes priekšsēdētājs norādīja, ka uz pasākumu ieradušies dažādi cilvēki, kuri vēlējušies pieminēt kritušos karavīrus. Piemiņas brīdī uzrunu sacījusi arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Mūrniece.
Pēc svinīgā piemiņas brīža daļa apmeklētāju turpināja uzturēties Brāļu kapu teritorijā uz neformālu pasākuma daļu.
Lestenes Brāļu kapos pirmdien tiks pieminēti kritušie karavīri. Šajos kapos ir guldīti karavīri, kuri 2.Pasaules kara laikā krituši Latviešu leģiona rindās. Kapi atrodas pie Lestenes luterāņu baznīcas, kas kopā veido vienotu kompleksu. Uz kapu plāksnēm iegravēti tūkstošiem kritušo leģionāru vārdu.
Latvijas ĀM, izskaidrojot vēsturiskos notikumus, norāda, ka latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo atbilstoši 1907.gada Hāgas konvencijai okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds «brīvprātīgais» tika piekabināts, lai apietu šo konvenciju. Par izvairīšanās no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk - nāves sods.
Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos, kuri bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti, iepriekš uzsvērusi Latvijas ĀM.
Piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos norisinās katru gadu.