/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/16/9713981t1h96a2.jpg)
Eiropas Parlamentā ceturtdien notiks balsojums par rezolūciju «Par Krievijas opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavību un demokrātijas stāvokli Krievijā».
Eiroparlaments pieņems rezolūciju par demokrātiju Krievijā saistībā ar Ņemcova slepkavību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rezolūcijas projektā, kas ir saskaņots starp Eiroparlamenta galvenajām politiskajām grupām, Ņemcova slepkavība ir nosaukta par «visskaļāko politisko slepkavību Krievijas jaunāko laiku vēsturē» un tiek pieprasīta šā nozieguma «neatkarīga starptautiska izmeklēšana».
Eiroparlaments augsti vērtē Ņemcova lomu, kurš «veltījis savu dzīvi cīņai par demokrātiskāku, plaukstošu un atklātu Krieviju, par stingrām partnerattiecībām starp Krieviju, tās kaimiņiem un partneriem», teikts rezolūcijas projektā.
Eiropas Parlamenta deputāti arī nosoda Krievijas varas iestāžu lēmumu nelaist uz Ņemcova bērēm dažus Eiropas Savienības (ES) pārstāvjus. Krievijā uz 3.martā notikušajām Ņemcova bērēm netika ielaista Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete un Polijas parlamenta augšpalātas Senāta spīkers Bogdans Borusevičs.
Eiroparlaments ierosina ES izpildstruktūrām un dalībvalstu valdībām, izstrādājot politiku pret Krieviju, vadīties pēc tā, ka «Krievijas varas iestāžu radītā politiskā gaisotne valstī ir sagatavojusi auglīgu augsni šādām slepkavībām, vardarbībai un spiedienam».
Rezolūcijas projektā ietverti arī aicinājumi Krievijai atbrīvot Ukrainas lidotāju un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) deputāti Nadeždu Savčenko un Igaunijas policistu Estonu Kohveru, sekmēt Malaizijas aviolainera notriekšanas Ukrainā starptautisko izmeklēšanu, atdot Polijai pie Smoļenskas avarējušās Polijas valdības lidmašīnas atlūzas.
Rezolūcijas projekts daudzējādā ziņā atkārto ES augstās pārstāves ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni nostāju, kuru viņa pauda Eiropas Parlamentā.
«Ja palūkojas uz demokrātijas stāvokli Krievijā šodien, tad mēs redzam, ka uz vārda brīvību tiek izdarīts pastāvīgs spiediens. Opozīcijas partijām ir grūti palikt virs ūdens un iegūt pieeju lielākajiem medijiem,» sacīja Mogerīni.
55 gadus vecais Ņemcovs, kurš bija ass Krievijas prezidenta Vladimira Putina kritizetājs, 27.februārī neilgi pirms pusnakts pēc vietējā laika tika nošauts Maskavas centrā, kad tur gāja pa ielu kopā ar savu draudzeni Annu Duricku. Krievijas Izmeklēšanas komiteja apsver vairākas versijas, kādēļ Ņemcovs ir ticis nogalināts: politiskā provokācija, islāma ekstrēmisms, Ukrainas iekšējie notikumi, kā arī komercdarbība.